Kultūras ministre: Paldies svētku dalībniekiem 0
Vakar XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku preses konferencē tika izteikti pirmie vērtējumi un secinājumi.
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende vispirms svētkus cildināja par ārkārtīgi augsto māksliniecisko sniegumu. Būtiski vairāk nekā iepriekšējos svētkos koru, dejotāju un ansambļu konkursus vērtēja starptautiska žūrija, kas izteikusi apbrīnu par redzēto un dzirdēto. Ministre pateicās visiem dienestiem, ka mazināti iespējamie riski un svētkos nav notikuši būtiski nelaimes gadījumi. Arī sabiedriskais transports bija lieliski organizēts un visos Rīgas mikrorajonos varēja nokļūt līdz agrai rīta stundai.
Tāpat svētki izcēlās ar lielu dalībnieku skaitu un to pieejamību. Divas trešdaļas no 62 svētku pasākumiem varēja apmeklēt par velti. Tehnoloģijas nodrošināja iespēju Dziesmu svētkus Latvijā noskatīties 69 pasaules valstīs. Maksimāli iesaistīti bija tautieši ārzemēs.
“Dziesmu svētki veicina vienotas Latvijas ideju,” sacīja ministre, “un es pateicos visiem dalībniekiem par izturību.”
Nacionālā kultūras centra direktore Dace Melbārde īpašu paldies teica virsdiriģentiem Mārim Sirmajam, Agitai Ikauniecei, Airai Birziņai un Ivaram Cinkusam, kas sadziedāšanās naktī palika estrādē līdz pusseptiņiem rītā. “Prieks, ka vēl agrā rīta stundā svētki nevis izira, bet izskanēja ar gaišu, intīmu noskaņu, un, saulei austot, dalībnieki, sastājušies ap Māri Sirmo, lūdza vēlreiz nodiriģēt “Gaismas pili”.”
Svētku režisors Uģis Brikmanis uzsvēra, ka izjutis īstu, neuzspēlētu pašcieņu. Vietā un ļoti pareizs bijis lēmums par alus tirgošanu.
Noslēguma koncerta “Līgo” mākslinieciskā vadītāja Aira Birziņa sacīja, ka, pēc viņas domām, koncerts, kas veidots kā vienotības un latviskuma svinēšana, ir izdevies, kori bijuši lieliski, ar augstu māksliniecisko kvalitāti. Tam piekrita arī Ivars Cinkuss, sakot, ka koncerts izskanējis kā latviskās gara telpas attīrīšanas rituāls.
Iepriecina, ka policija nav konstatējusi būtiskus negadījumus vai pārpratumus. Varam priecāties, ka nav notikuši saindēšanās gadījumi, nav piedzīvotas būtiskas traumas un ka visi mēģinājumos paģībušie atžirguši. “Varbūt mums jāpārdomā, vai tomēr dalībniekiem nebijām uzlikuši pārāk lielu slodzi,” atzina Dace Melbārde.
Vairāki lasītāji redakcijai jautājuši: kādēļ afišās bija lasāms, ka sadziedāšanās sāksies vienpadsmitos vakarā, bet koncerts ieildzis līdz vieniem naktī? Aira Birziņa neslēpa, ka koncerta sākums aizkavējies par pārdesmit minūtēm. Pirmkārt, ieildzis svētku gājiens, otrkārt, dalībnieku autobusus aizkavējis Vācijas prezidenta eskorts, kā arī satiksme pie dzelzceļa pārbrauktuves. Treškārt, nekad precīzi nevar ieplānot, cik dziesmas publika vēlēsies dzirdēt atkārtoti.
Jāpiebilst, ka atšķirībā no svētkiem 2008. gadā svētdien izskaņas koncertā piedalījās ne tikai jauktie kori, bet arī sieviešu un vīru koru kolektīvi un pūtēju orķestri. Aira Birziņa sacīja arī, ka nav iespējams precīzi aprēķināt, cik daudz laika aizņems pārejas. “Projektējot un ceļot jaunu estrādi, būtu jādomā par vairākām uzejām, lai koru maiņa notiktu raitāk,” diriģente piebilda.
Uzziņa * Uz Dziesmu un deju svētkiem pārdotas 96 procenti biļešu. * Lielā Mežaparka estrāde 7. jūlija vakarā uzņēma rekordlielu cilvēku skaitu – 70 tūkstošus. * Aptuveni pieskaitot arī bezmaksas pasākuma apmeklētājus, svētkus klātienē noskatījies pusmiljons apmeklētāju. * Ar sociālo tīklu starpniecību svētku izpausmēs iesaistījušies 1,3 miljoni. * Svētku laikā izteikti trīs publiski bildinājumi. * Vienai dalībniecei piedzimis mazulis. |
