Kultūras ļaudis bažījas, vai izdosies atrast piemērotu ministra kandidātu 0
Šodien Nacionālās apvienības (NA) valde un frakcija lems par turpmāko rīcību pēc piektdien izskanējušā premjera Valda Dombrovska lēmuma pieprasīt kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes demisiju.
Tik radikāls valdības vadītāja lēmums, kas juridiski līdz galam tikšot noformulēts šodien, kad ministrei jāpamet amats, saistīts ar divas nedēļas ilgušo konfliktu ap Latvijas Nacionālās operas (LNO) valdi. Tas negaidīti uzkarsa nedēļas vidū, kad Ž. Jaunzeme-Grende, formāli atrazdamās atvaļinājumā, pēkšņi izšķīrās atbrīvot no darba ilggadējo Operas direktoru Andreju Žagaru, jo viņš esot zaudējis darba devēja uzticību.
V. Dombrovskis sev neraksturīgi aso lēmumu arī pamatojis ar to, ka ministres “konflikts ar nozares pārstāvjiem saasinājies un draud vērsties plašumā”.
Tostarp pati atlaistā ministre piektdienas pēcpusdienā steidzami sasauktajā preses konferencē norādīja, ka neredz profesionālus argumentus savai demisijai, noliedzot, ka viņai pēdējā laikā būtu konflikti ar kultūras nozari kopumā, jo esot “tikai daži cilvēki, kuri veic ažiotāžu, kas ir speciāli organizēta”.
“Mani izbrīna, ka premjers var tā pēkšņi noliegt profesionālu cilvēku kopdarbu divu gadu garumā. Esmu bijusi drosmīga ministre, pārcērtot Gordija mezglu Operā, un lepojos ar to,” teica Ž. Jaunzeme-Grende.
Ministre gan izvairījās no jautājuma, vai ir kāda situācija, kurā viņa no šodienas viedokļa rīkotos citādi. Tā vietā viņa uzsvēra, ka visspilgtākās emocijas izjutusi, būdama plecu pie pleca ar muzejniekiem Rīgas pils degšanas laikā un izjūtot gatavību glābt Latvijas nacionālās vērtības.
NA pārstāvji Aigars Lūsis un Gaidis Bērziņš preses konferencē premjera lēmumu nodēvēja par nožēlojamu emocionālā ziņā un pilnīgi nepamatotu juridiskā ziņā, jo ministrei neviens neesot pārmetis neizdarītus darbus. Apstiprinot, ka kultūra arī turpmāk būs viena no NA prioritātēm, G. Bērziņš pauda, ka premjera rīcība, iespējams, traktējama arī kā vēlme, vairāk novirzot uzsvaru uz jau tā daudzcietušo kultūras nozari, mazināt fokusēšanos uz citām lietām, kas arī NA svarīgas – piemēram, uzstādījumu, ka jāpārtrauc tirgošanās ar uzturēšanās atļaujām.
Aizkulisēs izskanējis, ka ministres demisijas prasīšanā liela nozīme bijusi atsevišķu ar jau esošām un topošām politiskajām partijām saistītu personu vēlmei iegūt politisku kapitālu pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām.
NA Saeimas frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis iepriekš norādījis, ka vēl neesot zināms, vai tieši NA būšot tie, kas izvirzīs jauno kultūras ministru, neatbildot uz to, vai NA premjera lēmuma dēļ ir gatava pamest valdību. Par šiem jautājumiem NA frakcijā un valdē esot dažādi viedokļi.
Tostarp triju Latvijas kultūras augstskolu studentu pašpārvaldes ir izplatījušas vēstuli premjeram, kurā iebilst pret ministres atlaišanu, jo uzskatot par nepieņemamu, ka “kultūras nozares liktenis var tikt lemts, balstoties uz mazas interešu grupas radītas ažiotāžas viļņa”.
Jebkurā gadījumā skaidrs, ka jauna kultūras ministra meklēšana, lai arī no kādas partijas, laikā, kad viņam postenī atlicis vien gads, turklāt vēl nebūt nav skaidrības ar nozarei atvēlēto budžetu nākamajā gadā un pašu kultūras profesionāļu vidū pastāv šķelšanās un ievērojama viedokļu dažādība par to, kam un kādai šai personai jābūt, nav vērtējama citādi kā visai riskants solis. Neoficiāli tapis zināms, ka jau pēc “rakstnieču dumpja” 2012. gada maijā aizkulisēs meklēts jauns ministrs, bet pie konkrētām kandidatūrām toreiz tā arī nenonāca.
“Lielākās bažas rada tas, vai uz gadu vien izdosies atrast atbilstošu personu, ar ko visi būtu apmierināti,” “LA” sacīja Kultūras alianses (KA) pārstāve un Latvijas Radošo savienību padomes priekšsēdētāja Dace Bluķe. Ministrei neesot bijis konflikta ar kultūras nozari kopumā – katrā ziņā ne ar oficiālajā KA pārstāvētajām daudzajām kultūras radošajām un nevalstiskajām organizācijām (organizāciju ar tādu pašu nosaukumu 2012. gadā izveidojis arī zvērināts advokāts Aldis Gobzems), kuras kopā apvieno daudzus tūkstošus cilvēku.
KA cer, ka nākamā kultūras ministra kandidatūras izvirzīšana notiks, konsultējoties ar kultūras profesionāļiem. No nākamā ministra tā sagaida, ka viņš turpinās savas priekšgājējas laikā izveidoto sekmīgo sadarbības un komunikācijas formu, kas sevi jau labi pierādījusi. Tikpat būtiski esot arī, lai šim cilvēkam piemistu spēja diplomātiskāk un smalkāk komunicēt ar atsevišķām kultūras individualitātēm. “… jo sabiedrībai ir interesantāks atsevišķu ekstravagantu personību viedoklis, nevis veselu organizāciju domas,” “LA” atzina D. Bluķe.
Pati atlaistā kultūras ministre, vaicāta, kādu saredz savu pēcteci, sacīja, ka tam vajadzētu būt cilvēkam, kas profesionāli apguvis kultūras vadību un kuram piemīt spēja organizēt un iedvesmot.
Premjera lēmums atlaist ministri automātiski nenozīmē, ka Operas direktors A. Žagars (galvenā persona, ap kuru vērpās strīda intriga) atgriezīsies savā darba kabinetā Baltajā namā. Premjers V. Dombrovskis piektdien teica, ka nesaskatot Operas konfliktā tikai melno vai balto pusi un uzskatot, ka domstarpības jārisina konstruktīvi.
Pagaidām par kultūras ministra pienākumu izpildītāju iecelts tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Piektdienas pēcpusdienā aģentūra LETA ziņoja, ka Uzņēmumu reģistrs tikko apstiprinājis izmaiņas LNO vadībā, pēc kurām A. Žagaru atcēla no amata. Šobrīd Operas valdes priekšsēdētājas godā ir mārketinga speciāliste Inese Eglīte, bet otra valdes locekle ir muzikoloģe Daina Markova. Tostarp advokāts Aldis Gobzems, kurš pēdējā laikā aktīvi darbojies kustībā “Par kultūru”, kas pieprasīja ministres demisiju, aģentūrai LETA paudis, ka jaunā LNO valde darbojas pretlikumīgi, jo pēc likuma tajā jābūt trim locekļiem. Viņa interpretācijā līdz tam brīdim LNO esot jāvada iepriekšējai valdei un tās priekšsēdētājam A. Žagaram.
{gallery id=”2152″}
