– Šobrīd kultūrai ir četrpadsmit apakšnozares… 2
S. Voldiņš: – Skaidrs ir tas, ka visas nozares var būt prioritāras tikai tad, ja ir pietiekams finansējums to vajadzību apmierināšanai. Arī pēdējā “Culturelab” pētījumā par kultūras patēriņu redzams, ka vājāk finansētās nozares, piemēram, grāmatniecība, uzrāda dramatisku kritumu.
S. Boicova: – Savukārt Vidzemes pētījums parādīja, ka bibliotēkas visā reģionā ir visapmeklētākās kultūras iestādes.
– VK atzinuma 170. punktā teikts, ka “VKKF revidents izlases kārtībā vērtē piešķirtās dotācijas biedrībām, nodibinājumiem atbilstību noslēgto līgumu nosacījumiem, bet nevērtē dotāciju izlietojuma lietderīgumu un efektivitāti”. Tas VKKF pārmests arī agrāk. Ko plānojat mainīt?
E. Vērpe: – Bet vai esam gatavi tērēt divas reizes vairāk resursu, lai tikai visu kārtīgi izvērtētu? Arī šobrīd katra eksperta pienākums vispirms ir izvērtēt katra produkta kvalitāti. Dodam tikai daļu finansējuma, un saņēmēja pienākums ir nodrošināt, lai, piemēram, grāmata iznāktu. Mēs nedodam naudu nekvalitatīviem projektiem. Ir apmēram trešā daļa iesniegto projektu, kas neatbilst kvalitatīvajiem kritērijiem. Es, piemēram, esmu profesionāls gleznotājs un piecpadsmit gadus esmu strādājis skolā. Man nevajag ilgu laiku, lai pateiktu, vai glezna ir laba vai slikta.
L. Graudiņa: – VKKF ir izstrādāta kontroles sistēma, lai novērstu šo subjektīvismu. Runājot par efektivitāti un atsaucoties uz piemēru par gleznu, mums jāsaprot, vai esam gatavi finansēt vienas gleznas radīšanu, piemēram, par 500 000 eiro.
