Kultūras ministrija no Rīgas domes grib pārņemt remonta gaidās esošo LNOB ēku 0
Kultūras ministrija (KM) un Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) valde vērsušās pie Rīgas domes ar aicinājumu valsts pārziņā bez atlīdzības nodot LNOB ēku, taču pašvaldība, kura atzīst pašas ierobežotas spējas tūlītēji nodrošināt nama remontam nepieciešamos aptuveni septiņus miljonus eiro, ir nobažījusies, vai valsts spēs nodrošināt tā sakārtošanu, noskaidroja aģentūra LETA.
LNOB ēka, Aspazijas bulvārī 3, sastāv no vēsturiskās ēkas, piebūves, pacēlāja nojumes, vienstāva ēkas – veikala, sabiedriskā tualetes un zemesgabala, kopumā aizņemot 12 095 kvadrātmetrus lielu platību. Kopš 1998.gada ēku komplekss pieder Rīgas pilsētai, bet LNOB kapitāldaļu turētājs ir Kultūras ministrija (KM)
Kā liecina Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas darba kārtība pievienotie dokumenti, LNOB valde lūgusi domei īpašumu bez atlīdzības nodot valsts pārziņā, vienlaikus aicinot to ieguldīt LNOB pamatkapitālā.
Pēc LNOB valdes paustā, arī pēc īpašuma nodošanas KM, tā turpinās veikt vairākas funkcijas, piemēram, radīt daudzveidīgas un kvalitatīvas profesionālās operas un baleta mākslas izrādes, nodrošināt profesionālās operas un baleta mākslas popularizēšanu un pieejamību plašai Latvijas sabiedrībai, ar operas un baleta izrāžu starpniecību sekmēt bērnu un jauniešu personības veidošanos un veikt citus uzdevumus.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) norādīja, ka šāds risinājums ļaus valstij un LNOB racionālāk rīkoties ar ēku, tās uzturēšanu un nākotnes attīstības perspektīvām. “Tai skaitā novirzot tās atjaunošanai tos finanšu līdzekļus, kurus līdz šim LNOB maksāja par ēku kompleksa nomu un SIA “Rīgas nami” veikto ieguldījumu atmaksu,” akcentēja ministrs.
Savukārt LNOB valdes priekšsēdētājs Egils Siliņš pavēstīja, ka LNOB ir gandarīta par Rīgas domes un ministrijas gatavību atrast risinājumu, lai ēka pirmo reizi vēsturē nonāktu valsts un LNOB rokās.
Kā komitejas locekļiem pastāstīja Īpašuma departamenta Nekustamā īpašuma pārvaldes direktores vietnieks Ernests Saulītis,
dome būtu gatava ēku nodot valsts pārziņā ar nosacījumu, ka to nevar nodot tālākai atsavināšanai,
ka to var izmantot tikai konkrēto funkciju īstenošanai un, ka brīdī, kad tā vairs nebūs nepieciešama valsts funkciju īstenošanai, tā jānodod atpakaļ domei. Tāpat īpašumam nedrīkstētu piemērot nekādus apgrūtinājumus, piemēram, hipotēku vai ķīlu.
Vai opernams būtu jāatdod atpakaļ Kultūras ministrijas valdījumā?
Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) klātesošajiem pauda, ka LNOB uzturēšanu nodrošina SIA “Rīgas nami” un daļa nomas maksas paliek kapitālsabiedrībās pārziņā, bet daļa – ar investīcijām tiek ieguldīta atpakaļ operas namā.
“Rīgas namu” valdes priekšsēdētāja Vineta Verika norādīja, ka kopumā uzņēmums īpašumā ir ieguldījis 1,2 miljonus eiro, apstiprinot, ka finansējumu LNOB atgriež, maksājot nomas maksu. Tomēr tagad,
laužot līgumu, LNOB domei paliktu parādā 871 000 eiro,
neskaitot pievienotās vērtības nodokli. Veicot īpašuma nodošanu KM, iesaistītajām pusēm būtu jāvienojas par šīs summas atlīdzināšanu domei, taču patlaban operai neesot skaidrs, kur šādu naudu ņemt, atzina Verika.
Pēc Burova teiktā, operā patlaban sliktā stāvoklī ir inženiertīkli,
no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta esot izsniegti vairāki akti par signalizācijas sistēmas darbu, kā arī konstatēti vēl atsevišķi trūkumi. Kopumā ēkā tuvāko trīs četru gadu laikā būtu jāiegulda aptuveni septiņi miljoni eiro.
“Pati dome to uzreiz darīt nevar, tāpēc pirms pāris nedēļām bija tikšanās ar LNOB un KM un nonācām pie slēdziena, ka dome to varētu nodot valsts pārziņā. Vai tas ir pareizi, godīgi sakot, es nezinu, jo, ja LNOB valde ir rīcībspējīga, tad labi, bet, ja viņi brīvi rīkojas ar īpašumiem un grib ņemt kredītus nama uzturēšanai – valsts var pazaudēt operu vispār,” sprieda Burovs, norādot, ka patlaban nav skaidrs, vai valstij vispār ir nauda nama uzturēšanai.
Arī deputāte Baiba Broka interesējās, vai no KM puses ir apliecinājums, ka tā novērsīs visas ēkas nepilnības un, ka tādiem ieguldījumiem ir līdzekļi. Pēc Saulīša teiktā, KM šādus apliecinājumus iesniegusi nav. Ilgtermiņā dome varētu veikt attiecīgos ieguldījumus un īpašumu sakārtot pilnībā, taču tad, visticamāk, augtu arī nomas maksa.
Deputāte Inese Andersone (V) pauda viedokli, ka, lai gan šo lēmumu sasteigt nevajadzētu, dome tomēr ēku varētu nodot valstij un tos miljonus, ko paredzēts ilgtermiņā ieguldīt LNOB, novirzīt citiem mērķiem, piemēram, bērnudārzu ēku atjaunošanai. Līdzīgu viedokli pauda arī deputāts Aleksejs Rosļikovs.
Rezultātā deputāti vienojās atlikt šī lēmuma pieņemšanu un lūgt KM un LNOB sagatavot konkrētu plānu un apliecinājumus ēkas uzturēšanai, kā arī vienojās uzaicināt visas iesaistītās puses uz nākamo komitejas sēdi.
