Kultivējam bezskaidru naudu, līdz paliekam bez elektrības…Cik liela nozīme skaidrai naudai krīzes situācijās? 86
“Tāpat kā naudas monētai ir divas puses, arī šim aspektam tādas ir – no vienas puses mēs veicinām to, lai pēc iespējas vairāk būtu bezskaidras naudas norēķini, tādējādi apkarojot ēnu ekonomiku, bet no otras puses mēs redzam, ka var būt situācijas, kad skaidrā nauda ir ļoti nepieciešama,” pēc pagājušās nedēļas vētrām un plūdiem par krīzes situācijām, kad ilglaicīgi var pazust elektrība, TV24 raidījumā “Preses Klubs” spriež Evija Kļave, Biznesa augstskolas “Turība” Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne.
Viņa min, ka arī, piemēram, 72 stundu somā ieteicams visos aprakstos sagatavot noteikta daudzuma skaidru naudu.
“No risku un krīzes vadības perspektīvas, ja mēs runājam par pieejamību naudai un naudas līdzekļiem, tad noteiktam apjomam naudas ir jābūt pieejamam šādā fiziskā formā!” Biznesa augstskolas “Turība” Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne norāda.
Jau ziņots, Latvijā ar maksājumu kartēm šogad pirmajos sešos mēnešos veikti bezskaidras naudas norēķini 4,873 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,5% jeb 341,296 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.
Savukārt skaidra nauda 2024.gada pirmajā pusgadā ar maksājumu kartēm izņemta 2,497 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2,5% jeb 64,734 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā.
Šogad pirmajā pusgadā skaidras naudas izmaksas veidoja 33,9% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm, kamēr pagājušā gada pirmajā pusgadā – 36,1%.
Savukārt norēķini veikalos 2024.gada pirmajā pusgadā veidoja 43,8% (pērn attiecīgajā periodā – 42,7%) no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm, tostarp norēķini apģērbu veikalos veidoja 3,4% (3,4%). Norēķini ar maksājumu kartēm veikalos 2024.gada pirmajā pusgadā veikti kopumā 3,226 miljardu eiro apmērā, kas ir par 6,4% vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, tostarp apģērbu veikalos – 249,337 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 4,8%.
Norēķini par vieglajām automašīnām šogad pirmajā pusgadā veidoja 5,6% (5,4%) no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm, norēķini par transporta pakalpojumiem – 3,5% (3,3%), norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem – 2,3% (2,2%), norēķini par izklaidi – 1,5% (1,5%), maksājumi aviokompānijām – 1,2% (1,1%), maksājumi viesnīcās un citās apmešanās vietās – 1% (1,3%), bet komunālo pakalpojumu maksājumi – 0,6% (0,6%) no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Naudas pārskaitījumi veidoja 3,3% (2,6%).
Latvijas Bankas dati liecina, ka maksājumi par vieglajām automašīnām 2024.gada pirmajā pusgadā ar maksājumu kartēm veikti 412,164 miljonu eiro apmērā, kas ir par 8% vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, bet transporta pakalpojumu apmaksa ar maksājumu kartēm veikta 261,265 miljonu eiro apmērā, kas ir par 11,2% vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā.
Savukārt par komunālajiem pakalpojumiem 2024.gada pirmajā pusgadā ar maksājumu kartēm veikti norēķini 46,143 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5% vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, kad komunālie pakalpojumi ar maksājumu kartēm tika apmaksāti 43,93 miljonu eiro apmērā.
Par viesnīcām 2024.gada pirmajā pusgadā ar maksājumu kartēm norēķini veikti 75,498 miljonu eiro apmērā, kas ir par 16,1% mazāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, par izklaidi – 108,01 miljona eiro apmērā, kas ir par 2,5% vairāk, bet ar maksājumu kartēm veiktie maksājumi aviokompānijām veidoja 85,455 miljonus eiro apmērā, kas ir par 6,1% vairāk.
