Liels katls un pacietība 0
Kopā ar pavāri Ilviju Petenovu gatavojamies siet sieru. Ilvija to apguvusi jau bērnībā Jēkabpils pusē. Atceras lielās piena kannas, kurās raudzēja pienu, kā to lēja milzu katlā un ilgi vārīja. Viņas vecmāmiņa Daugavpils pusē sēja sieru pārdošanai, katru rituli glīti novietoja uz svaigām ozollapām.
Ilvija uz plīts liek prāvu katlu, ielej tajā pienu un rūgušpienu. Tad sākas lielais gaidīšanas laiks, jo piens karsējas lēnām. Taču atslābt nedrīkst, visu laiku jāmaisa ar koka karoti. Ja piens piedegs, sieram būs rūgta garša.
Derīgs padoms! Ja tomēr jūt, ka nedaudz piededzis, var vēl glābt – pienu uzreiz pārlej citā katlā.
Lolita maisa nesteidzīgi, bet rūpīgi. Esot bail, jo visu laiku šķiet, ka piedegs. Piepeši viņa iesaucas: “Re, kļūst biezāks!” Pēc brīža maisīšanu pārņem Laura. Viņa mīklaini smaida un pačukst, ka katls smaržo pēc saskābuša piena. Drīz vien, koka karoti paceļot, tai līdzi stiepjas kunkuļi. “Skat, izvilka baigo plēvi!” sajūsminās Zane. Tā pamazām veidojas topošā siera masa.
Pavāre skaidro, ka Jāņu siers ikreiz izdodas citāds, tas atkarīgs no piena kvalitātes un daudziem citiem faktoriem, pat no tā, kāds ārā laiks.
Jūtams, ka temperatūra katlā arvien paaugstinās, biezumu kļūst vairāk. Vairs nav ilgi jāgaida. Katla saturam pievieno arī biezpienu – tas dod papildu skābumu, lai piens savilktos. Ja neliek ne rūgušpienu, ne biezpienu, var izmantot citu skābuma avotu, piemēram, svaigpienu aizdarīt ar citronskābi vai baltvīna etiķi. Ilvija uzsver, ka tieši šī iesācējam esot visdrošākā metode.
Klāt mirklis, par kuru pavāre mūs jau brīdināja: “Un tad viss notiks reizē!” Gandrīz vārošo pienu lej sietā, kur ieklāta marle, pieber ķimenes, iejauc olu dzeltenumus – tie vajadzīgi gan siera krāsai, gan masas biezumam. Ilvija marlē likto masu sparīgi un stingri maisa. Tad marles galus tin grīstē un savij arvien stingrāk, lai sūkalas notek traukā.
Derīgs padoms! No siera palikušās sūkalas var izmantot lietderīgi – pagatavot auksto zupu, nomazgāt seju vai izmērcēt kāju pēdas.
Pēc brīža siera bumbu saplacina vēlamajā formā, iesēdina traukā, uzliek šķīvi un slogu – kastroli ar ūdeni. Nākamajā dienā ap pusdienlaiku to varēs noņemt, atknibināt marli no gatavā siera un priecāties, cik skaists tas izdevies.
Mēs esam sajūsmā – Jāņu sieru iespējams pagatavot! Process izrādījās vienkāršāks, nekā katrai no mums klusībā šķita. Turklāt šāds siers noteikti iznāk gardāks par visprasmīgākās lauku saimnieces sieto, jo pašas gatavots!
To izstāsta pavārs Nikolajs, kad apcepam pannā sieru. Iebilstu, ka manā pannā to noteikti pierautu klāt, jo panna vairs nav pirmā svaiguma. Nikolajs iesaka iegādāties silikona papīru. Atliek vien no rullīša nogriezt nepieciešamā lieluma loksni un ieklāt pannā. Produkti cepot nepielips, varēs nelietot tik daudz tauku. Pēc cepšanas loksni nomazgā un lieto atkārtoti. Silikona papīru var likt arī uz grila, tikai nedrīkst būt uguns liesma. It īpaši noder, cepot zivi, jo tās ādu mēdz pieraut pie grila restītēm.
