Vai nevalstiskajiem kļūs grūtāk? 2
– Kā VK atzinumā paustos faktus vērtē Radošo savienību padome – starp citu, arī nevalstiskā organizācija?
Haralds Matulis: – Man zvana mediju pārstāvji un vaicā: vai esat dzirdējis par haosu un nekārtībām Kultūras ministrijā? Izlasījis ziņojumu, sapratu, ka tajā nekas tāds neparādās. Vai tā ir tāda psiholoģija, ka Valsts kontrole domā, ka vajag kādu publiski nosunīt, lai parādītu, ka izdarīts darbs? Man liekas, ka tas nav nepieciešams. Runājot par it kā nelietderīgi iztērētajiem 64 000 eiro, mani pārsteidz, ka Valsts kontrole, iestāde, kas tik ļoti strikti balstās uz faktiem un skaitļiem, gala secinājumus veic uz pieņēmumu pamata. Es arī nepiekrītu tam, ka ministrijai nevajadzētu finansēt biedrības un nodibinājumus. Ir dažādas institūcijas – valstiskas, privātas, nevalstiskas –, kas veic kultūrpolitiski svarīgas funkcijas. Ja tā ir sagadījies, ka, piemēram, literatūras nozarē nav valstiskas kultūras institūcijas, vai tas nozīmē, ka ministrijai nebūtu jāfinansē literatūras nozare? Tas pats attiecas uz laikmetīgo mākslu, kur arī pastāv vairākas nevalstiskās organizācijas, kas saņem finansējumu no ministrijas.
L. Graudiņa: – Runājot par presi – interneta portālā tiešām parādījās Matuļa kunga minētais virsraksts, tomēr prese ir joma, kurā VK nav nekādas ietekmes. Uzsveru, ka Valsts kontroles preses relīzes nosaukums bija – “Divu sistēmu funkciju dublēšanās nav lietderīga”.
