“Nevajadzētu būt tā, ka es dzīvoju pastāvīgās bailēs, ka man tūlīt kaut ko atņems.” Kādus draudus sevī slēpj autoratlīdzību režīma likvidēšana? 0
Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Laikā, kad, piemēram, Zviedrija tikko izziņojusi vēsturiski lielāko atbalstu kultūrai, kas pandēmijā nonākusi krīzē (3,4 miljardi eiro), Latvijā tiek diskutēts par plānu, kā, tēlaini sakot, izvairīties no pakritušo sišanas, reaģējot uz Finanšu ministrijas (FM) negaidītajiem priekšlikumiem uzlikt lielāku nodokļu slogu nozarei krīzē un atteikties no autoratlīdzību speciālā režīma, kas notiek, aizbildinoties ar rūpēm par radošo cilvēku sociālo nodrošinājumu.
Tiesa, pēc kultūras jomas ļaužu sašutuma pilnās reakcijas un protestiem medijos, kā arī Kultūras ministrijas (KM) un Nacionālās kultūras padomes aktīviem iebildumiem šobrīd jautājums par autoratlīdzību nodokļu maksāšanas režīma maiņu ir izņemts no valdības darba kārtības un atlikts uz vēlāku laiku.
Šobrīd Kultūras ministrija ir sagatavojusi citus priekšlikumus, kas saskaņā ar KM pārstāves Litas Kokales teikto ir ar “nozari izdiskutēti” un Finanšu ministrijai, Labklājības ministrijai (LM) un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) pirmajās sarunās jau izklāstīti.
Par kādiem priekšlikumiem konkrēti ir runa, KM vēl neatklāj.
“Šobrīd tiek gaidīta atgriezeniskā saite no FM, LM un VID – nākamā saruna starp institūcijām notiks trešdien, kad kļūs skaidrāks KM priekšlikumu saturs,” skaidro KM.
Radīs no zila gaisa – bez izdevumiem?
Īsajā notikumu vēsturē atskatoties – Finanšu ministrija rosināja atteikties no autoratlīdzību speciālā režīma, jo līdzīgi kā citos alternatīvajos režīmos (MUN nodoklis, patentmaksa) autoratlīdzību saņēmēju sociālās iemaksas ir pārāk zemas.
To uzrādīja Covid-19 laiks, kad minētā iemesla dēļ dīkstāves pabalstus nesaņēma liela daļa radošo cilvēku.
FM priekšlikumi paredzēja, ka radošu darbu autoriem tā vietā būtu jāreģistrējas kā saimnieciskas darbības veicējiem un jāmaksā minimāla sociālā iemaksa teju 180 eiro apmērā ik mēnesi, vai jāstrādā ar darba līgumu un jāmaksā nodokli kā parastā algotā darbā, lai nepaliktu bez sociālā nodrošinājuma.
Šķiet labi un taisnīgi, ja vien nebūtu piemirsts, ka autoriem darba radīšanai nereti ir izdevumi, kas līdz šim bija ierēķināti autoratlīdzības nodokļu aprēķinā.
Mākslinieki taču pērk krāsas un audeklus, īrē darbnīcas, rakstniekiem jāuztur sevi un ģimenes, kamēr raksta, komponisti iegādājas instrumentus. Vēl būtiskāk – nav ņemts vērā tas, ka radoši cilvēki nesaņem regulārus ienākumus – grāmata var tapt uzrakstīta reizi gadā vai vēl retāk.
No kā maksāt nodokli mēnešos, kad nav ienākumu, vai kā segt izdevumus, priekšlikumu sagatavotāji galvu nelauzīja.
“Autoratlīdzību režīmā būtiska ir ar nodokli neapliekamo izdevumu daļa, kas reizēm ir pat lielāka, nekā valstī noteiktā likme, un būtu muļķīgi to neņemt vērā,” sarunā ar “KZ” norāda tēlnieks Aigars Bikše.
“Cilvēki nereti nesaprot šo radoša darba izdevumu niansi – to spilgti parādīja ažiotāža, ko sacēla ap medmāsas skulptūru pie Nacionālā mākslas muzeja. Cilvēki bija satraukti – kā var atļauties uztaisīt tādu milzīgu skulptūru, bet reizē valstī ir cilvēki, kas nesaņem algu!
Taču šī skulptūra nebija pasūtījums, bet manis paša iniciatīva. Autoratlīdzību par to neesmu saņēmis, kaut izdevumi, protams, bija – tos sedza domubiedri, vēloties pateikt paldies mediķiem.”
Aizvērt autoratlīdzību nodokļu caurumu
Kā būtisku iemeslu alternatīvo režīmu likvidēšanai Finanšu ministrijā min faktu, ka ir blēži, kas autoratlīdzību atviegloto nodokļu nomaksas režīmu izmanto, lai izvairītos no pienācīgas nodokļu samaksas.
Diemžēl, kā sarunās ar „KZ” uzsver radošo profesiju pārstāvji, sodot negodprātīgos, visspēcīgāko cirtienu saņemtu tieši radošo darbu autori, nevis krāpnieki.
VID dati liecina, ka no kopumā 39 006 VID reģistrēto autoratlīdzību saņēmēju 2019. gadā tikai astotā (!) daļa jeb 4755 personas ir tie, kuri tās saņēmušas par “radošu, māk-sliniecisku vai izklaides darbību” (VID dati).
“Šajā situācijā nevajadzētu izliet no vanniņas ūdeni ar visu bērnu,” pauž A. Bikše, norādot: “Ja autoratlīdzības līgumi tikuši piemēroti citām darbībām, kas nav autordarbi, piemēram, tirdzniecībai vai maizes cepšanai, kas, protams, ir aplami, tad tomēr nevajadzētu atteikties no šī režīma vispār.”
“Ja nav autortiesību objekta, autoratlīdzības līgums nav īsti likumīgs,” uz niansi, kam daudzu autoratlīdzību gadījumā nav īsti pievērsta uzmanība, norāda mūziķis un Pašnodarbināto mūziķu biedrības valdes priekšsēdētājs Kaspars Zemītis.
Proti, autoratlīdzības vajadzētu saņemt vien tiem, kuri rada ar autortiesībām aizsargājamu darbu, kā tas noteikts likumā.
“Protams, var diskutēt par to, vai ģitāras partijas spēlēšana ir pakalpojums vai jauns darbs. Varbūt gadījums, kad es spēlēju orķestrī notis, varētu būt pakalpojums, bet tad, kad improvizēju, tā tomēr varētu būt radīšana?
Tomēr ir negodīgi runāt, ka mūziķi un mākslinieki viegli kā tauriņi lidinās pa dzīvi, bet pārējie, nabadziņi, par viņiem maksā. Daudzi – no grāmatvežiem līdz flīžu licējiem – mēģina izmantot šo autoratlīdzību režīmu, un mēs gaidītu, ka tas tiek sakārtots.
Mēs negribam būt vienīgie privileģētie, bet saprast, kā šī sistēma strādā. Un pēc tam – vai nu likvidēt šo sistēmu, vai kaut kādā veidā uzlabot,” turpina K. Zemītis.
Blaknes – dārgāka kultūra vai pelēkā zona
“Nevajadzētu mocīt radošos cilvēkus – šo salīdzinoši nelielo grupu –, strauji mainot autoratlīdzību režīma kārtību. Visgrūtāk būtu jaunajiem māksliniekiem, kuri vēl nav nostiprinājušies, jo šīs straujās izmaiņas nevajadzīgi palielinātu viņu sociālo spriedzi. Neesmu pārliecināts, ka tas atmaksāsies, jo, iespējams, šie cilvēki atkal dosies pie valsts un prasīs sociālos pabalstus,” brīdina A. Bikše.
Kā neizbēgama un nepatīkama blakne kultūras cilvēku nodokļu paaugstināšanai, ko ikdienā jutīs arī patērētāji, būs arī kultūras produktu – izrāžu un koncertu biļešu, grāmatu, mākslas darbu – cenu pieaugums.
Ja šādu nodokļu režīmu ieviestu jau no 2021. gada, tas, saprotams, raisītu haosu vai, ļaunākajā gadījumā, sadārdzinājuma dēļ liktu atteikties no projektiem, kuros izdevumi apstiprināti šobrīd. Tas, saprotams, raisītu haosu.
“Ja visi nodokļi būs lielāki, cenas pieaugs visiem tāda veida darbiem. Piemēram, iepriekš manis kā tēlnieka vai dizainera pakalpojums būtu maksājis 100 eiro, bet tagad tas maksātu 130.
Taču jāņem vērā pašreizējā kultūras nozares specifika, kad daudzos gadījumos naudas nav daudz, un, apliekot ar lielākiem nodokļiem līdzšinējā apmēra autoratlīdzības, radošais cilvēks vienkārši saņems jūtami mazāk, un tas, iespējams, veicinās šmaukšanos.
Protams, varam rīkot “smadzeņu skalošanas” kampaņas autoratlīdzību maksātājiem par to, cik derīgi un labi ir maksāt nodokļus, bet maz ticams, ka tas būs efektīvi.
Daļai radošo cilvēku izvēle nemaksāt sociālās iemaksas nav tāpēc, ka viņiem nerūpētu nodrošinājums nākotnē, bet tāpēc, ka saņemtā atlīdzība vienkārši ir ļoti maza.
Piecpadsmit gadu laikā, kopš darbojos, autoratlīdzības ir manu ienākumu mugurkauls un kā to saņēmējam šādas izmaiņas manu ģimenes situāciju ietekmētu fundamentāli.”
Arī godīgie izkrīt no sociālo pakalpojumu groza
Mēģinājumi reformēt neskaidro radošo cilvēku nodokļu sistēmu bija jau samērā nesen – 2018. gadā līdz ar nodokļu reformu rūpēs par sociālo nodrošinājumu tika ieviesta obligātā nodokļu maksa ikvienam autoratlīdzību saņēmējam, kurš saņem vairāk par minimālo algu (430 eiro).
Šis nodokļu maksāšanas režīms ir spēkā arvien – proti, šiem cilvēkiem pēc likuma obligāti jāreģistrējas kā pašnodarbinātajiem un jāveic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI), piemērojot pilno jeb vispārējo likmi 32,15% vismaz no 430 eiro jeb valstī noteiktās minimālās algas par katru mēnesi, kurā ir šādi ienākumi.
Tomēr pašnodarbinātā sociālā apdrošināšana šajā režīmā atšķiras no darba ņēmēja apdrošināšanas “pakalpojumiem” – lai arī šī likme ietver pensiju, maternitātes, slimības, invaliditātes, vecāku un veselības apdrošināšanu, taču, atšķirībā no darba ņēmēja vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā, pašnodarbinātais nav apdrošināts bezdarbam, darba negadījumiem un saslimšanai ar arodslimību, lai gan, iespējams, maksājis tādus pašus nodokļus.
Šobrīd konkrēti priekšlikumi par to, kāds varētu būt sociālo pakalpojumu grozs gaidāmajā nodokļu režīmā, nav izskanējuši.
“Nav godīgi, ja tu kā pašnodarbinātais autoratlīdzību saņēmējs nomaksā sociālo nodokli, bet reizē neesi aizsargāts pret bezdarbu,” norāda tēlnieks Ivars Drulle, piebilstot: “Ik pa brīdim valdība piespēlē mazus, nepatīkamus ignorēšanas precedentus, piemēram, slaveno “Marsa” parka epopeju, slepeni organizējot koku izciršanu, vai pēkšņi rosinot palielināt nodokļus radošiem cilvēkiem, neiedziļinoties situācijā.
Nevajadzētu būt tā, ka es dzīvoju pastāvīgās bailēs, ka man tūlīt kaut ko atņems.
Labais paraugs būtu, ja mēs domātu, ka valdības lēmumi ir pārdomāti, ka priekšlikumi sākumā tiek izdiskutēti profesionālās aprindās.”
Saimnieciskās darbības konts – ar neskaidrām likmēm
Kā alternatīvu autoratlīdzību režīmam mūziķi iesaka tā dēvēto saimnieciskās darbības kontu – no jebkuras iemaksas tajā automātiski tiek atvilkti attiecīgie nodokļi. Arī komercbankas šobrīd, atšķirībā no pagājušā gada, jau izrāda vēlīgāku attieksmi pret šā pakalpojuma ieviešanu.
“Ceram, ka tiksim uzklausīti,” pauž K. Zemītis, apgalvojot, ka labs piemērs esot tepat kaimiņos: “Šobrīd Finanšu ministrijā jau tiek pētīta informācija par to, kā tas strādā Igaunijā, kur no katra ieskaitījuma vienkārši nodokļos tiek atskaitīti 20 procenti. Ceram, ka tas varētu tikt ieviests, jo šāds konts atvieglotu saimniecisko darbību ne tikai mūziķiem.
Ja FM teiks, ka viņiem patīk šī ideja, mums tomēr vēl būs jācīnās par procentu likmi. Ļoti iespējams, ka, uzliekot 30% nodokļa likmi, daudzi vienkārši atteiksies no šā darījuma un pāries pelēkajā zonā.
Es jau tagad sastopu cilvēkus, kas labprāt vēlas norēķināties skaidrā naudā. Mums ir jānoskaidro, cik cilvēku būtu gatavi šim jaunajam režīmam, lai pēc tam nebūtu jākož pirkstos un jāžēlojas, ka kontu neizmanto, jo nav padomāts, kā nepalielināt nodokļu slogu darba ņēmējam.”
Kā 11. septembra LTV raidījumā “Kultūršoks” atzina KM valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš, KM ir apņēmusies panākt, lai, “skatoties uz nākamo gadu”, nodokļu pārmaiņas kultūrā būtu mērenākas.
Pēc Finanšu ministra Jāņa Reira padomnieka Inta Dāldera šajā raidījumā paustā, autoratlīdzību režīma likvidēšana jau no 2021. gada janvāra nav iespējama, “jo līgumi jau ir saslēgti un budžeti gatavi. Tas var būt tikai pēc gada, labākajā gadījumā.”
