Kultūras darbinieku arodbiedrība: Izdienas pensiju modeļa variants būtiski pasliktinās mākslinieku finansiālo situāciju 19
Izdienas pensiju modeļa variants būtiski pasliktinās mākslinieku, kuri saņem izdienas pensiju, finansiālo situāciju, aģentūrai LETA uzsvēra Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības (LKDA) priekšsēdētājs Aldis Misēvičs.
Jau ziņots, ka 28.janvārī izdienas pensiju modeļa izstrādes darba grupas sanāksmē tika prezentēts Pārresoru koordinācijas centra (PKC) piedāvātais iespējamais modelis, kas paredz izdienas pensijas lieluma aprēķināšanā izmantot 35% no vidējās mēneša darba samaksas pēdējo 25 gadu laikā.
Misēvičs uzsvēra, ka LKDA šāds piedāvājums nav pieņemams. Tāpat viņš pauda nožēlu, ka PKC nav ņēmis vērā nozaru viedokļus. LKDA priekšsēdētāja ieskatā, PKC piedāvājums rada priekšstatu par izmestu ēsmu, lai redzētu, kā tauta to “norīs”. Misēvičs atzīmēja, ka grupas sanāksmē klātesošie esot pret šo piedāvājumu attiekušies negatīvi.
Kā vēstīts, PKC pārstāvis Guntis Rozenbergs aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka sākotnējā piedāvājumā jautājums par izmaiņām attiecībā uz konkrētām profesiju un amatu grupām “vispār pat nav vēl gatavots izskatīšanai darba grupas sēdē”, līdz ar to diskusijas par izmaiņām attiecībā uz policistiem kā atsevišķu amatu grupu “pat nav varējušas vēl nemaz notikt”.
“Vēlamies arī uzsvērt, ka izmaiņas attieksies tikai uz tām personām, kas vēl tikai uzsāks vai nesen ir uzsākušas dienestu pēc reformas spēkā stāšanās. Turklāt ir paredzēts konceptuāli mainīt izpratni par izdienas pensiju, paredzot iespēju tās saņēmējam turpināt darbu šajā dienestā,” skaidroja PKC.
“Ņemot vērā iepriekš minēto, apgalvojumi par dienesta masveidīgu pamešanu un sekojošu ietekmi uz valsts drošību līdz ar to pašlaik ir pārsteidzīgi un tiem nav pamata,” norādīja Rozenbergs.
Savukārt Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības (LAPA) prezidents Agris Sūna uzsvēra, ka LAPA nepiekrīt tam, ka tiem nodarbinātajiem, kas savu dzīvi jau ir saistījuši ar sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu, “pēkšņi tiek pasliktināta viena no svarīgākajām šobrīd esošajām sociālajām garantijām – izdienas pensija”.
PKC gan skaidroja, ka darba grupas sanāksmē ir prezentēts sākotnējais piedāvājumu diskusijai par atsevišķiem jauna pensiju modeļa iespējamiem elementiem, tai skaitā, ietverot iespējamās alternatīvas attiecībā uz pārejas periodu, izdienas pensijas apmēru un izmaksas periodu, tiesības turpināt dienestu un vienlaikus saņemt izdienas pensiju, atbalstu pārkvalifikācijai.
Valsts iestādē norādīja, ka pašlaik PKC “tikai ir uzklausījis un joprojām tuvāko divu nedēļu laikā gaida nozaru pārstāvju sākotnējos viedokļus un komentārus par šo sākotnējo priekšlikumu, un ir gatavs par to turpināt diskutēt un nepieciešamības gadījumā to koriģēt”. Diskusija par šo jautājumu ir pašā sākumpunktā, atzīmēja Rozenbergs.
PKC uzsvēra, ka izdienas pensiju sistēmas pilnveidošanas mērķis noteikti nav graut dienestu darbības ilgtspēju, bet padarīt izdienas pensiju sistēmu pamatotu, taisnīgu gan starp dažādām izdienas pensiju saņēmēju kategorijām, gan arī veicināt personu turpmāku nodarbinātību pēc atvaļināšanās no dienesta.
“Reformas mērķis ir padarīt šo sistēmu taisnīgāku arī pret pārējo sabiedrības daļu, uz kuru izdienas pensiju sistēma neattiecas. Jāatzīmē, ka vidējā izdienas pensija pēc vidējā 20 gadu izdienas stāža pašlaik ir par aptuveni 40% lielāka nekā vidējā vecuma pensija, turklāt izdienas pensija pēc būtības tiek maksāta personai visa atlikušā mūža garumā,” skaidroja PKC.
Pirms PKC sniegtā skaidrojuma policistu arodbiedrības vadītājs izplatītajā paziņojumā no savas puses pauda, ka nav skaidrs, kādā veidā un vai patiešām ir veikts sistēmisks izvērtējums, cik daudz nodarbināto dienesti var zaudēt, ja pēkšņi tiks pasliktināti esošie izdienas pensijas nosacījumi. “Vai, zaudējot lielu skaitu no esošajiem augstas kvalitātes speciālistiem pie jau esošā sistemātiskā [darbinieku trūkuma], netiks radīti reāli draudi valsts iekšējai drošībai?” vaicāja Sūna.
Taču PKC no savas puses atzīmē, ka policistu arodbiedrības izteikumi uzskatāmi par pārsteidzīgiem, jo nekādi lēmumi darba grupā nav pieņemti, pašlaik tikai ir sākta sākotnējā viedokļu apzināšana un diskusija par izdienas pensiju modeļa pārskatīšanu kopumā. Arodbiedrība, tāpat kā visi citi izdienas pensijas modeļa izstrādes darba grupas dalībnieki, ir aicināti izteikt savu viedokli un priekšlikumus darba grupas sanāksmēs, kā arī rakstiski, uzsvēra Rozenbergs.
Tikmēr LAPA prezidents savā paziņojumā pauda, ka pašlaik esot ņemta vērā tikai ietekme uz valsts budžetu, bet būtu jāvērtē arī ietekme uz cilvēka dzīves kvalitāti, strādājot degradējošā vidē, iespējām nodrošināt savu dzīves kvalitāti gan dienesta laikā, gan pēc dienesta pabeigšanas, pauda LAPA prezidents.
Arodbiedrības ieskatā šī potenciālā modeļa izstrādē nav ieguldīts visaptverošs un uz faktisko situāciju balstīts darbs, jo, piemēram policijas amatpersonu vidējā alga aprēķināta, ietverot pandēmijas laika piemaksas par papildu pienākumiem, kas rada mākslīgu vidējā atalgojuma palielinājumu.
LAPA apmierina pašreizējais izdienas pensiju modelis amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. “Jebkurām izmaiņām, kas pasliktina amatpersonu garantijas, ir jābūt balstītām uz pamatotām atziņām, kas gūtas pētījumu rezultātā,” norādīja arodbiedrībā.
Tās pārstāvji apgalvoja, ka PKC piedāvājums paredzot nodarbinātos iedalīt divās kategorijās – tie, kuriem ir noteiktas prasības un riski veselībai, un tie, kuriem nav, taču profesija saistīta ar iemaņu mazināšanos vai zaudēšanu.
Kā apgalvoja arodbiedrībā, PKC piedāvājumu darbiniekiem, kuri, pildot pienākumus, saskaras ar reālu risku dzīvībai un veselībai, nodrošinot valsts un sabiedrības drošību, un kuriem noteiktas speciālas veselības stāvokļa, fiziskās sagatavotības un psiholoģiskās īpašību pārbaudes visu dienesta laiku, izdienas pensijas maksimālais apmērs paredzēts 35% (tagad – 55%) no vidējās mēneša darba samaksas.
Jaunajā piedāvājumā izdienas pensijas apmērs esot paredzēts kā vidējā mēneša darba samaksa par visu izdienas periodu, kas ir 25 gadi (tagad izdienas stāžs – 20 gadi un apmēru aprēķina par pēdējiem pieciem gadiem). Tāpat paredzēta jaunas kvalifikācijas iegūšanas izmaksu segšana, ja mācības netiek segtas no valsts budžeta, kā arī, ja nodarbinātais turpina dienestu pēc izdienas sasniegšanas, tad izdienas pensijas apmērs papildu pieaug par 2% par katru papildu nostrādāto gadu, bet nepārsniedz 55% (tagad – 80%) no vidējās mēneša darba samaksas, norādīja LAPA pārstāvji.
Savukārt tiem nodarbinātajiem, kuriem nav noteiktu veselības stāvokļa prasību un reālu risku dzīvībai un veselībai, pildot amata pienākumus, izdienas pensija paredzēta tādā pat apjomā sešus gadus, kamēr tiek apgūta cita izglītības programma, apgalvoja arodbiedrībā.
Tāpat “jaunajā izdienas pensiju modelī ir “aizmirsts”” iekļaut pašvaldību policiju amatpersonas, kuru funkcionālie pienākumi ir līdzīgi Valsts policijas amatpersonu pienākumiem. Tādējādi LAPA uzskata, ka tiks pārkāpts Satversmes 91.pantā iekļautais vienlīdzības princips, norādīja Sūna.
Arodbiedrībā skaidroja, ka pēc 2020.gada Valsts kontroles ziņojuma PKC tika uzdots pārskatīt izdienas pensiju politiku, norādot, ka tās ir nepanesams slogs valsts budžetam un ir nepieciešams visaptverošs izdienas pensiju sistēmisks izvērtējums.
PKC no savas puses norādīja, ka Ministru kabinets ir devis mandātu iestādei veidot jaunu izdienas pensiju modeli, ievērojot vairākus principus, tajā skaitā, nodrošināt izdienas pensiju sistēmai pakļauto profesiju pārstāvjiem, kas pašlaik saņem izdienas pensiju vai ir uzkrājuši būtisku izdienas stāžu, tiesisko paļāvību, neattiecinot uz tiem jauno izdienas pensiju sistēmu un paredzot jaunās sistēmas ieviešanai taisnīgu un pietiekamu pārejas periodu.
Tāpat principi paredz definēt izdienas pensiju piešķiršanas mērķus, atbilstoši kuriem pārskatīt esošo izdienas pensiju saņēmēju loku, izslēdzot no tā personas, kuras atbilstoši darba pienākumu specifikai neatbilst minētajiem mērķiem.
Tāpat šie principi paredz, ka visām izdienas pensijām ir jābūt terminētām un ka katrai profesiju (amatu) grupai ir jānosaka vienoti izdienas pensijas ieguves un aprēķina kritēriji – izdienas stāžs, izdienas pensijas piešķiršanas minimālais vecums, pensijas apmērs no mēneša vidējās darba samaksas, periods, par kuru tiek aprēķināta izdienas pensija, pielīdzināto periodu ieskaitīšana izdienā, izdienas pensijas izmaksas pārtraukšana un citi kritēriji, skaidroja PKC.
