“Kultūra sākas ar mazmājiņu!” Kādi dokumenti nepieciešami lauku mazmājiņas ierīkošanai + SHĒMA 0
Atceroties šo frāzi no filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, vienmēr pasmaidām, taču tas ne tikai ir labs joks, bet zināma patiesība – jo labāk sakārtots šis prozaiskais jautājums, jo ērtāka un kvalitatīvāka ir dzīve arī lauku viensētā, kur līdz tuvākajai kanalizācijas sistēmai attālums mērāms kilometros.
Ir taču XXI gadsimts, un sirsniņmājiņa dārza tālākajā stūrī vairs nav īsti pieņemams risinājums. Tas nozīmē, ka nekas cits neatliek kā ierīkot autonomu kanalizācijas sistēmu.
Jāievēro likumdošana!
To, kur atļauts ierīkot un kā jāreģistrē un jāapsaimnieko decentralizētās kanalizācijas sistēmas, nosaka likumdošana. Attiecīgais tiesību akts pieņemts 2017. gada jūnijā. Prasībās noteikts, ka šādas kanalizācijas sistēmas jāreģistrē pašvaldībā. Tāpat noteikts, cik bieži jāveic sistēmas apkope, kur un kā var novadīt notekūdeņus. Lielu daļu prasību nosaka arī pašvaldība, tāpēc par katru konkrēto gadījumu vislabāk informāciju iegūt tieši vietējā pašvaldībā.
Reģionālajā vides pārvaldē būs jāpieprasa un jāsaņem kanalizācijas sistēmas izbūves tehniskie noteikumi. Pārvalde noteiks, vai var izbūvēt notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ar attīrīto ūdeņu iesūcināšanu gruntī vai izvadīšanu (tuvējā grāvī, upē u.c.), vai arī jāizbūvē notekūdeņu krājrezervuārs ar periodisku izvešanu. Tad jānoslēdz līgums ar sertificētu projektētāju, kurš izstrādās tehniskajiem noteikumiem un spēkā esošiem Latvijas normatīviem atbilstīgu projektu. Pirms būvniecības darbu sākšanas projekts būs jāsaskaņo ar reģionālo vides pārvaldi un visām tām institūcijām, kuru intereses var skart notekūdeņu attīrīšanas un izvadīšanas sistēmu izbūve un ekspluatācija.
Mazliet teorijas
Visbiežāk lauku viensētās tiek ierīkoti septiķi. Tā galvenais uzdevums ir savākt kanalizācijas ūdeņus, ļaut tiem nostāties un uzsākt sākotnējo bioloģiskās noārdīšanās procesu. Notekūdeņus, kas šādā veidā sagatavoti, vai nu regulāri izved vai, ja tas pieļaujams, novada uz filtrācijas sistēmām, kurās tie iesūcas gruntī.
Līdz septiķim (no grunts izolētai tvertnei, kas var sastāvēt no vienas vai vairākām tvertnēm) kanalizācijas ūdeņi no mājas visbiežāk nokļūst ar pašteci. Tāpēc savienojošajai caurulei nepieciešams vismaz 5° slīpums (20–30 mm augstuma starpība katrā caurules metrā).
Tālāk tie iekļūst tvertnē ar labu hidroizolāciju. Smagākās daļiņas nosēžas jau šajā tilpnē un veido savdabīgas dūņas, bet pašas vieglākās uzpeld virspusē. Šajā kamerā notiek arī bioloģiskās noārdīšanās procesi, kurus veicina anaerobās baktērijas (to dzīvotspējai nav nepieciešams skābeklis). Noārdīšanās procesu dēļ iet bojā arī bīstamā mikroflora.
Tālāk ūdens nokļūst vēl vienā uztveršanas tvertnē, no kuras tiek izvests vai iesūcas gruntī. Vai izmantot speciālas infiltrācijas caurules vai tuneļus. To, kādu tieši sistēmu izvēlēties, nosaka vēlamā attīrīšanas pakāpe un grunts īpašības konkrētajā vietā, īpaši gruntsūdens līmenis – tam jābūt vismaz metru zem iesūcinošās drenas. Notekūdeņus pēc filtrēšanas var ievadīt tuvumā esošā grāvī vai ūdenstilpē. Šajā gadījumā zem filtra slāņa jāizbūvē vēl divi drenu atzari, kuri savāc izfiltrētos notekūdeņus, lai izvadītu grāvī vai ūdenstilpē. Gruntsūdens līmenim jābūt ne mazāk kā pusmetru zem savācējdrenas un 25 cm zem filtra slāņa apakšas. Lai izvēlētos pareizi, noteikti jākonsultējas ar pieredzējušu speciālistu.
Viena vai divas kameras?
Vienkameras septiķis nav labākais risinājums. To parasti izmanto, ja notekūdeņu daudzums nepārsniedz vienu kubikmetru diennaktī un tajā neieplūst kanalizācija no tualetes. Pretējā gadījumā tas nespēs veikt savu uzdevumu, un asenizācijas pakalpojumi būs jāpasūta ārkārtīgi bieži.
Optimālais risinājums – daudzkameru septiķi.
Palīdzēs bioloģiskais filtrs
Ja vēlas iegūt otrreizēji izmantojamu ūdeni, ko var lietot tehniskām vajadzībām, vai arī tādas ir konkrētās vietas sanitārās prasības, septiķi var aprīkot ar īpašiem bioloģiskiem filtriem. Tajos ir speciāls minerālvielu un polimēru sastāvs, kas notekūdeņus attīra papildus. Šāds filtrs var būt arī kā pēdējais kanalizācijas sistēmas posms pirms filtrācijas caurulēm vai tuneļa. Šāda filtra iegādei un apkalpošanai gan būs jātērē zināmi līdzekļi.
Betons un plastmasa
Būvējot paša spēkiem, septiķus visbiežāk veido no dzelzsbetona aku grodiem. Tomēr šim materiālam ir trūkums – ir visai grūti pietiekami kvalitatīvi hermetizēt septiķi no apkārtējās grunts.
Tāpēc ieteicamāk iegādāties rūpnieciski izgatavotas atbilstīgas tvertnes. Visbiežāk tās izgatavotas no dažādu veidu izturīgas plastmasas un vienā ārējā tvertnē jau ir iekļauta vairākkameru sistēma. To cenas ir, sākot no 900 eiro, atkarībā no komplektācijas.
Tilpumu var aprēķināt
Cik lielu septiķi izvēlēties? Visbiežāk aprēķiniem izmanto formulu, kur tilpums ir vienāds ar ģimenes locekļu skaitu, kas reizināts ar trīs un vēl ar vidējo ūdens patēriņu diennaktī vienam cilvēkam. Uzskata, ka vidēji diennaktī cilvēks patērē 100 litru ūdens. Taču tas ir visai mainīgs lielums, ko vislabāk noteikt katram mājoklim atsevišķi. Ņemot vērā šo formulu, septiķa apjoms divu cilvēku ģimenei būs 0,6 kubikmetri. Jāņem vērā arī iespējamais ģimenes pieaugums un jāparedz vismaz 30% rezerve. Tādējādi septiķa apjomam jābūt aptuveni kubikmetram.
SHĒMA
1 – kanalizācijas pievads no mājas
2 – pirmā kamera
3 – nosēdumi
4 – pārplūdes caurule
5 – otrā kamera
6 – pārplūdes caurule
7 – nosēdumi
8 – infiltrācijas sistēma
9 – drenāžas slānis
10 – ventilācija
11 – caurule spiediena izlīdzināšanai
12 – vāks
Paaugstināta riska objekts
Jāņem vērā, ka jebkurš septiķis ir paaugstināta riska objekts. Tas var izmainīt ekoloģisko situāciju jūsu īpašumā, piesārņojot teritoriju, īpaši ūdensnesošos slāņus, ja vien nav ievērotas visas prasības.
Izvēloties vietu septiķim, jāielāgo, ka tas nedrīkst būt tuvāk par pieciem metriem no dzīvojamās ēkas un tuvāk par metru no saimniecības ēkām. Tam jābūt pēc iespējas tālāk no akas, kurā krājas virszemes ūdeņi. Likumdošanā šīm ūdens ņemšanas vietām nav noteikta aizsargjosla. No dziļurbuma septiķi jāšķir vismaz 10 metriem. Minimālais attālums no stāvošas ūdenstilpes – 30, upes vai strauta – 10 metru. Triju metru attālumā ap septiķi nevajadzētu augt kokiem un krūmiem – to saknes var ierīci sabojāt. Arī no īpašuma robežas jāievēro divu metru attālums. Septiķa ierīkošana robežas tuvumā jāsaskaņo ar kaimiņiem. Tāpat septiķim vēlams paredzēt piebraucamo ceļu asenizācijas mašīnai.
Kad vieta izraudzīta, jāsaņem nepieciešamās atļaujas, jāsagatavo dokumentācija – projekts, tikai pēc tam var ķerties pie ierīkošanas.
