Normunds Staņēvičs: Kultūras maiņa, vērsta uz rezultātiem 1
Normunds Staņēvičs, AS “Rīgas piena kombināts” (“Food Union grupa”) valdes priekšsēdētājs:
24. novembrī laikrakstā “Latvijas Avīze” tika publicēts raksts “Saldējums citā glazūrā”, kuras autore Sandra Dieziņa, atsaucoties uz anonīmiem zemnieku un bijušo darbinieku komentāriem, informē par izmaiņām “Food Union” iekšējā kultūrā pēc tam, kad investors Andrejs Beshmeļņickis iegādājās AS “Rīgas piena kombināts” 2011. gadā un 2012. gadā apvienoja ar AS “Valmieras piens”, radot “Food Union grupu”.
Vēlamies jūs informēt, ka rakstā paustie anonīmie viedokļi ir subjektīvi un selektīvi, un tādējādi rada nepatiesu iespaidu par latviešu diskrimināciju “Food Union grupā”. “Food Union” ir starptautisks uzņēmums, kuru veido profesionāla komanda ar plašu un daudzveidīgu pieredzi. Kritēriji darbinieku pieņemšanai “Food Union grupā” ir profesionalitāte, kompetence un atbilstība amatam, nevis piederība kādai noteiktai etniskai grupai. /../
Kultūras maiņa ir notikusi. Maiņa uz rezultātiem vērstu kultūru.
Tik tiešām, kultūras maiņa uzņēmumā ir notikusi. Līdz ar ukraiņu izcelsmes pasaules piena industrijas eksperta Andreja Beshmeļņicka ienākšanu AS “Rīgas piena kombināts” un “Food Union grupas” izveidi esam ieviesuši daudz mūsdienīgāku pieeju ražošanai, produktu izstrādei un mārketingam, kas pilnīgi noteikti bija nepieciešams, jo uzņēmums vairākus gadus pēc kārtas cieta zaudējumus. Tiesa, ka arī 2013. gada rezultāti uzrāda zaudējumus, taču tie rāda arī apgrozījuma pieaugumu par 15%, eksporta portfeļa pieaugumu par 37% un darbinieku skaita pieaugumu par 13%, kā rezultātā 2013. gadā esam kļuvuši par lielāko pārtikas un dzērienu ražotāju Latvijā. Nevar noliegt, ka tas ir solis pareizā virzienā. /../
Rakstā “Saldējums citā glazūrā” paustie viedokļi par latviešu diskrimināciju uzņēmumā nav patiesi. Tiesa, ka šo trīs gadu laikā ir mainījies “Food Union” komandas sastāvs, esam pieņēmuši komandā jaunus locekļus – tādus, kuri vislabāk atbilst uzņēmuma mērķim veidot “Food Union” par vadošo piena industrijas spēlētāju Baltijas reģionā. /../
Katrā “Food Union grupas” uzņēmumā tiek cienīta valsts valoda un ievērotas atbilstošās valsts valodas likuma normas – lietuviešu valoda Lietuvā, latviešu valoda Latvijā, igauņu valoda Igaunijā, krievu valoda Krievijā, flāmu valoda Nīderlandē. Dažādo nacionalitāšu dēļ uzņēmuma vadība savstarpējā saziņā lieto kā latviešu un krievu, tā angļu valodu, un, iespējams, pavisam drīz – arī ķīniešu.
Attiecībā uz “Food Union grupas” attiecībām ar piena piegādātājiem, vēlamies atgādināt, ka “Food Union” vairāk nekā 90% no kopējā svaigpiena apjoma iepērk no teju 400 zemnieku saimniecībām Latvijā. “Food Union” ik dienu iepērk teju 500 tonnas svaigpiena un maksā zemniekiem labāko vidējo piena iepirkuma cenu valstī. Paveroties iespējām ieiet jaunos tirgos un tuvojoties piena kvotu sistēmas atcelšanai nākamajā gadā, mēs esam ieinteresēti palielināt svaigpiena iepirkumu, attīstot sadarbību ar vidējiem un lieliem zemniekiem, jo mums ir svarīgi stabili apjomi un izejvielas kvalitāte. Tuvāko trīs gadu laikā plānojam svaigpiena iepirkumu dubultot./../
Rezumējot vēlos uzsvērt, ka kultūras maiņa uzņēmumā ir notikusi, taču tā ir bijusi vērsta uz attīstību un rezultātu, nevis uz diskrimināciju. Par nožēlu piemēri, kas to apliecina “Latvijas Avīzē”, izpalika, tādējādi radot patiesībai neatbilstošu priekšstatu par “Food Union grupu” un negatīvi ietekmējot uzņēmuma reputāciju. /../
Vēstule publicēta saīsināti
