Kultūras iestādēs ukraiņu – pagaidām maz 0
Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Ieilgstot Ukrainas karam, Latvijā pagaidu mājas ir atraduši ap 20 000 ukraiņu bēgļu. Daudzi jau ir atraduši darba un dzīves vietu, daudzi vēl meklē, taču vienlaikus ar Latvijas tautas izrādīto empātiju pret bēgļu ģimenēm aktualizējas arī jautājums par ukraiņu iekļaušanos mūsu kultūrvidē. Līdztekus praktiskajiem sadzīves jautājumiem un plīvojošajiem Ukrainas karogiem notiek daudzi pasākumi, kuros bēgļus iepazīstina ar latviešu kultūru un tradīcijām, teātri aicina uz bezmaksas izrādēm, muzeji nodrošina bezmaksas izstāžu apmeklējumus.
Lai arī šobrīd vēl karš Ukrainā rit “tikai” otro mēnesi, “Kultūrzīmes” aizsāk meklēt atbildi uz jautājumiem, kā ukraiņi iekļaujas Latvijā, kādā valodā mēs sarunāsimies jau šovasar. Vai alga, ko valsts un pašvaldību pakļautības iestādēs izmaksā ukraiņu bēgļiem, atšķiras no tās, ko saņem kultūras darbinieki, kuri ir Latvijas pilsoņi un nepilsoņi? Vai mūsu kultūras sektorā tiešām ir bijis tik daudz brīvu darba vietu? Kā ukraiņi un etniskie Ukrainas krievi jūtas Latvijā?
Protams, šis brīdis, kad karadarbība Ukrainas frontē rit pilnā spēkā, nav gluži piemērotākais, kad runāt par ukraiņu un latviešu kultūru savstarpēju bagātināšanos, tomēr kopš februāra ukraiņu bēgļi pamazām kļūst par Latvijas kultūrvides daļu. Par latviešu un ukraiņu kultūras saiknēm 1920. gadā, atgriežoties no trimdas, rakstīja arī Rainis: “Dziļas simpātijas saista mani ar ukraiņu tautu. Melodiskā valoda, naivā, bet fantastiskā un reālā dzeja, sērīgā un dzīvespriecīgā mūzika, maigais un spēcīgais tautas raksturs, demokrātiskā dzīves kārtība. Ukraiņu Gogolis, tautas dzejnieks – moceklis Ševčenko, pati plašā zeme – tas viss mani valdzināja jau jaunībā. Pēc tam šīs simpātijas jūtas kļuva vēl dziļākas, kad es sāku vērot ukraiņu nelokāmo cīņu par savas zemes un tautas patstāvību un kultūras atdzimšanu – to arī mēs, latvieši, visiem spēkiem cenšamies panākt savai tautai. Svētajiem ideālajiem centieniem vajag tuvināt mūs kulturāli un ne tikai kulturāli.”
Aicina pieteikties
Pagājušajā nedēļā Latvijas Kultūras ministrijas mājaslapā ir izveidota atsevišķa sadaļa ukraiņu darba meklētājiem kultūras jomā. Latvijas valsts un pašvaldību iestādes, privātās organizācijas piedāvā darbu gan aktieriem, gan mūziķiem, gan skaņu māksliniekiem un tehniskajiem darbiniekiem. Kultūras ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Inga Vasiļjeva norāda: “Kultūras ministrija veicina un atbalsta mazākumtautību kultūru Latvijā, tostarp arī ukraiņu. Mazākumtautību kultūras kolorīts mūsu valsti dara bagātāku. Savukārt profesionālā māksla, īpaši mūzika, vizuālā māksla un deja, ir starptautiska, līdz ar to, ceru, tas veicinās attīstību un izaugsmi.” Pēc viņas teiktā, vidēja termiņa kultūras budžetā ir jau iestrādāts kultūras darbinieku atalgojuma palielinājums, tādēļ ukraiņu bēgļu uzņemšana darbā neietekmē pārējo darbinieku atalgojumu.
Neraugoties uz Kultūras ministrijas publicēto diezgan plašo vakanču sarakstu, līdz šim Latvijā darbu meklējuši pavisam maz ukraiņu kultūras darbinieku. Kā noskaidroja “Kultūrzīmes”, Latvijas Nacionālajā operā un baletā strādā trīs baletdejotājas, vairākus darbiniekus ir pieņēmis mākslas muzejs “Rīgas birža” un Dailes teātris. Aktierus gaida Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, savukārt Daugavpils teātris gaida dejotājus un audioiekārtu operatoru, bet šobrīd vēl joprojām nav saņemts neviens pieteikums. Latvijas Nacionālais teātris būtu gatavs piedāvāt apkopējas un frizieres darbu. Līdz šim brīdim ne Valmierā, ne Liepājā nav pieteicies neviens mākslinieks no Ukrainas.
“Pirmajā pasaules karā daudzi latvieši rada patvērumu Ukrainā, tagad ir vēsturiska situācija, kad latvieši var to atdarīt ukraiņiem,” tā, uzņemot vairākus desmitus ukraiņu bēgļu, sacīja Zaļenieku kultūras nama vadītājs Māris Zabarovskis.
Šo divu mēnešu laikā īpašu nozīmi ieguvušas Latvijas bibliotēkas. Daudzās ukraiņi ir atraduši palīdzību un padomu, risinot dažādus sadzīviskus jautājumus. Jau pirms vairākām nedēļām Madonas novada bibliotēkas darbinieki stāstīja, ka kara bēgļi ir ļoti atvērti sadarbībai, jau iemācījušies biežāk lietotos vārdus un frāzes latviešu valodā.
To “Kultūrzīmēm” apliecina arī kultūras ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Inga Vasiļjeva: “Ukraiņu bēgļi ir ļoti motivēti apgūt latviešu valodu, tāpēc valdībā ir pieņemts lēmums par trīs miljonu eiro piešķiršanu latviešu valodas apguvei, ko organizēs Sabiedrības integrācijas fonds. Valsts valodas apguve ir būtisks instruments, lai Ukrainas cilvēki labāk un ātrāk iejustos Latvijā. Tas nepieciešams visu vecumu cilvēkiem – gan bērniem, gan ekonomiski aktīvajiem, gan senioriem. Mēs šodien nezinām, cik daudziem no viņiem Latvija būs pagaidu mītne, cik – pastāvīga dzīvesvieta. Tādēļ latviešu valodas apguves process ir jāskata arī kontekstā ar mūsu informatīvās telpas vienotību – mēs nedrīkstam pieļaut pagātnes kļūdas, dodot iespēju attīstīties divkopienu sabiedrībai. Jebkuru iniciatīvu, tai skaitā izglītības un informācijas telpas jomās, galvenais uzdevums ir vienot Latvijas sabiedrību, balstoties uz pamatu pamatu – latviešu valodu.”
Ukraiņu pasakas Latvijas Radio
No 1. marta katru piektdienu plkst. 18.05 uz nenoteiktu laiku “Latvijas Radio 4” raidījums “Doma laukums” un Latvijas sabiedrisko mediju portāls katru dienu pārraida Ukrainas sabiedriskā radio ziņu izlaidumus ukraiņu valodā. Katru piektdienu pulksten 18.05 Latvijas Radio 4 un Latvijas sabiedrisko mediju portālā skan arī ukraiņu tautas pasakas.
Pirmo desmit pasaku ierunāšana ukraiņu valodā uzticēta teātra darbiniecei Laurai Vilcānei, kas vēl februārī bija Kijivas Drāmas un komēdijas teātra aktieru trupas vadītāja, bet, karam sākoties, ieradās Latvijā. Pašlaik viņa strādā par režisora asistenti Dailes teātrī. “Lai gan ukraiņi ļoti labi saprot un runā krievu valodā, tomēr ukraiņu valoda ir mūsu dzimtā valoda, un, ja mēs tajā nesarunāsimies, nerakstīsim grāmatas un nestāstīsim pasakas, tad kā mēs kļūsim par ukraiņu nāciju?” teic L. Vilcāne.
UZZIŅA
9. maijā Latvijas Nacionālā opera un balets aicina uz atbalsta koncertu ukraiņu tautai “Slava Ukrainai!”. Tas top sadarbībā ar Latvijas Nacionālās operas fondu, un visi koncerta veidotāji un dalībnieki piedalīsies bez atlīdzības. Ieņēmumi par koncerta biļetēm ar fonda “Ziedot.lv” starpniecību tiks novirzīti Ukrainas atbalstam. Iegādājoties biļetes, skatītāji ir aicināti vēl papildināt biļetes cenu ar paša izvēlētu ziedojuma summu.
Koncertu “Slava Ukrainai!” veido muzikālais vadītājs Mārtiņš Ozoliņš, režisore Elita Bukovska un videomāksliniece Zane Zelmene. Latvijas Nacionālās operas orķestrim, korim un solistiem pievienosies arī solisti Liene Kinča, Sonora Vaice un Egils Siliņš.
Horeogrāfe Aleksandra Astreina koncertam iestudē īpašu priekšnesumu, kurā dejos ukraiņu balerīnas Anhelina Bosenko, Elina Bidna un Ivanna Sulima, kuras šobrīd strādā Latvijas Nacionālajā baletā.
