Kultūrai durvis pavērtas šauri: kultūras iestādes gatavojas pasākumu organizēšanai 0
No rītdienas, 12. maija, Latvijā tiks atļauts organizēt nelielus kultūras pasākumus un pamazām atvērt apmeklētājiem kultūras iestādes, informējusi Kultūras ministrija.
Vienlaikus noteikts, ka norises var notikt gan iekštelpās, gan ārā, kā arī tas, ka dalībnieku skaits nedrīkst būt lielāks par 25, iekštelpās organizēto pasākumu ilgums nedrīkst pārsniegt trīs stundas, un starp dalībniekiem jānodrošina divu metru distance, kā arī dezinfekcijas līdzekļu pieejamība norises vietā.
Kultūras un izklaides vietas darbu var sākt ne agrāk kā plkst. 7 rītā un beigt ne vēlāk kā plkst. 24.
Par sanitāro protokolu vēl spriež
Jau piektdienas, 8. maija, rītā Žaņa Lipkes memoriāla sociālo tīklu kontos tika publicēts paziņojums, ka ļoti ierobežotam cilvēku skaitam – vienlaikus pieciem apmeklētājiem uz pusstundu ilgu ekskursiju – telpas atvērtas tajā pašā dienā un arī sestdien, 9. maijā.
Muzeja direktore Lolita Tomsone “LA” pastāstīja, ka sestdienai visi ekskursiju laiki tikuši rezervēti dažās stundās.
“Ar savu distancēšanās darbu esam nopelnījuši atvieglojumus, un tas ir būtiski, lai soli pa solim atgrieztos arī kultūras dzīves asinsrite. Arī turpmāk viss ir mūsu pašu rokās – ievērot fiziskās distancēšanās un citus drošas sadzīves noteikumus būs primārais uzdevums, un esmu drošs, ka mūsu nozare to paveiks ļoti atbildīgi,” pēc valdības sēdes uzsvēra kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Viņš arī norādīja – ja mēneša laikā neradīsies epidemioloģiski šķēršļi, publisko pasākumu apmeklētāju skaits varētu tikt palielināts līdz 50.
Sanitārais protokols kultūras iestāžu darbam vēl tiek pilnveidots, Kultūras ministrija un Veselības ministrija par to turpina diskutēt arī šodien un sola ar to konkrēti iepazīstināt tuvākajās dienās.
25 – ieskaitot tehnisko personālu
Šobrīd skaidri zināms, ka iekštelpu sarīkojumos, kuru ilgums nedrīkstēs pārsniegt trīs stundas, varēs piedalīties līdz 25 personām, turklāt runa ir nevis par apmeklētāju, bet gan kopējo dalībnieku skaitu, ieskaitot tehnisko personālu, “LA” precizēja Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Faktiski tas nozīmē, ka varētu notikt ļoti ierobežots nekomerciālu sarīkojumu apjoms, jo grūti iedomāties komerciālu kultūras pasākumu, kurš atmaksātos, ievērojot šos nosacījumus.
Tā, piemēram, Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne “LA” pastāstīja, ka jau šobrīd sabiedrībai atvērts muižas parks un darbinieki nepacietīgi gaida, kad individuāliem apmeklētājiem, ģimenēm un nelielām grupām varēs vērt muižas durvis.
Tomēr iepriekš plānoto koncertu norise tik ierobežotai publikai varētu būt iespējama vien tad, ja līdzās ieņēmumiem no biļetēm ir papildu finansējums.
Darbu atsāks pakāpeniski
Pirmās kultūras iestādes, kas vērs apmeklētājiem savas durvis, būs muzeji, bibliotēkas, Nacionālais arhīvs un privātās kultūrvietas.
Tāpat būs atļauti kultūras pasākumi – piemēram, kino vai koncerti, ko iespējams baudīt, atrodoties autotransportā.
Par pirmo šādu sarīkojumu jau paziņojis ģitārists Mārcis Auziņš, kurš sestdien, 16. maijā, plkst. 19 koncertēs Ādažu vidusskolas autostāvvietā.
Šo koncertu varēs apmeklēt auditorija, kas satilpst 50 vieglajās automašīnās – jāņem vērā, ka mašīnas stundu ilgā koncerta laikā nedrīkstēs pamest un vienā auto drīkstēs kopā uzturēties tikai vienas mājsaimniecības locekļi.
“Muzeji ir iepazinušies ar sanitārā protokola projektu, tas ir izskatīts Latvijas Muzeju padomes sēdē. Sanitārajā protokolā parādās ierobežojums – viens cilvēks uz četriem kvadrātmetriem, bet mēs gribētu, lai tas būtu lielāks – viens cilvēks uz desmit kvadrātmetriem,” sarunā ar “LA” atzina Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.
Tiekot plānots, ka, piemēram, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā vienlaikus varētu atrasties 100–120 cilvēki.
Kultūras ministrijas pārstāve Lita Kokale norāda, ka iestādes darbu atsāks pakāpeniski, kolīdz katra institūcija būs pilnībā spējīga izpildīt sanitārajā protokolā noteiktās prasības, tādējādi visprecīzākā informācija būs atrodama to tīmekļvietnēs un sociālo mediju kontos.
Iekams sanitārais protokols nav ticis publiskots, grūti spriest, cik precīzi būs definēti nosacījumi un ierobežojumi, taču domājams, ka tam būs rekomendējošs raksturs, jo nav iespējams izstrādāt precīzus nosacījumus, kas derētu tik atšķirīgām kultūras iestādēm kā, piemēram, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rundāles pils, Lūznavas muiža vai Rīgas Kino muzejs, minot kaut vai tikai pāris piemēru.
“Katra kultūras iestāde vislabāk zina savu situāciju un iespējamos sastrēgumu punktus – kā savienotas telpas, cik plati ir gaiteņi, cik daudz ir labierīcību, vai ieeja un izeja atrodas atšķirīgās vietās un tamlīdzīgi,” “LA” norādīja Žaņa Lipkes memoriāla muzeja direktore Lolita Tomsone.
Piemēram, Rundāles pils pēc sanitārā protokola ieviešanas plāno apmeklētājiem atvērt ne tikai parku, bet arī tā dēvēto mazo loku – Zelta un Balto zāli, kā arī hercoga parādes un privātos apartamentus, jo šīs telpas iespējams izstaigāt pa loku, turklāt izeja atrodas pretējā loka pusē ieejai.
Šodien varētu noskaidroties arī tas, cik lielā apmērā darbu vēl šajā pavasarī varēs atsākt kultūras centros darbojošies amatiermākslas kolektīvi.
Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte “LA” uzsvēra – tas vislielākajā mērā atkarīgs no kultūras centru spējas īstenot sanitārajā protokolā noteiktās prasības.
Kultūras iestādēm sanitārais protokols caurskatīšanai izsūtīts jau pirms kāda laika, lai tās ārkārtējās situācijas laikā varētu sākt organizēt savu darbu un pēc tā pieņemšanas iespējami ātri vērt durvis – vai vismaz parkus un ārtelpu ekspozīcijas apmeklētājiem.
