Kultūras jomā mazākais atbalsts jaunu objektu būvniecībai 0
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka no kultūras budžeta vissvarīgāk ir finansēt dziesmu un deju svētkus, bet vismaznozīmīgāk – jaunu kultūras objektu būvniecību, liecina jaunākais “DNB Latvijas barometrs”.
Pētījuma rezultāti liecina, ka kultūras jomas finansēšanu no valsts budžeta atbalsta 79% iedzīvotāju, pretējā gadījumā lielai daļai sabiedrības vispār nebūtu iespēju piedalīties kultūras pasākumos (67%).
Pēc aptaujāto domām, visnozīmīgāk ir turpināt no valsts budžeta finansēt nacionāla mēroga kultūras pasākumus, tostarp dziesmu un deju svētku norisi (65%), kā arī bērnu interešu izglītību mūzikas un mākslas jomā (54%), bet nepieciešamības gadījumā samazināt finansējumu varētu jaunu kultūras objektu būvniecībai (35%).
Izvērtējot argumentus, kādēļ finansējumu kultūras norisēm samazināt nedrīkst, līdzās ierobežotajai iespējai piedalīties kultūras pasākumos salīdzinoši bieži respondenti atzīmējuši, ka tādējādi tiek nodrošināta nacionālās kultūras tradīciju pastāvēšana un kopšana (43%), atbalsts kultūrai veicina ekonomikas attīstību (38%), kā arī kultūra pati par sevi ir nozīmīgs valsts tēla aspekts (37%). Tikai trešdaļa aptaujāto norādījusi – atbalsts kultūrai ir normāla prakse Eiropas valstīs, kādu ir tikai pašsaprotami ievērot arī pie mums (30%).
Puse aptaujāto neapstrīdamu atbalstu kultūrai turpinājuši paust, arī lūgti komentēt iespējamos argumentus, kādēļ šai jomai pieejamos budžeta līdzekļus tomēr varētu samazināt vai vispār likvidēt. Tiesa, kopumā par labu kādam no finansējuma samazinājuma argumentiem izteikusies aptuveni trešdaļa aptaujāto, visbiežāk atzīmējot, ka ir citas patlaban svarīgākas lietas, kurām jānovirza finansējums (19%), kā arī to, ka kultūras darbiniekiem vajadzētu pašiem iemācīties gūt peļņu, nevis paļauties uz piešķirto finansējumu (13%), secināts pētījumā.
Aicināti nosaukt, kuras kultūras jomas, neraugoties ne uz ko, noteikti būtu jāatbalsta no valsts budžeta, līdzās dziesmu un deju svētkiem un bērnu interešu izglītībai 41% aptaujāto norāda, ka atbalstīt vajadzētu visdažādāko kultūras pasākumu, svētku un festivālu rīkošanu, kā arī profesionālus nacionālas nozīmes kolektīvus – teātrus, korus, orķestrus (39%). Bet, minot jomas, kurās ierobežotu līdzekļu dēļ varētu samazināt finansējumu, visbiežāk atzīmēta jaunu kultūras objektu būvniecība (35%), līdzdalība kultūras pasākumos, svētkos un festivālos ārpus Latvijas (17%) un Latvijas kultūras popularizēšanas aktivitātes ārzemēs (13%). Tiesa, gandrīz trešdaļa aptaujāto uzskata, ka līdzekļus nedrīkst atņemt nevienai no patlaban finansētajām kultūras norisēm un jomām (29%).
Kā iespējamos avotus papildu finansējuma iegūšanai kultūrai visbiežāk aptaujātie minējuši aizsardzības (15%), ārlietu (15%) un finanšu un budžeta politikas (10%) jomas, kurās finansējumu, pēc iedzīvotāju domām, attiecīgi varētu samazināt. Tiesa gan, 45% “DNB Latvijas barometra respondentu” uzskata, ka uz kultūras rēķina nevajadzētu atņemt līdzekļus nevienai no pārējām valsts budžeta finansētajām jomām.
