Igaunijā un Lietuvā jau rīkojas. Kultūras nozare krīzē gaida konkrētību 1
Autores: Diāna Jance, Aija Kaukule
Tuvākajā laikā vajadzētu būt skaidrībai par to, kāda un cik apjomīga Latvijā varētu būt specifiski mērķēta atbalsta programma kultūras nozarei, kas pilnīgi noteikti ir viena no nozarēm, kas Covid-19 krīzes dēļ cietusi visvairāk, jo pandēmijas dēļ tai aizvērts gan ārējais, gan iekšējais tirgus.
Iepriekš izskanējis – ja pandēmijas dēļ stingri ierobežojumi saglabāsies līdz pat gada beigām, tad kultūras pasākumu rīkotājiem radītie zaudējumi, kurus Kultūras ministrija (KM) prasītu valdībai kompensēt, varētu būt tuvu pie 30 miljoniem eiro.
Pagaidām gan nav skaidra ne precīza summa, ne arī kritēriji.
Specifiski mērķētas atbalsta programmas tieši kultūras sektoram pašlaik tiek sniegtas vairākumā ES valstu, ietverot kompensācijas par atceltajiem kultūras un sporta pasākumiem, radošo personu sociālās drošības programmas, atbalstu jaunām tiešsaistes iniciatīvām u. c.
Plašāk par to, kādi instrumenti kultūras atbalstam šobrīd tiek lietoti mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā un kāda ir virzība KM iniciētajai kultūras atbalsta programmai Latvijā.
Igaunija: kopējs atbalsts kultūrai un sportam
Pēc Igaunijas Kultūras ministrijas datiem, Covid-19 izraisītajā krīzē valsts kopējais atbalsts kultūrai un sportam ir 25 miljoni eiro, no kuriem 5,2 miljoni paredzēti atbalstam pašnodarbinātajiem kultūras darbiniekiem.
Igaunijas Kultūras ministrijas paziņojumā īpaši uzsvērts, ka valsts atbalsts krīzē domāts ikvienam kultūras darbiniekam, arī tiem, kuri nekad agrāk nav pretendējuši uz valsts finansējumu. Vēl seši miljoni eiro paredzēti valsts, pašvaldību un arī privātajiem muzejiem, savukārt četri miljoni (katrai nozarei) – valsts un neatkarīgo teātru un koncertzāļu atbalstam.
Kultūras ministrijas sastādītajā krīzes finansējuma atbalsta programmā radošām personām ietverti arī Igaunijas Dziesmu un deju svētku diriģenti un horeogrāfi
– viņi kopumā saņems 600 tūkstošus eiro. 500 tūkstošu eiro finansējums paredzēts literatūras un izdevējdarbības nozarēm, kā arī vēl 500 tūkstoši eiro – dizaina kompāniju ienākumu kompensācijai. Dotācijas izmaksās maija vidū.
Jāpiebilst, ka ārkārtas situācijas pašā sākumā Igaunijas Kultūras ministrija “Kultūrzīmēm” paskaidroja, ka radošām personām nekāds atbalsts nav nepieciešams, jo tas, pamatojoties uz likumu par finansējumu radošajām savienībām, proti, tā dēvētajām “rakstnieku un mākslinieku algām”, jau piešķirts gadiem uz priekšu.
Kopš 2. maija Igaunijā ir iespējams aplūkot muzeju brīvdabas ekspozīcijas – piemēram, atvērti Tallinas Brīvdabas muzeja pastaigu celiņi, apmeklētājus gaida septiņus hektārus plašais Tallinas Aviācijas muzejs un arī Arhitektūras muzejs, kura darbinieki paplašinājuši brīvdabas ekspozīciju blakus esošajā Roterdama kvartālā. Interesantu veidu, kā iepriecināt savus apmeklētājus, izdomājuši Tartu Rotaļlietu muzeja darbinieki – ēkas sešos logos izvietota pēdējo piecdesmit gadu vēsturisko rotaļlietu izstāde “Jūsu bērnības logs”.
Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā Tallinā bezkontakta grāmatu izsniegšana ir notikusi praktiski visu laiku.
Iesākoties ārkārtas situācijai, Nacionālā bibliotēka bija slēgta tikai vienu nedēļu, un pēc atkalatvēršanas marta beigās grāmatu pieprasījums pieaudzis gandrīz divas reizes. Grāmatām iespējams pieteikties elektroniski vai pa telefonu, tās izsniedz īpašā telpā turpat, bibliotēkas vestibilā, vai sūta uz “Omniva” automātiem (maksas pakalpojums), tās piegādājot visā Igaunijā. Pēc grāmatu atdošanas tās tiek novietotas piecu līdz septiņu dienu ilgā “karantīnā”. Grāmatu lasīšanas termiņš pagarināts līdz 60 dienām vai vēl ilgāk.
Ārkārtas situācijas laikā daudzas citas bibliotēkas Igaunijā lasītājiem bijušas slēgtas, taču kopš 28. aprīļa grāmatu bezkontakta izsniegšanu un atpakaļ pieņemšanu (ievērojot trīs dienu ilgu grāmatu “karantīnu”) atsākusi pat visvairāk no Covid-19 cietušā Sāmsalas reģiona centrālā bibliotēka.
Pēc kino nozares profesionāļu aplēsēm, prognozētais tirgus apjoms pirms Covid-19 krīzes tika lēsts 16,6 miljoni eiro gadā.
Šobrīd, pēc aptuveniem aprēķiniem, kino nozares zaudējumi 2020. gadā varētu sasniegt aptuveni 10 miljonus eiro. Pašlaik valdības finansējumā filmu producēšanas atsākšanai paredzēti 600 tūkstoši eiro. Jāpiebilst, ka Igaunijā šogad plānots uzņemt desmit pilnmetrāžas spēlfilmas, kas kopā izmaksās 15 miljonus eiro. 28 procenti no šīs summas ir Igaunijas Filmu institūta daļa.
Lietuva: 600 eiro uz trim mēnešiem
Jau pirmajās ārkārtas situācijas dienās Lietuvas Kultūras ministrijas ierēdņi kopā ar radošajām savienībām aprēķināja un iesniedza valdībai pieprasījumu par pirmo divu miljonu eiro nepieciešamību mākslinieku “algām”, paredzot triju mēnešu atbalstu valstī noteiktās minimālās darba algas apjomā.
Aprīļa beigās, pamatojoties uz Lietuvas Kultūras ministrijas izstrādāto plānu un nozares profesionāļu ieteikumiem, krīzes atbalstam kultūrai nolēma piešķirt papildu līdzekļus divu miljonu eiro apjomā tiem māksliniekiem un citiem kultūras profesionāļiem, kuri dīkstāves dēļ nespēj gūt ienākumus no sava ikdienas darba. 600 eiro mēnesī liels atbalsts tiek nodrošināts trīs mēnešus, līdzekļus sadala Kultūras ministrija.
Atbalstā ietilpst arī kopumā vairāk nekā 700 000 eiro dotācija kultūras jomā pašnodarbināto finansiālajiem zaudējumiem.
Maksājuma apjoms ir vienreizējs un proporcionāli atkarīgs no mākslinieka zaudētajiem ienākumiem ārkārtas situācijā (līdzekļus sadala Lietuvas Kultūras padome). Vēl plānots piešķirt 600 000 eiro mākslinieku un kultūras profesionāļu individuālajām stipendijām uz trim mēnešiem, kuras konkursa kārtībā paredzēts izdalīt vairāk nekā 300 māksliniekiem un citiem kultūras darbiniekiem.
Domājot par nākotni, Lietuvas Kultūras padome tuvākajā laikā izsludinās kultūras organizāciju pieteikšanos uz atbalsta programmu triju miljonu eiro apjomā (“Kultūras un mākslas organizāciju jaunie pakalpojumi/produkti”), atbalstu paredzot kultūras produktu un pakalpojumu pielāgošanai digitālajai videi, jaunu kultūras produktu un/vai pakalpojumu izstrādei, kas pielāgota mākslas patēriņam ārkārtas situācijas periodā un pēc tā.
Kopš 1. maija Lietuvā atkal atvērti daži muzeji – ar nosacījumu, ka ap vienu apmeklētāju ir brīva vismaz desmit kvadrātmetru platība.
Muzejos aizliegti grupu apmeklējumi un jāievēro divu metru distance starp apmeklētājiem.
Lietuvas Nacionālā bibliotēka saviem lasītājiem piedāvā tikai attālinātos pakalpojumus, tajā skaitā divas reizes nedēļā diskusijas un izglītojošas lekcijas “YouTube” kanālā. Kopš aprīļa vidus dažas vietējās bibliotēkas saviem lasītājiem atsākušas izsniegt grāmatas. Taču, piemēram, Kauņas centrālā bibliotēka ārkārtas situācijas laikā aizsāka pavisam īpašu pakalpojumu – bibliotekāri printē 3D elkoņatveramos durvju rokturus veikaliem un citu atvērto publisko ēku durvīm.
Kopš ārkārtas situācijas sākuma līdzšinējo finansējumu filmu ražošanai un producēšanai Lietuvas Kino centrs palielinājis vēl par 800 000 eiro. Iestāde arī plāno paplašināt atbalsta shēmu filmu izplatīšanai un piešķirt papildu finansējumu projektiem, kas jau tiek īstenoti.
Aprīļa beigās piešķirtais finansējums Lietuvas kinonozarei no kopējā valsts krīzes atbalsta kultūrai ir divi miljoni eiro.
Šos līdzekļus nolemts izmantot jaunu audiovizuālo darbu veidošanai, kinofilmu izplatīšanai un kinoteātru, kā arī nozares profesionāļu atbalstam. Par finansējuma sadales noteikumiem Lietuvas Kino centrs ziņos tuvākajā laikā.
Viedokļi
KERTU SAKSA, Igaunijas Kultūrkapitāla fonda (IKKF) priekšsēdētāja: “Jau kopš marta beigām visās IKKF programmās un visos reģionos (Igaunijā darbojas arī reģionu eksperti) izveidota krīzes stipendija, un ikvienam no 6. līdz 30. aprīlim bija iespēja izteikt priekšlikumus, kam šādas stipendijas būtu jāpiešķir. Tika nolemts tās piešķirt tikai neatkarīgiem individuāliem māksliniekiem (nevis organizācijām vai institūcijām), kurus ietekmējusi Covid-19 krīze.
Konkurss bija atvērts starpposmā starp mūsu pieteikšanās kārtām (tādas mums ir četras: 20. februāris, 20. maijs, 21. augusts un 20. novembris). Atbalstam netika piešķirti papildu līdzekļi, mūsu apakšpro-grammu un reģionu ekspertu grupas to izmaksā no IKKF programmu finansējumu rezervēm. Tās jau ir uzkrātas un šobrīd vēl palielinās, jo, atceļot ļoti daudzus koncertus, pasākumus un festivālus, līdzekļi atgriežas IKKF. Stipendijām kopumā saņēmām 950 ierosinājumus.
Reģionu ekspertu grupas vienai personai var piešķirt stipendiju līdz 500 eiro, bet mūsu apakšprogrammās – vienai personai līdz 2000 eiro. Stipendijas lielumu izlemj grupas eksperti, tas ir atkarīgs no katras nozares rezervē esošās summas.”
ĒRIKA DRUŅĢĪTE, Kauņas kultūras žurnāla “Nemunas” redaktore, dzejniece un atdzejotāja: “Ikviens, kam ir mākslas radītāja statuss, var rakstīt Kultūras ministrijai lūgumu, kurā jānorāda dīkstāves iemesls, un minimālo algu iespējams saņemt uz trim mēnešiem. Saredzu, ka valsts nav labi sagatavojusies ekstremālām situācijām, tomēr krīzi pārvaram daudz veiksmīgāk nekā pārējās Eiropas valstis; visi dara, ko vien var darīt, un tā būs laba mācība mums visiem. Mūsu žurnālam ir piešķirts finansējums jau gada sākumā. Ceram, ka to neatņems, un mēs izdzīvosim.”
Vajag reālus, nevis iespējamus risinājumus
Kamēr Latvijā vēl nav skaidrs, kad varētu sākt darboties specifiska programma Covid-19 krīzē cietušās kultūras nozares atbalstam, kaimiņos izpratne par to valdību līmenī bijusi jau kopš krīzes sākuma.
Covid-19 krīzes dēļ kultūras nozare Latvijā ir nonākusi teju vispārējā dīkstāvē – pēc Kultūras ministrijas (KM) datiem, līdz 12. maijam ārkārtējas situācijas ietekmēti ir vismaz 1567 pasākumi, ir ierobežota visu kultūras iestāžu darbība, tā ietekmējusi nozares 8322 nodokļu maksātājus, tajā skaitā 1298 darba devējus un 11 637 darba ņēmējus. Tomēr tikai teju divus mēnešus pēc ārkārtējā stāvokļa izsludināšanas valdības līmenī beidzot izskan signāli par specifiskas atbalsta programmas iespējamību kultūras nozarei krīzes situācijā un pēc tās.
Raksta tapšanas brīdī vēl nav zināma nedz precīza valdībai pieprasāmā zaudējumu kompensācijas summa, nedz termiņi, kad par to tiks spriests valdībā, taču kultūras organizācijas, pasākumu rīkotāji gaida atbildes. Šobrīd nav skaidri arī kritēriji, pēc kuriem Covid-19 krīzes dēļ atcelto un nenotikušo pasākumu rīkotāji varētu saņemt zaudējumu kompensācijas, ja valdība KM ideju atbalstītu.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 28. aprīļa sēdē izskatītajā Kultūras ministrijas ziņojumā minēts, ka zaudējumu kompensācijai nepieciešamā summa – ar nosacījumu, ja Covid-19 dēļ stingri ierobežojumi saglabāsies līdz gada beigām, – ir aptuveni 33 miljoni eiro – 75 % no 2019. gada biļešu ieņēmumiem.
KM valsts sekretāre Dace Vilsone 26. aprīlī Latvijas Pašvaldību savienības rīkotajā videokonferencē pauda, ka KM valdībā prasīs izmaksāt zaudējumu kompensāciju par Covid-19 krīzes dēļ nenotikušajiem vai atceltajiem kultūras pasākumiem, apkopojot pasākumu organizatoru iesniegtos datus. Kompensācija attiektos uz plašu kultūras norišu organizatoru loku – valsts un pašvaldību iestādēm, piemēram, muzejiem un kultūras centriem, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, nevalstiskajām kultūras organizācijām, privātajiem komersantiem.
“Ceru uz prātīgiem valdības lēmumiem. Esam pilnībā paralizēti, būtu nepieciešams valsts atbalsts.
Sūtam ministrijai tabulas visi – kopā ar KM vajadzēs atrast, kāda ir kompensējamā summa. Būs vilšanās, ja netiks kompensēti arī pārceltie pasākumi – to dēļ taču tiek zaudēti plānotie pasākumi, jo nevar salikt kopā plānotos un pārceltos, tas radītu pārblīvētību,” sarunā ar “KZ” norāda Rēzeknes koncertzāles “Gors” direktore Diāna Zirniņa.
Tomēr faktisko naudas aprēķinu varēs veikt tikai tad, kad būs skaidrs, cik ilgi sektors atradīsies dīkstāvē. “Pagaidām veicam savus aprēķinus un prognozes ik pa divām nedēļām – atkarībā no tā, kā tiek pagarināta ārkārtējā situācija un ar to saistītie ierobežojumi. KM aktīvi seko līdzi situācijai un atbilstoši jaunākajai informācijai veiks korekcijas,” 28. aprīlī skaidroja KM valsts sekretāre Dace Vilsone.
Vajadzīgs finansējums radošo personu atbalstam
Ne tikai organizācijas un institūcijas, bet arī paši radošie cilvēki šobrīd palikuši bez iespējas uzstāties, rīkot izstādes un saņemt atalgojumu, tiek runāts par krīzi nozarē. Meklējot iespējas, kā kultūras nodarbinātie varētu saņemt valsts atbalstu, kultūras ministrs Nauris Puntulis solīja – aizmirsts netiks neviens.
Tomēr labais nodoms līdzās kultūras uzņēmumiem atbalstīt arī brīvmāksliniekus diemžēl nesasniedza visus. KM dati liecina, ka pabalsta piešķiršanas kritērijiem no 3. līdz 19. aprīlim atbilda vien mazliet vairāk par pusi (57%) pretendentu, kā arī pabalsta apmērs lielākajai daļa ir mazāks nekā minimālā alga.
Reaģējot uz nepilnībām, arvien tika paplašināts dīkstāves pabalsta pretendentu kritēriju rāmis, piemēram, ļaujot uz dīkstāves pabalstu pretendēt AKKA un LaIPA atlīdzību saņēmējiem, kopš 24. aprīļa – arī pašnodarbinātajiem, kas veic nepilnas slodzes radošo vai pedagoģisko darbu pašvaldību iestādēs un kapitālsabiedrībās. Tika noteikts pabalsta zemākais slieksnis 180 eiro, kā arī dota iespēja saņemt pabalstu tiem, kuri nokārtojuši nodokļu parādsaistības.
Tomēr realitātē atbalstu aizvien nesaņem ne tie pašnodarbinātie, kuriem dīkstāves pabalsts atteikts, ne tie autoratlīdzību saņēmēji, kuri nelielo atlīdzību dēļ vispār nebija reģistrējušies kā saimnieciskas darbības veicēji.
Risinājums šobrīd tiek saskatīts Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) administrētajā Radošo personu atbalsta mērķprogrammā. KM lēš, ka tai būtu nepieciešams ap trim miljoniem eiro (sešus mēnešus, 500 000 eiro mēnesī).
Zaudējumu apjomu būtu vieglāk noteikt, ja būtu zināms, kādi pasākumi kādā laika sprīdī noteikti nedrīkstēs notikt, pauž kultūras nozares un pasākumu rīkotāju pārstāvji. Kamēr, piemēram, Igaunijas kultūras ministrs Teniss Lukass 27. aprīlī paziņoja, ka šovasar nenotiks festivāli un koncerti, kuros pulcējas desmitiem tūkstošu apmeklētāju, bet atsevišķās Eiropas valstīs lemj par kultūras institūciju apmeklējuma pakāpenisku atgriešanos, konkrēti lēmumi no mūsu valdības kavējas.
“Ir ārprātīgi nepateikt datumus,” norāda koncertzāles “Gors” vadītāja Diāna Zirniņa. “Tie ir milzīgi zaudējum, kuri arvien aug. Izmisumā ir arī pasākumu rīkotāji, vēloties pārcelt pasākumus no maija un jūnija. Mēs gaidām reālu, nevis optimistisku laiku, lai ir skaidrs, ko darīt nozarē. Ir skaidrs, ka lielie pasākumi pēc 12. maija nenotiks, taču – vai būs iespēja rīkot mazos, izstādes? Mēs arī nevaram likt pasākumus vasarā, turklāt katram no tiem ir jāparedz zināms biļešu tirdzniecības laiks, mūsu gadījumā trīs mēneši.”
Pagājušajā nedēļā intervijā LTV kultūras ministrs Nauris Puntulis pieļāva, ka KM būs tā, kurai nāksies uzņemties atbildību un, konsultējoties ar epidemiologiem, tā varētu noteikt kādu konkrētu datumu, līdz kuram kultūras pasākumi ar skatītāju fizisku klātbūtni pavisam noteikti nevarēs notikt.
Tapis sanitārā protokola projekts
“Ja ierobežojumi tiks pakāpeniski atcelti, Kultūras ministrija uzskata, ka vispirms apmeklētājiem durvis varētu vērt muzeji, bibliotēkas un arhīvi, vienlaikus ievērojot drošības pasākumus,” paudusi KM pārstāve Dace Vizule. Aizvadītajā nedēļā tika izstrādāts priekšlikums par sanitāro protokolu, kas būtu jāievēro arhīviem, muzejiem un bibliotēkām, kad šīs institūcijas varētu būt atvērtas apmeklētājiem.
“Muzeji ir iepazinušies ar sanitārā protokola projektu, tas ir izskatīts Latvijas Muzeju padomes sēdē. Praktiski tajā pamatā iekļauti mums jau labi zināmie punkti par distancēšanās saglabāšanu – viens cilvēks četros kvadrātmetros, pulcēšanās ierobežojumi, kā arī dezinfekcijas līdzekļu nodrošinājums – tam, protams, būs vajadzīgi papildu līdzekļi, kuru apjoms būs skaidrāks nākamajā nedēļā. Saskaņā ar šo plānojam, ka, piemēram, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā vienlaikus varētu atrasties 100 līdz 120 cilvēku,” stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce. “Plānojam, ka pēc 12. maija varētu notikt pakāpeniska muzeju atvēršana, taču to nevaram pateikt simtprocentīgi, jo gaidām valdības lēmumu par ārkārtējā stāvokļa pagarināšanu vai nepagarināšanu.”
Sanitāro protokolu plānots izdiskutēt ar Veselības ministriju un virzīt skatīšanai Ministru kabinetā. KM arī redz nepieciešamību rast papildu finansējumu, kura apjoms šobrīd nav zināms, jauno sanitāro protokolu ieviešanas izmaksu segšanai.
Uzziņa
Kopumā dīkstāves pabalstos mākslas, izklaides un atpūtas nozarē līdz 19. aprīlim izsniegti 429 037,90 eiro:
• nozares uzņēmumiem, darba devējiem un darba ņēmējiem – 391 778,14 eiro;
saņemti 576 darba devēju iesniegumi par 3605 darbiniekiem; dīkstāves pabalsts piešķirts 263 darba devējiem (45%), 1355 (37%) darba ņēmējiem;
• izsniegti pašnodarbināto pabalsti 37 259,76 eiro; 79% izmaksātā summa mazāka par 430 eiro.
Avots: Kultūras ministrija 28.04.2020.
