Kuldīgas slimnīcas vadītājs: Medicīna Latvijā turas, pateicoties privātajam sektoram 2
Kamēr Latvijas medicīnā publiskais sektors būtiski atpaliek, tikmēr privātais sektors attīstās, un, pateicoties privātajam sektoram, Latvijā medicīna vēl turas, intervijā aģentūrai LETA atzina Kuldīgas slimnīcas vadītājs, kādreizējais veselības ministrs Ivars Eglītis.
Šogad atjaunotā Kuldīgas slimnīcas diagnostikas nodaļa, kurā privātais investors SIA “Vizuālā diagnostika” ieguldījis vairāk nekā vienu miljonu eiro, ir labs privātās un publiskās partnerības piemērs, un spēcīga diagnostikas nodaļa ir stiprs pamats visas slimnīcas tālākai attīstībai, atzina slimnīcas vadītājs.
“Publiskais sektors mums reāli atpaliek visu laiku, tāpēc privātais attīstās, un lai tā būtu. Tā vienalga ir nākotne. Gandrīz visās slimnīcās ir kādi privātās publiskās partnerības piemēri – vai tās ir laboratorijas, vai tā ir radioloģija, vai tās ir gastroskopijas, endoskopijas. Arī ēdināšana, veļas mazgāšana, siltumapgāde – tie ir ārpakalpojumi, kurus daudzas slimnīcas pērk, un tos var nosacīti nodēvēt par publiskās privātās partnerības piemēriem. Mēs esam spiesti pirkt ārpakalpojumu, tāpēc ka paši neesam spējīgi to attīstīt, jo esam nepietiekami finansēti un mums nav attīstības līdzekļu. Tāpēc valstij vajadzētu ar aplausiem šādus piemērus uzslavēt un ar gandarījumu konstatēt, ka, pateicoties privātajam sektoram, Latvijā vēl turas medicīna, un vēl pie tam labā līmenī,” atzina Eglītis.
Slimnīcas vadītājs norādīja, ka investoram, ienākot Kuldīgā, bija jārēķinās ar slimnīcas un pašvaldības uzstādījumiem: “Te ir ieguldīts vairāk, nekā komersants vispār būtu vēlējies, jo mēs no Kuldīgas slimnīcas puses kopā ar pašvaldību izvirzījām ārkārtīgi augstas prasības: ja jūs gribat te tikt iekšā, tad jums ir jāliek arī tādas iekārtas, kas šobrīd nesīs zaudējumus. Mums ir arī savas ambīcijas, mēs gribam saviem iedzīvotājiem nodrošināt pakalpojumu pieejamību.”
“Savā laikā mums pirmajiem ārpus Rīgas bija magnētiskās rezonanses iekārta, un tagad tā iekārta bija morāli un fiziski beigusi eksistēt, bet jaunai mums vienkārši nebija uzkrājumu, jo mēs nebijām adekvāti finansēti. Līdz ar to mēs no investora prasījām magnētiskās rezonanses iekārtu Kuldīgas slimnīcai, lai gan viena šāda iekārta ir Liepājā un viena Ventspilī un Kuldīgai pēc idejas varbūt nemaz nepienāktos. Taču tā nav valsts vai pašvaldības nauda, par kuras pielietojuma lietderīgumu šajā gadījumā varētu diskutēt. Tā ir komersanta nauda. Ja viņš ar magnētisko rezonansi zaudē, tad viņš ar kaut ko citu var mēģināt savus zaudējumus kompensēt, bet mēs prasījām maksimālu labumu saviem iedzīvotājiem,” atzina Eglītis.
Komersantam “Vizuālā diagnostika”, kuram ir filiāles un tīkls, ir vieglāk administrēt līdzekļus, norādīja slimnīcas vadītājs. “Ja viņš kādā vienā filiālē kaut ko zaudē, tad cita filiāle jau varbūt ir nostājusies uz kājām un ir ienesīgāka, un kopumā viņam ir vieglāk izvietot savus resursus, kontrolēt un plānot. Viņam risks ir mazāks. Veselības aprūpes sistēmā ir tik daudz mainīgo lielumu, tāpēc tur precīzi izrēķināt [investīciju atpelnīšanu] nevar.”
“Radioloģija principā pašlaik ir Latvijā rentabla nozare, bet tikai tajā gadījumā, kad šīs nozares rentabilitāte netiek izmantota citu nerentablo nozaru piesegšanai. Kad radioloģijas iekārtas ir nolietotas, to atjaunošanā ir jāiegulda baisi liela nauda, un mazai slimnīciņai atrast miljonu vienkārši fiziski nav iespējams. Protams, ja mums šis pasākums būtu jāīsteno par savu naudu, prasības būtu zemākas – nebūtu magnētiskās rezonases, mamogrāfijas, jaunu sonogrāfu. Mēs izskatītos stipri žēlīgi. Nav iespējams domāt par citu medicīnas virzienu attīstību slimnīcā, kurā vadošā diagnostikas sadaļa ir vāja. Pie šāda modeļa Kuldīgas slimnīcai nebūtu izredžu attīstīties,” rezumēja Eglītis.
