Kultūra ārkārtas stāvoklī nepadodas 0
Laikā, kad atceltas teātra izrādes, koncerti, operas un citas kultūras baudīšanas iespējas klātienē, vairākas Latvijas kultūras un mākslas institūcijas un personības paplašina kultūras piedāvājumu virtuāli, turklāt, apliecinot parunu par mākoņa zelta maliņu un laimi nelaimē, daudzviet šīs iespējas pieejamas bez maksas.
Pasaules mērogā šī tendence, ka ārkārtas situācijā kultūra aizvien vairāk pieejama virtuāli, īpaši izteikta,
diemžēl pie mums tā atklāj arī problēmu, ka daudzas Latvijas kultūras institūcijas digitālajā vidē eksistē nepietiekami.
“Kultūrzīmes” piedāvā ielūkoties gan pēdējās dienās apzinātās, gan jau senāk publiski pieejamās iespējās baudīt kultūru digitāli. Arī Kultūras ministrija sākusi informatīvu kampaņu “#Ēkultūra”, aicinot ārkārtējās situācijas laikā kultūras norises novērtēt virtuāli.
Aplausi no dzīvojamās istabas, e-koncerti izpaliek
Tieši tā – “aplausi arī no mūsu dzīvojamās istabas!” sociālajos tīklos raksta kāda interneta komentētāja, kura aizvadītajā piektdienā ar sajūsmu noskatījusies interneta tiešraidē translēto Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) 13. marta koncertu.
Reaģējot uz izsludināto ārkārtas stāvokli, orķestra vadība pieņēma lēmumu, ka LNSO mūziķi pirmoreiz spēlēs tukšai Lielās ģildes zālei, kurā izskanēja koncerts “Mālera piektā un RIX”.
Turklāt vietnē “LMT straume” tiešraidi bez maksas varēja noskatīties ikviens interesents, ne tikai biļešu īpašnieki.
Sajūsmas pilnas atsauksmes neizpalika, un koncerta ierakstu joprojām ir iespējams noskatīties.
“Turpmāki e-koncerti vai e-koncerti par biļetēm gan nav plānoti,” “KZ” stāsta LNSO pārstāve Maija Prozoroviča. “Tehniska iespēja pastāv, bet šādi risinājumi parasti nozīmē arī papildu izmaksas.”
Mūzikas mīlētājiem šobrīd pieejami vairāki LNSO ieraksti orķestra “You Tube” kontā – starp citu, arī skaisti koncerti bērniem.
Āboliņš lasa “Dekameronu” un “Teātris.zip”
Uz ārkārtas situāciju strauji reaģējuši divi Latvijas teātri – Jaunais Rīgas teātris (JRT) un teātra trupa “Kvadrifrons” piedāvā literatūras lasījumus, kas skatāmi tiešsaistē. Sakritība, bet abu teātru aktieri ik vakaru lasa noveles no 14. gadsimta itāļu autora Džovanni Bokačo darba “Dekamerons”.
Saturiski ko atbilstošāku būs grūti atrast, jo, kā zinām, “Dekamerona” darbība norisinās mēra epidēmijas laikā, kad desmit jaunieši kādā villā pie Florences stāsta 100 stāstus, cenšoties aizmirst par epidēmiju.
JRT katru dienu skatāmo tiešsaistes lasījumu ciklu “JRT lasa grāmatas mājās” vietnē “Vimeo” un JRT sociālajos tīklos ar “Dekameronu” jau aizsācis aktieris Gundars Āboliņš, un to turpinās citi JRT aktieri ar pašu izvēlētu grāmatu lasījumiem (vairāk informācijas – sociālajos tīklos).
Ikvakaru sociālajos tīklos būs vērojams arī projekts “Kvadrifrona Dekamerons”, saukts arī Princis Galeoto, kurā “Dekamerona” tekstu lasīs kāds “Kvadrifrona” trupas aktieris, viņu draugs, rads vai paziņa. “Kvadrifrons” plāno klausītājiem nolasīt visas 100 “Dekamerona” noveles, papildinātas ar dziesmām.
Jau šobrīd LTV interneta vietnē pieejams visnotaļ bagātīgs (vairāk nekā 50) Latvijas lielāko teātru izrāžu ierakstu apkopojums. Te rodamas izrādes jau no 60. gadu beigām līdz 2017. gadam. “Šobrīd notiek sarunas ar teātriem par to, kuras no neseno ierakstu izrādēm varam ievietot tīmeklī,” atklāj LTV pārstāve Krista Luīze Priedīte.
Tikmēr – ja nu līdz šim nav sanacis vai kads palists garām – var skatīties iecienīto kultūras raidījumu “Kultūršoks”, “Kultūrdeva”, “Ielas garumā”, “Literatūre” un citu ierakstus.
Tikmēr Latvijas Nacionālā teātra podraide “Klausies Nacionālo” ieved teātra jaunākās sezonas iestudējumu aizkulisēs. Pieejamas sērijas arī par pašiem jaunākajiem iestudējumiem – “Lepnums un aizspriedumi”, “Tukšais zieds” un “Dzīvnieks”.
“Klasikas” digitālā koncertzāle un radio arhīvs
Šobrīd, kad koncertzāļu durvis ir slēgtas, bet koncerti atcelti, arī “Latvijas Radio 3 Klasika” aicina izmantot brīnišķīgo iespēju klausīties mūziku un raidījumus LR tīmekļa arhīvā.
Visiem, kuriem tīmekļa dzīles ir svešākas, turpmāk pieejama “Klasikas” radioprogramma ar nelielām izmaiņām. “Esam pārkārtojuši programmu, jo šobrīd cilvēkiem ir būtiski vispirms saņemt informāciju, tāpēc “Rīta regtaima” vietā dosim iespēju programmai “Labrīt”.
Taču saglabājam klausītāju stundu, kurā klausītāji var izvēlēties un pasūtīt mūziku, ko viņi grib dzirdēt.
Tā ir laba iespēja visiem, kuri šobrīd aktīvāk vēlas baudīt kultūru mājās. “Pārmijās” būs interesantas sarunas ar mūsu pašu mūziķiem,” skaidro “LR 3 Klasika” direktore Gunda Vaivode.
Viņa piebilst: “Šobrīd iespējas, ko piedāvā mūsu pašu mākslinieki – teātra aktieri, kino, mūziķi –, ir ļoti lielas. Tādēļ absolūti nav jāgarlaikojas, mājās dzīvojot. Iesaku arī palikt mājās un veltīt laiku tam, kam ikdienā pilnīgi noteikti to neatrodam.”
Šobrīd aktivizēta arī “Latvijas Radio 1” koncertu sadaļa, no kuriem lielāko daļu var arī noskatīties videoierakstos, veidojot nosacītu digitālo koncertzāli. “Ļoti atraktīvs bija nesenais sitaminstrumentu ansambļa “Perpetuum Ritmico” puišu koncerts, tāpat arī māsu Kristīnes un Margaritas Balanas koncertieraksts.”
Jauni ieraksti “Klasikā” tuvākajā laikā gan netapšot sabiedriskā medija drošības apsvērumu dēļ. Atcelts arī 24. martā ieplānotais pianista Daumanta Liepiņa un Rīgā dzimušā Grācas vijolnieka Jevgeņija Čepovecka koncerts.
Izstaigā muzejus virtuāli
Laikā, kad pasaules lielie muzeji viens pēc otra piedāvā virtuāli izstaigāt savas izstāžu zāles, šādu iespēju piedāvā vien retais Latvijas muzejs, līdz ar to rosinot jautājumu par to gatavību uzrunāt publiku mūsdienīgi.
Virtuāli iespējams apmeklēt pasaulē slavenākās galerijas – Teita galeriju un Britu muzeju Londonā, Salvadora Dalī ekstravaganto muzeju Figeresā (Spānija). Mona Lisa virtuāli uzsmaidīs tiešsaistes ekskursijā Luvrā un iespējams aplūkot arī leģendārās Ufici dzimtas mākslas kolekcijas Florencē vai paviesoties Dodžu pilī Venēcijā.
Tikmēr Latvijā pieejama Latvijas Nacionālā mākslas muzeja mobilā lietotne pastāvīgo ekspozīciju izzināšanai, arī virtuāla 360o tūre Rundāles pils dārzā un pils iekštelpās, kā arī iespējams izzināt drūmo čekas pagrabu vēsturi Latvijas Okupācijas muzeja vietnē “Izstaigā stūra māju”.
Par plašu virtuālu ekspozīciju parūpējies Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Savukārt Latvijas Nacionālā arhīva audiovizuālā, skaņas un foto mantojuma iepazīšanai izmantojams “RedziDzirdiLatviju” 99 mākslas un kultūras vērtības, par kurām Latvijas Nacionālā bibliotēka stāsta Kultūras kanonā.
Tikmēr Aspazijas un Raiņa virtuālais muzejs Lugāno piedāvā iepazīties ar latviešu ievērojamo dzejnieku pāra – Aspazijas un Raiņa – dzīvi un daiļradi viņu trimdas laikā Kastaņolā Lugāno (Šveice) no 1906. līdz 1920. gadam, sniedzot ieskatu abu izcilo literātu atmiņās par Šveices trimdu, viņu tā laika dienasgrāmatās, vēstulēs un sadzīves dokumentos ar iespēju lasīt visus Lugāno periodā tapušos Aspazijas un Raiņa pilnteksta darbus.
Par virtuālu ekspozīcijas apskati, kurā aplūkojams porcelāns un izsmalcināti vēdekļi, padomājis arī Rundāles pils virtuālais muzejs – tiesa, katra eksponāta attēla virtuāla grozīšana ir visai piņķerīga un ne visai parocīga, prasot pamatīgu pacietības devu.
Latviešu kino jaunumi un klasika
Šis pavisam noteikti ir kino laiks. Nerunājot par milzu kino krājumiem, ko piedāvā kino industrijas jaunās interneta platformas, tīmeklī piedāvātais latviešu kino darbu klāsts ir visai plašs, turklāt paši kino ļaudis gādājuši par to, lai ārkārtas situācijā filmas kļūtu pieejamākas.
Filmu studija “Deep Sea Studios” un jaunais kinorežisors Matīss Kaža par simbolisku samaksu piedāvā interneta vidē noskatīties tikko uz kino ekrāniem iznākušo M. Kažas jaunāko pilnmetrāžas dokumentālo filmu “Klejotāji”.
Tāpat interneta lietotājiem visā pasaulē ir iespēja bez maksas noskatīties studijā veidoto dokumentālo filmu “Vienu biļeti, lūdzu!”, dokumentālu portretstāstu “Vīrietis un dālijas”, kā arī spēles īsfilmu “Meierholda lidojums”, kurā krievu avangarda režisoru Vsevolodu Meierholdu atveido JRT aktieris Kaspars Znotiņš.
Pašlaik 204 Latvijas filmu izlasi iespējams legāli un bez maksas skatīties Nacionālā kinocentra vietnē “Filmas.lv”. Te atradīsit kā kino šedevrus no pašiem pirmsākumiem – piemēram, 1930. gadā uzņemto Aleksandra Rusteiķa mēmo filmu “Lāčplēsis” –, tā padomju laika kino arhīva darbus, arī “Ābols upē”, “Motociklistuvasara”, “Ceplis” un “Ezera sonāte”, kā arī samērā jaunus dokumentālā un spēles kino darbus un animāciju līdz pat 2019. gadam.
Digitāla lasīšanas pieredze
“Ārkārtas situācijas laikā līdz 14. aprīlim bibliotēka apmeklētājiem fiziski ir slēgta, tāpat tuvākajā laikā būs slēgtas arī citas bibliotēkas, taču piedāvājam saviem lasītājiem izmantot sava krājuma digitālos resursus un e-pakalpojumus attālināti,” stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) pārstāvis Augusts Zilberts.
Tiesa, lasītājiem pieejami vien tie darbi, kurus neierobežo autortiesību likums.
Šobrīd digitālajā bibliotēkā pieejamas 12 kolekcijas, 20 ārvalstu abonētās datubāzes. Iespējams lasīt Nacionālo enciklopēdiju, klausīties LNB “You Tube” kanāla lekcijas, diskusijas, konferences, kā arī citu pasākumu audio un video ierakstus. Šobrīd LNB arī piedāvā reģistrēties tiešsaistē, turklāt nosacījums saņemt lasītāja karti arī fiziski atlikts līdz laikam pēc 14. aprīļa.
Operu straumes viesistabā
Opera, visu mākslu sintēze, piedāvā baudījumu gan acīm, gan ausīm, un kvalitatīvs operas izrādes ieraksts ir vērtība. Kamēr mūsu Baltā nama durvis ir slēgtas, plašais tīmeklis jau tagad dod iespēju baudīt dažādas operas pilnā garumā, turklāt pilnīgi par velti!
Latvijas Nacionālā opera un balets kopš 20. marta aicinās uz “Piektdienas un sestdienas vakaru Operā”. Plānots, ka turpmākās četras nedēļas katru piektdienas un sestdienas vakaru (plkst. 19) vietnē “LMT Straume” varēs noskatīties kādu operas vai baleta iestudējuma ierakstu. Pirmais iestudējums piektdien, 20. martā, būs režisores Ināras Sluckas veidotais Džakomo Pučīni operas “Manona Lesko” ieraksts ar Asmiku Grigorjanu titullomā.
Burvīga iespēja skatītājus gaida sestdien, 21. martā – Žorža Bizē operas “Karmena” modernais un aizraujošais iestudējums, ko veidojusi Francijas režisore Marija Eva Sinjerola ar žilbinošo rumāņu mecosoprānu Ramonu Zahariju titullomā. 2020./2021. gada sezonā dziedātāja šajā lomā lomu debitēs Metropolitēna operā.
Turklāt starptautiskajā operas izrāžu ierakstu vietnē “Opera Vision” līdz pat 31. jūlijam bez maksas pilnā garumā skatāms aktuālās Imanta Kalniņa operas “Spēlēju, dancoju” uzvedums Lauras Grozas-Ķiberes režijā ar Raimondu Bramani un Marlēnu Keini galvenajās lomās un Mārtiņu Ozoliņu pie LNO orķestra diriģenta pults.
Arī pasaulslavenā Metropolitēna opera, raisoties ārkārtas situācijai, piedāvā unikālu iespēju bez maksas ik dienu noskatīties vienu no operas “Live in HD” cikla iestudējumiem, kurās fiksēti patiesi leģendāri operu inscenējumi.
Katrs iestudējums skatāms tiešraides translācijā un 20 stundas pēc tās, tiesa, lielākā pieprasījuma laikos jārēķinās ar ievērojamu gaidīšanas periodu.
Piemēram, trešdien, 18. martā, skatāms Džuzepes Verdi operas “Trubadūrs” iestudējuma 2015. gada ieraksts, piedaloties operas dīvai Annai Ņetrebko un aizsaulē aizgājušajam tenoram Dmitrijam Hvorostovskim.
Līdz 22. martam būs iespēja baudīt arī gana jaunu, 2018. gada Dž. Verdi operas “Traviata” ierakstu, divas Gaetāno Doniceti operas – “Pulka meita” un “Lucia di Lammermoor” –, kā arī Pētera Čaikovska operas “Jevgēņijs Oņegins” 2007. gada ierakstu ar Valēriju Gergijevu pie diriģenta pults un Renē Flemingu Tatjanas lomā.
Arī tepat, Eiropā, Vīnes Valsts opera katru dienu piedāvās skatītājiem kādu izrādi no saviem arhīviem, bet Bavārijas Valsts opera piedāvās noskatīties tiešsaistē sešas tajā iestudētās operas, kuras daudziem klātienē, iespējams, nemaz nebūtu bijis iespējas izbaudīt.
