Vai gaidāms apvērsums? 2
– VK pārmet VKKF nevienlīdzību līdzekļu sadalē starp nozarēm, iesakot pārskatīt budžeta piešķiršanas principus. Līdz tam gan jāsagaida pētījuma rezultāti par valsts ieguldījumiem katrā nozarē, kas vēl būs jāizanalizē. Vai gaidāma revolūcija finansējuma sadalē?
E. Vērpe: – Latvijas finanšu politika pēc būtības ir diezgan greiza, jo neraugās ilgtermiņā. Būtu jāstrādā vismaz desmit gadus uz priekšu, līdz ar to nekad nebūs ideālas kārtības, lai mēs varētu pateikt – tu ej uz ministriju, tu uz Kultūrkapitālu, bet tev vispār nekas nepienākas. Manuprāt, nekad nebūs līdz galam skaidrs, kā tad sadalīt VKKF finansējumu pa nozarēm. Kur var rasties objektīvie kritēriji, ja kultūrā vispār viss ir subjektīvs? Var būt tikai subjektīvo lēmumu summa, un, jo vairāk ekspertu, jo vairāk šis lēmums var pretendēt uz objektivitāti. Tāpat ir ar sadalījumu pa nozarēm. Mēs, protams, varam sev izvirzīt mērķi un veikt tik apjomīgu pētījumu, noskaidrojot līdz katrai pildspalvai un zīmulim, kas ir katras nozares rīcībā. Es šo situāciju saredzu tā – sagaidām Valsts kancelejas veiktā pētījuma rezultātus, lai netērētu naudu dubulti. Mūs interesē – cik katrā nozarē valsts iegulda jau šobrīd? Mums ir uzbūvēti teātri, bija arī kinostudija, ko privatizēja, bet teātrus nezin kāpēc ne. Toties vizuālajiem māksliniekiem nav nevienas valsts izstāžu zāles – valsts neiegulda šajā lietā, savukārt ir pilsētai un ir privātas. Tad redzēsim, ka sistēma, kā pa nozarēm tiek sadalītas dotācijas, jau šobrīd nav īpaši taisnīga. Būs arī vairāk iespēju veidot kādas prioritātes.
– Var prognozēt, ka VKKF budžeta sadales principu pārskatīšana raisīs plašu un skaļu diskusiju…
– Kad izanalizēsim pētījuma rezultātus, būs redzams, no kā katra nozare dzīvo. Domāju, ka atklāsies interesantas lietas. Dažas jau tagad redzam – ka ir Opera, kas tiek finansēta no valsts budžeta; ka tādi ir teātri, bet nav neviena kinoteātra. Vai kāds var pateikt, kāpēc tā ir? Kāpēc nav kāda valstij piederoša izdevniecība vai grāmatu veikals, kur varētu pārdot VKKF atbalstītās grāmatas?
H. Matulis: – Neviens jau īsti negrib skaitīt, cik viņam ir, jo baidās, ka tad viņam noņems, jo pielikt īsti nav no kā. Pētījums varētu būt pamats apdalītākajām nozarēm pielikt kaut ko vairāk. Tomēr neticu, ka kādai varēs kaut ko atņemt, jo tad noteikti sāksies dumpis.
