Timura Subhankulova foto

– Kā VK ziņojums atbalsojās Vidzemes kultūras organizācijās? 2


Solveiga Boicova: – Publiskā rezonanse uz VK ziņojumu kopumā raksturojama kā neizpratne par to, kas tad īsti atklāts un kas ir vainīgie, un man negribas vainot tikai žurnālistus. Tad, kad Vidzemes kultūras organizāciju pārstāvji man vaicāja, kur tad palika tie mistiskie 64 000 eiro, es nevarēju to izskaidrot. Valsts kontroles pārstāves saka, ka tie radās lietotās metodikas iespaidā, bet, kā zināms, metodika arī pētījumos var būt ļoti dažāda, un tad sanāk arī atšķirīgi pētījuma rezultāti. Nepiekrītu arī, ka finansējumu kultūras NVO būtu jāadministrē tikai VKKF, un to saku arī Vidzemes mazo organizāciju vārdā.

Reklāma
Reklāma
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
7 brīnumēdieni! Pārtikas produkti, kuru regulāra iekļaušana ēdienkartē kavē ādas novecošanos
Lasīt citas ziņas

– VK saka, ka pašlaik valsts naudu teorētiski varot dabūt pat faktiski bankrotējušas biedrības. Vai biedrību dzīve tagad nekļūs sarežģītāka?

S. Voldiņš: – Domājam turpināt līdzšinējo praksi, kad slēdzam līdzdarbības līgumus ar šīm organizācijām, iedodot sēklas naudu. Šādi, piemēram, ir izaudzis “kim?” Laikmetīgās mākslas centrs, Jaunā teātra institūts un citas organizācijas.

CITI ŠOBRĪD LASA

L. Graudiņa: – Valsts kontrole noteikti nevēlas radīt papildu slogu biedrībām, jo finanšu dati ir pieejami VID. Par nevalstisko organizāciju iesaisti – mūsuprāt, mirklī, kad tās tiek iesaistītas, jābūt skaidram, ko ar konkrēto finansējumu vēlamies sasniegt. Par funkciju sadalījumu – tā noteikti ir KM atbildība.

S. Voldiņš: – Un tomēr, runājot par riskiem, gribētu norādīt, ka tie tiek vadīti, jo nav nevienas bankrotējušas biedrības, kas būtu ieguvusi finansējumu. Vienkārši nav!

L. Graudiņa: – Tas, ka nav bijis šādu gadījumu, nenozīmē, ka nav šāda riska.

S. Voldiņš: – Tas, ka pārbaudītajā divu ar pusi gadu periodā šādu gadījumu nav, nozīmē tieši pretējo – ka riskus vada.

S. Boicova: – Vēlos atgriezties pie jautājuma par NVO iesaisti kultūras funkciju deleģēšanā. Esam šajā procesā iesaistīti jau desmito gadu, par to tiek runāts gadiem, mazāk tiek reāli darīts. Lai organizācija darbotos ilgtermiņā un nodrošinātu finansējumu, tai regulāri jāpiedalās starptautiskajos projektos. Arī citām kultūras NVO reģionos tas ir grūti. Lielais valis, kas arī reģiona NVO turēja viļņa virsotnē, bija Eiropas ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu instruments, kurā bija iestrādātas arī administratīvās izmaksas. Bet šis ir pēdējais gads, kad tas pieejams.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.