Kultūras darbinieki arī nākamgad bada maizē? 0
Kultūras ministrija (KM) vakar paziņoja, ka nākamgad tomēr vēl nevarēšot paaugstināt algas kultūras darbiniekiem par 15%, kā tas bija iepriekš iekļauts tās 2013. gada prioritātēs, jo galvenā rūpe būšot nodrošināt sekmīgu valstiski nozīmīgo kultūras pasākumu norisi.
To vidū – kvalitatīva Dziesmu un deju svētku sagatavošana un norise (iedalīti 2,43 miljoni latu, mērķdotācijai pašvaldībām svētku organizēšanai ‒ 491 000 latu), gatavošanās Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas sekmīgai norisei 2014. gadā (1,64 miljoni latu), Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecības pabeigšana, nodrošinot pārcelšanos uz jaunajām telpām un darbību tajās (1,15 miljoni latu), kā arī Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējuma palielināšana (papildus 1,5 miljoni latu, kopumā finansējumam sasniedzot 3,6 miljonus latu). Profesionālās mākslas atbalstam, kas ietver gan Latvijas Nacionālo operu, gan teātrus, atvēlēti 1,13 miljoni latu. Papildus paredzēts piešķirt arī 542 000 latu valsts mūzikas un mākslas vidusskolu pedagogiem motivācijas programmai un piemaksu nodrošināšanai 2013. gadā.
Kā uzsver Kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Līne, ministrija tādējādi cer, ka no valdības lēmuma akceptēt finansējumu prioritārajiem pasākumiem kultūrā 9,8 miljonu latu apjomā ieguvēja būšot visa sabiedrība, ne tikai nozare vien. KM arī sola, ka, Latvijas ekonomikai vēl vairāk atkopjoties, pie jautājuma par atalgojuma paaugstināšanu nozarē varēs atgriezties pēc iespējas agrāk.
Kā sarunā ar “LA” uzsvēra Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas (LKDAF) priekšsēdētājs Aldis Misēvičs, ministrijas paziņojums tomēr nenozīmējot, ka pilnīgi visas cerības uz taisnīgu algu paaugstinājumu būtu zaudētas. Jo pilnīgi nepieņemama esot situācija, kad lielu kultūras pasākumu īstenošanai gan ir paredzēta nauda, bet cilvēkiem, kas tos īstenos, netiek nekas.
Arī ministre Žaneta Jaunzeme-Grende ne reizi ir atgādinājusi, ka tieši viņas vadītā nozare ir tā, kas krīzes gados piedzīvoja vislielāko līdzekļu nošķēlumu, vairāk par 50%. Var piebilst, ka vairākās kultūras iestādēs krīzes ietekmē darbinieku algas ir samazinātas krietni vairāk nekā vidēji valstī un joprojām ir spēkā noteikumi par nepilnu darba laiku un citi krīzes laika pasākumi. A. Misēvičs teic, ka spilgts piemērs šajā ziņā ir LNB, kuras darbinieki smagās pārvākšanās jūtīs pilnīgi taisnīgi vēlētos atgriezties pie normāla darba laika un darba samaksas. Tas pats attiecas uz valsts pārziņā esošo muzeju, arhīvu, koncertorganizāciju, teātru, kino nozares darbiniekiem. Var piekrist A. Misēvičam, kurš brīdina, pastāv reāli draudi, ka kultūras nozare jau tuvākajos gados var zaudēt savus labākos aroda meistarus. Taču, no otras puses, nevar nepamanīt, ka sīvajās cīņās par kultūras maka “biezināšanu” tieši šīs nozares arodbiedrības, nemaz jau nerunājot par to “virsvadoni” LKDAF, ir izrādījušas apbrīnojamu bezzobainumu, kas jau robežojas ar pilnīgu ignoranci, kas, protams, bija gana ērta situācija naudas piešķīrējiem. Prasību par algu palielināšanu kultūras darbiniekiem LKDAF gatavojas izvirzīt arī 4. septembrī paredzētajā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē.
