Kultūra un sūdzību “kultūra” 0
Cilvēki mēdz runāt nepatiesību dažādu iemeslu dēļ. Visbiežāk pamanāmie iemesli ir, pirmkārt, apzināta faktu sagrozīšana, lai gūtu sev labumu vai sasniegtu kādu mērķi. Otrkārt, izglītības un zināšanu trūkums kādā jomā.
Piemēram, kad pērn Rīgā Maskavas namā notikušajā Krievijas “tautiešu” konferencē kāda kundzīte sacīja, ka latviešiem esot ticis bijušais “oficieru nams”, jāsecina, ka dīvainā replika izskaidrojama ar elementāru Latvijas vēstures nezināšanu. Daudziem pēc kara šeit iebraukušiem ļaudīm Rīgas Latviešu biedrības nams asociējas vienīgi ar “dom oficerov”, un diez vai viņus izdosies apgaismot. Viņi labāk izvēlas tādus informācijas avotus un domubiedrus, kas atražo padomiskās vēstures stereotipus un uzbrūk Latvijas valstij ar psiholoģiskā kara ieročiem. Piemēram, ar meliem, ka krievu valoda Latvijā esot “politiski represēta” u. tml. Līdzīgs spriedelējums skanēja arī nesen preses konferencē, ko bija sarīkojušas trīs personas sakarā ar “konstitucionālās sūdzības” iesniegšanu Satversmes tiesai (par to jau rak stīju “LA” 28. janvārī komentārā “Kā orvelisks absurds”).
Un šajā reizē dīvainu secinājumu tiražēšanu ar izglītības trūkumu izskaidrot nevar.
Viens no sūdzības iesniedzējiem V. Bogovs ieguvis maģistra grādu Latvijas Universitātē, un viņam vajadzētu mācēt spriedumus pamatot ar faktiem. Taču faktu vietā preses konferencē izskanēja Bogova viedoklis, ka valsts neatbalstot mazākumtautību kultūru. Es varētu naivi ieteikt painteresēties pie citām biedrībām.
Pastāv gan tiešais atbalsts – kā piešķīrumi dažādiem mazākumtautību nevalstisko organizāciju (NVO) projektiem, sākot no pētniecības un konferenču rīkošanas līdz dziesmu krājumu izdošanai un tautas tērpu iegādei ansambļiem no Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) un Kultūrkapitāla fonda –, tā arī netiešais. Jo sabiedriskā labuma organizāciju statusu ieguvušās NVO var piesaistīt ziedotājus – kā uzņēmumus, tā privātpersonas, kam tad tiek samazināts valstij maksājamo nodokļu lielums. Pērn vien sabiedriskā labuma organizācijas statuss piešķirts 59 jaunām NVO, kas par mērķi norādījušas kultūras veicināšanu.
Tāpat nozīmīgs ir pašvaldību atbalsts saviem pašdarbības kolektīviem. Nesen izdotā grāmatiņā “Talantu varavīksne”, ko biedrība “Eiropas slāvu kultūras centrs “Lira”” izdevusi ar Rīgas domes atbalstu, par prieku kopt savu kultūru stāsta daudzu pašdarbības kolektīvu dalībnieki – krievi, baltkrievi, ukraiņi, armēņi, ebreji, poļi, lietuvieši, igauņi, rumāņi, moldāvi, baškīri un vēl citi. Atcerēsimies, ka 2008. gadā XXVI Vispārējos latviešu dziesmu un XIV deju svētkos Vērmanes dārzā mazākumtautību kultūras programmā piedalījās 55 radošie kolektīvi. Tagad, sākot no janvāra beigām, notiek mazākumtautību māksliniecisko kolektīvu skates. Valsts mazākumtautību dalībai šīsvasaras Dziesmu un deju svētku pasākumos Vērmanes dārzā un Doma laukumā piešķīrusi 25 349 latus.
Ja pieminam valsts atbalstu profesionālajai mākslai – dotācija Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrim šogad ir 546 560 latu un vēl papildus 16 000 latu piešķīrums vasaras viesizrādēm Krievijā.
Šādu faktu uzskaitījumu varētu turpināt. Taču ne jau šie fakti kā argumenti interesē “konstitucionālās sūdzības” iesniedzējus. Viņu mērķis ir politisks – panākt Latvijā krievu valodas statusa maiņu un iegūt tiesības vērsties pašvaldībās arī krievu valodā. Un, ja šādu tiesību nav, tad arī kultūru attīstīt viņi, redz, nevarot.
