Kultūras darbinieki satraukti par Varakļānu novada nošķiršanas no Latgales 0
Vairāki desmiti kultūras darbinieku vērušies pie Valsts prezidenta Egila Levita un citām amatpersonām, paužot satraukumu par risku valodas un identitātes saglabāšanai, no Latgales nošķirot Varakļānu novadu.
Vēstulē Levitam, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP), kā arī Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas deputātiem tiek uzsvērts, ka vēsturisko Latgales pagastu – Varakļānu, Stirnienes, Barkavas un Murmastienes ciema pievienošana Madonas rajonam notika padomju okupācijas laikā. Līdz pat šodienai Varakļāni, Varakļānu un Murmastienas pagasti ir atšķelti no Latgales.
Neraugoties uz to, ka liela daļa Varakļānu novada iedzīvotāju izteikusi vēlmi sava novada nākotni redzēt Vidzemē (Madonas novadā), kultūras darbinieki vērš uzmanību uz to, ka administratīvi teritoriālā reforma nedrīkst ignorēt vēsturisko un kultūrvēsturisko aspektu.
“Veicot reformu, mums ir dotas visas iespējas vēsturisko kļūdu izlabošanai un Latvijas novadu reģionālās identitātes stiprināšanai, kas ir svarīgi kopējās latviskās identitātes un sapratnes veicināšanai,” pausts vēstulē.
Lai arī pēc 2011.gada tautas skaitīšanas datiem Varakļānu novadā 67% iedzīvotāju ikdienā lieto latgaliešu valodu, administratīvi teritoriālā reforma negarantē, ka, Varakļānu novadam atrodoties Madonas novadā (Vidzemē), tiks nodrošināti pasākumi Valsts valodas likuma ievērošanai.
Likums paredz, ka valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.
Kultūras darbinieki vērš uzmanību uz to, ka Satversmes tiesa (ST) vēl 2007.gada 29.novembra Robežlīguma lietā atzinusi, ka Latvijas teritoriju sastāda trīs atsevišķas daļas (apgabali) etnogrāfiskajās robežās, tostarp Latgale.
Latgali kā etnogrāfisku teritorijas daļu Latvijas dibināšanas laikā veidoja Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apriņķi, un Rēzeknes apriņķī ietilpa tagadējais Varakļānu novads. ST atzina, ka Latgalei kā vēsturiski etnogrāfiskam apgabalam ir savas noteiktas robežas.
Līdz ar to kultūras darbinieki uzskata, ka Varakļānu novads un tā vēsture ir būtiska Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma daļa. Savukārt novada iekļaušana Madonas novadā (Vidzemē) nedrīkstētu apdraudēt valodas un lokālās identitātes tālāku pastāvēšanu.
Vēstuli parakstīja tostarp LTV režisrs Arvīds Babris, aktrise Baiba Broka, komponists Rihards Dubra, Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas direktors Romāns Ivanovs, kultūras un sabiedriskais darbinieks Dainis Īvāns, režisors Viesturs Kairišs, aktieris Andris Keišs, aktieris Valters Krauze, komponists Jānis Lūsēns, dzejniece Anna Rancāne, aktieris Kristaps Rasims, diriģents Māris Sirmais, pianists Vestards Šimkus, kultūras un sabiedriskais darbinieks Artūrs Uškāns un citi.
Jau ziņots, ka Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas deputāti lēma, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei.
Lielākā daļa aptaujā piedalījušos iedzīvotāju – vairāk nekā 84% – atbalsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu pašvaldību pievienot Madonas novadam, liecina vietvaras publiskotā informācija.
Vietvaras deputāti bija lēmuši neatbalstīt VARAM izstrādāto reformas modeli par novada pievienošanu Madonas novadam un lūgt Saeimu rosināt pašreizējo pašvaldību sadarbības teritoriju ietvaros izveidot otrā līmeņa pašvaldības – apriņķus, kuriem nodalīt atsevišķas pašvaldību autonomās funkcijas.
Tikmēr 540 iedzīvotāju parakstītā vēstulē pausts viedoklis, ka nepieciešams saglabāt Varakļānu novadu kā atsevišķu novadu ar centru Varakļānos, pievienojot tam arī Viļānu novada Dekšāres, Riebiņu novada Sīļukalna, Madonas novada Barkavas un Krustpils novada Atašienes pagastus.
Savukārt “Latgales saeima” parlamentāriešiem nosūtījusi Varakļānu novada un Dekšāres pagasta iedzīvotāju vēstuli ar 355 parakstiem, kurā norādīts, ka Varakļāni ir neatņemama Latgales sastāvdaļa.
Biedrība uzskata, ka Varakļānu vēsture ir būtiska Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, tās mākslīga atraušana no Latgales reģiona neesot loģiska un apdraudot valodas, kā arī lokālās identitātes tālāko pastāvēšanu.
“Lubāna ezera apvidus tūrisma attīstības kontekstā Varakļānu novads ir tiešā veidā saistīts ar Nagļu, Gaigalavas pagastu un Rēzeknes novadu kopumā. Ar Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā būtu atrisināta Varakļānu dzelzceļa stacijas ilggadīgā atrašanās citā novadā,” uzskata “Latgales saeima”.
