– Kas vēl jauns sagaidāms Cēsīs? 13
– Lielākais investīciju projekts, ko finansējam no pašvaldības budžeta, ir Smilšu laukuma rekonstrukcija. Tas ir apjomīgs un vajadzīgs darbs, kuru paveicot sakārtosim plašu teritoriju pilsētas centrā, kas būs lielākā bezmaksas autostāvvieta centrā, ko var izmantot pilsētas un koncertzāles viesi un kas kalpos arī kā “park&ride” infrastruktūra – cilvēki atstāj auto pie jaunās stacijas un uz Rīgu vai Siguldu dodas ar sabiedrisko transportu.
Šajā tūrisma sezonā restorāns “Izsalkušais Jānis” ir gards jaunums pašā Cēsu centrā pie Maija parka. Restorāns atklāts savdabīgā vietā – bijušajā ugunsdzēsēju depo, un tas patīkami pārsteidzis jau ne vienu vien viesi no Rīgas un arī ārzemēm.
Tāpat darbu sākusi arī “Mazā brīnumzeme” – ārkārtīgi interesanta un interaktīva miniatūru modeļu izstāde, kas veido pilsētas vidi ar kustīgiem elementiem – vilcieniem, auto u. tml. To Cēsu Pastariņa skolā attīsta bijušais ministrs Edmunds Sprūdžs ar dzīvesbiedri Kristīnu.
Darbi sākti arī izdevniecības “Santa” nopirktajā bijušajā koka ēku kompleksā Gaujas ielā, gleznainā vietā Gaujas krastā, kur tuvākajos gados tiks investēti vairāki miljoni eiro, lai izveidotu pirmklasīgu SPA.
Arī šogad pašvaldība līdzfinansēs daudzdzīvokļu namu siltināšanu. Ir paredzēti līdzekļi iedzīvotāju piedāvāto mazo projektu īstenošanai, kā arī kultūras un nevalstisko organizāciju projektu konkursam. Dubultots finansējums “Dari Cēsīm”, t.i., uzņēmējdarbības mazo grantu programmai, šogad tie būs 20 tūkstoši eiro.
Domāju, visi plānotie darbi arī kopumā labāk sekmēsies saistībā ar Finanšu ministrijas piedāvāto pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli. Tas ir taisnīgāks, jo vairs neparedz iedzīvotāju dalījumu pēc dzīvesvietas un tiek ņemta vērā ekonomiskā aktivitāte. Kaut arī jaunais modelis stājās spēkā tikai pirms dažiem mēnešiem, Cēsīs jau ir pirmie rezultāti – uzņēmēji īstenos divus investīciju projektus. Ir nopirkta bijušā kluba “Vidzemnieks” ēka centrā, un tur būs pārtikas preču veikals, bet vecā angāra vietā pie J. Poruka un Lapsu ielas krustojuma cels būvmateriālu veikalu.
– Jums plānos ir interesants pilotprojekts izdevumu samazināšanai.
– Atjaunojot un ievērojami paplašinot ēkas, pieaug arī to uzturēšanas izdevumi. Tāpēc viens no būtiskiem ilgtermiņa uzdevumiem pašvaldības speciālistiem būs risinājumu izstrāde racionālākai ēku apsaimniekošanai un izdevumu samazināšanai. Viens piemērs. Ir pieejamas digitālas tehnoloģijas, kas ļauj ar datoru programmēt un vadīt ēku apsildes sistēmu atbilstoši iestādes darba grafikam un klimatam telpās. Pilotprojekts realizēts 5. pirmsskolas izglītības iestādē. Tas nozīmē, ka brīvdienās, kamēr telpas ir tukšas, apsildes intensitāte mazinās, bet, sākoties darba nedēļai, paaugstinās līdz bērniem un darbiniekiem komfortablam līmenim. Tāpat arī pēc telpu vēdināšanas to temperatūra automātiski atgriežas komforta līmenī. Šādi tiek izslēgts cilvēka faktors un temperatūras svārstības vienas ēkas ietvaros. Tādā veidā izdevumus varētu samazināt pat par 20– 25%. Ja viss būs kārtībā un sistēma tiks veiksmīgi noregulēta, iespējams, šādu programmēšanu ieviesīsim arī pārējās energoefektīvajās izglītības iestādēs.
– Jūs esat Latvijā pirmā pašvaldība un pagaidām visaktīvākā uz ārzemēs izbraukušo cēsnieku rosināšanu atgriezties dzimtenē. Kā sokas?
– Pagājušajā gadā, kad sākām īstenot šo ideju, netrūka ne prieka, ne problēmu. Taču tagad ir gandarījums, ka vairāki cēsnieki, kuri ilgāku laiku dzīvoja un strādāja ārzemēs, tomēr nolēma atgriezties un sākt šeit savu biznesu. Viņi turas braši, un ceram, ka viņu piemērs ir iedvesmojis vēl daudzus. Mēs joprojām turpinām uzturēt kontaktus ar satiktajiem Anglijas un Īrijas cēsniekiem, regulāri sūtām viņiem vēstules par Cēsu aktualitātēm, viņiem noderīgu informāciju. Tā kā Saeimā tiek pārskatīts Repatriācijas likums, esam iesnieguši vairākus priekšlikumus tā jaunajai redakcijai. Piemēram, pašreizējais likums nosaka, ka repatrianti ir tie, kuri aizbraukuši no Latvijas līdz 1990. gada 4. maijam. Ja atgriežas līdz šim datumam izbraukušie, pašvaldība ir tiesīga viņiem palīdzēt. Taču bieži arī tiem, kuri emigrēja vēlāk, nav kur atgriezties. Mājoklis ir pārdots vai to paņēmusi banka, kas kreditēja dzīvokļa vai mājas iegādi. Tas likumā jālabo, un pašvaldībām jādod tiesības iespēju robežās palīdzēt visiem emigrantiem, kuri vēlas atgriezties. Saistībā ar cēsniekiem ir ģimenes, kuras vēlētos atgriezties, bet diemžēl vairs nav kur. Taču ir arī priecīgi gadījumi, kad cilvēki ārzemēs sakrāj naudu dzīvoklim un ģimeni veido Cēsīs.
Galvenais – Cēsis iesākto noteikti turpinās un jau plašākā mērogā: vasarā Gaujaslīčos rīkosim bērnu nometni, kurā piedalīsies 25 emigrācijas latviešu bērni un tikpat daudz šeit dzīvojošie, bet 24. jūlijā un 25. jūlijā notiks reemigrācijai veltīta valsts nozīmes konference, ko organizējam kopā ar Kultūras un Ārlietu ministriju.
