Kuldīgas slimnīca meklē privātu investoru, lai izvairītos no maksātnespējas 0
Kuldīgas novada dome uzdevusi deputātiem Viktoram Gotfridsonam, Aleksandram Langem un slimnīcas vadītājam Ivaram Eglītim trīs mēnešu laikā mēģināt atrast investoru, lai izvairītos no maksātnespējas un kļūtu par attīstītu veselības aprūpes centru, trešdien vēsta laikraksts “Dienas Bizness”.
Lai trīs gadu laikā atjaunotu Kuldīgas slimnīcas rentabilitāti, nepieciešamas investīcijas apmēram 2 miljonu latu apmērā, lēš Kuldīgas slimnīca.
«Primārais mērķis mums ir medicīnas pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem. Un privātā kapitāla klātbūtne, kā liecina prakse, garantē efektīvāku, racionālāku un lētāku saimniekošanu,» uzsver Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ivars Eglītis.
Lokālās slimnīcas statuss ar valsts finansējumu novedis vienu no savulaik modernākajām veselības aprūpes iestādēm parādos, tomēr slimnīcas vadītāja aprēķini liecina, ka ar privātā kapitāla piesaisti būtu iespējams ne tikai saglabāt valsts apmaksāto pakalpojumu apjomu reģiona iedzīvotājiem, bet arī nodrošināt labas kvalitātes maksas pakalpojumus un ieviest jaunus, kas varētu pretendēt arī uz valsts pasūtījumu.
Līdz 2008. gadam Kuldīgas slimnīca strādāja rentabli – tai bija pašu pelnīti līdzekļi, ko ieguldīt medicīnas iekārtās, bet trīs gadu laikā pamatlīdzekļu vērtība ir pazeminājusies četras reizes, un zaudējumi ir simtiem tūkstoši latu.
«Tās ir draudošas maksātnespējas pazīmes,» atzīst Eglītis. Viņš skaidro, ka tās ir valsts veselības budžeta samazināšanas sekas, un šādā situācijā slimnīcas vadība nevar nodrošināt rentablu darbību.
Tāpēc Eglītis vērsies pie pašvaldības, lai tā pieņem lēmumu – slēgt vai neslēgt līgumu ar Veselības norēķinu centru. Lai gan līgums paredz piešķirt no valsts budžeta par 201 tūkstoti lstu vairāk nekā sākotnējais piedāvājums, tas tomēr neparedz adekvātu neatliekamās palīdzības pacientu skaitu. Vienlaikus Kuldīgas slimnīcai piemēroti soda procenti par valsts galvoto kredītu, kas tika izsniegts slimnīcas pabeigšanai 2002.gadā un kur parāda summa ir pusmiljons latu.
«Katra jauna līguma parakstīšana par valsts finansējumu Kuldīgas slimnīcai nāk ar lielām sāpēm un nedrošību par rītdienu. Veselības norēķinu centra sagatavotajā līgumā finansējums nav atbilstošs reāli apkalpoto pacientu skaitam. Valsts katru gadu vidēji neapmaksā 1500 akūto pacientu ārstēšanu. Iepriekšējos divos gados Kuldīgas slimnīca faktiski no valsts nav saņēmusi vairāk kā 600 tūkstošus latu,» situāciju komentē Kuldīgas domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa.
Viņa uzsver, ka slimnīcai nav citas iespējas kā līgumu parakstīt, jo tā apkalpo iedzīvotājus no tik plašas Kurzemes teritorijas kā nekad agrāk.
«Esam pieraduši, ka Kuldīgā pieejami mūsdienīgi izmeklējumi, dzemdību nodaļa un konkurētspējīgi ārstēšanas pakalpojumi. Katru reizi, no jauna parakstot finansēšanas līgumu, kas mūsu slimnīcai liedz attīstību, varam nonākt situācijā, ka ārsti izvēlas strādāt mūsdienīgākos stacionāros un iedzīvotāji – sekot labākajiem speciālistiem, kas aiziet. Lai tā nenotiktu, esam izlēmuši meklēt slimnīcai investoru,» skaidro Bērziņa.
«Mēs neesam vienīgie, kam jāmeklē privātais investors,» lēš Eglītis. Viņš atklāj, ka Kuldīgas slimnīcai investoru cer atrast starp privātajām medicīnas iestādēm, jo tām ir pieredze, liela daļa veiksmīgi attīstās un tām ir arī nepieciešamās zināšanas, lai nodrošinātu attīstību. Viņš uzsver, ka nebūs tā, ka Kuldīgas slimnīca kļūs vietējiem nepieejama, slēgta klīnika. Eglītis uzskata, ka slimnīcas ēku kompleksā var sadzīvot gan valsts finansētā, gan maksas medicīna.
«Maksas pakalpojumus nav aizliegts sniegt arī šobrīd, taču mums nav naudas, lai nodrošinātu vajadzīgajā līmenī pamatlīdzekļus,» saka Eglītis. Piemēram, tikko no ierindas ir izgājusi viena anestēzijas iekārta, bez kuras nevar iztikt pat neatliekamā palīdzība.
«Man ir iecere un redzējums, turklāt es ticu, ka situācijā, kad iedzīvotāji noveco, pieprasījums pēc medicīnas pakalpojumiem tikai pieaugs,» viņš uzsver. Nepieciešamā summa, lai slimnīca varētu atgūt rentabilitāti, ir vairāk nekā miljons latu. Pieskaitot valsts galvoto kredītu – aptuveni divus miljonus latu, kas jāiegulda trīs gadu laikā.
«Mūsu nolūks nav iegūt tikai naudu, vajadzīgas arī zināšanas, turklāt privātuzņēmuma statusā var saimniekot rentablāk,» apgalvo Kuldīgas slimnīcas vadītājs. Piemēram, iekārtas var iegādāties bez iepirkuma procedūras, izstādēs, kas nozīmē pat 30% ietaupījumu. Sarunas ne ar vienu konkrētu potenciālo ieguldītāju nav sāktas, taču jau tuvākajā laikā Eglītis ir gatavs nopietni pievērsties privāta biznesa partnera meklējumiem.
Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš norāda, ka līgumi par valsts apmaksātu veselības aprūpi tiek slēgti ar ārstniecības iestādēm neatkarīgi no to piederības formas.
“Ministrijai nav iebildumu par privāta kapitāla piesaisti pašvaldību īpašumā esošajās kapitālsabiedrībās. Piemēram, jau šobrīd Aizkraukles slimnīca ir daļēji privātās rokās. Līdz ar to tas ir pašvaldības lēmums un atbildība, kādā veidā attīstīt savu uzņēmumu. Nekādi speciāli nosacījumi netiek izvirzīti privātām ārstniecības ie-stādēm, kuras sniedz valsts apmaksātu tarifu,” laikrakstam norādījis Muciņš.
Pirmā slimnīca Latvijā, kas finanšu problēmu risināšanai izvēlējās piesaistīt privāto investoru, ir Aizkraukles slimnīca. 2009.gadā, kad slimnīcai bija iekrājies ievērojams parāds un pastāvēja aizdomas, ka slimnīca varētu kļūt maksātnespējīga, Aizkraukles novada dome lēma par sadarbību ar uzņēmumu “Veselības aprūpes fonds”. Uzņēmumam pieder 29% Aizkraukles slimnīcas kapitāldaļu. Veselības aprūpes fonds pārņēmis arī finanšu grūtībās nonākušo Gulbenes un Balvu slimnīcu apvienības vadību, taču pagaidām nav ziņots par kapitāldaļu iegādi.
“Veselības aprūpes fonds” tiek saistīts ar lielāko zāļu lieltirgotāju “Recipe Plus”, lai gan tieši tai nepieder. “Veselības aprūpes fonda” dibinātājs ir Jānis Oskerko, kurš bijis “Recipe Plus” valdes loceklis, bet ilggadējs valdes priekšsēdētājs ir Marģers Zeitmanis, kurš īslaicīgi darbojies “Recipe Plus” padomē, liecina “Lursoft” dati.
Iepriekš ir paustas bažas par to, ka ārstniecības iestāžu saplūšana ar kādu no zāļu vairumtirgotājiem var negatīvi ietekmēt veselības aprūpes pakalpojumu tirgu, par vertikālo integrāciju un to, vai nepieciešams to ierobežot, nozarē joprojām turpinās diskusijas. Veselības ministrija rosinājusi izmaiņas Farmācijas likumā, lai ierobežotu vertikālo integrāciju. Ar izmaiņām iecerēts noteikt, ka aptiekām vai to īpašniekiem nedrīkst tiešā vai netiešā veidā piederēt īpašuma tiesības zāļu lieltirgotavās un ārstniecības iestādēs, arī ārstniecības iestādēm un zāļu ražotājiem vai to īpašniekiem nedrīkst tiešā vai netiešā veidā piederēt īpašumtiesības aptiekās.
