Kuldīgas Restaurācijas centrs ieguvis jaunas, ļoti atbilstošas mājas 0
Latvijas simtgades priekšvakarā 16. novembrī no iznīcības izglābtā Kuldīgas vecpilsētas ēkā Kuldīgā, Baznīcas ielā 30 tika atklātas Kuldīgas Restaurācijas centra jaunās telpas, LA.lv uzzināja Kuldīgas novada domē.
Ēka Baznīcas ielā 30 ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs” un valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa “Kuldīgas senpilsēta” daļa.
Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa svinīgajā atklāšanas pasākumā pauda gandarījumu par to, ka Kuldīgas Restaurācijas centra komandai Ilzes Zariņas vadībā ir izdevies izveidot pamatīgu sadarbību ar iedzīvotājiem. Viņa novēlēja, lai izdodas vēl vairāk iedzīvotājus ieinteresēt un stāstīt viņiem par to, cik lielā vērtībā kuldīdznieki dzīvo. “Lai katrs, kurš dzīvo vecpilsētā, aizvien vairāk apzinās, ka vieta, kur viņš dzīvo, ir ļoti liela vērtība, ka to jāsaudzē un par to jārūpējas,” sacīja I. Bērziņa.
Kuldīgu kā labo piemēru Latvijā atklāšanas pasākumā izcēla Kultūras ministrijas, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes un UNESCO nacionālās komisijas pārstāves. Kultūras ministrijas ES fondu departamenta direktore Zanda Saulīte sacīja bija atvedusi KM Atzinības rakstu, ko par ieguldīto darbu mantojuma saglabāšanā saņēma Kuldīgas Restaurācijas centra restaurators Jānis Mertens.
Arhitekts Aldis Orniņš, kurš izstrādāja būvprojektu, pastāstīja, ka šī ēka ir pārdzīvojusi raibu likteni – tā ir bijusi dzīvojamā ēka, tirgotava, iebraucamā sēta. Tā nodegusi un nu atdzimusi jaunā kvalitātē.
Jaunās, daudz plašākās telpas nodrošinās labus darba apstākļus restauratoriem – šeit iespējams vienlaikus veikt krāsošanas un kokapstrādes darbus, kas daudzkārt šaurākajās Restaurācijas centra iepriekšējās telpās nebija iespējams. Ēka arī kalpos kā izglītības un informācijas centrs iedzīvotājiem, amatniekiem, būvniekiem, arhitektiem.
Vēl šeit būs gaidīti arī tūristi: te būs vēl viena vieta Kuldīgā, kur varēs iepazīties ar izciliem restaurācijas piemēriem, apskatīt, kādi vēsturiski bijuši dažādu konstrukciju savienojumi, kā logs tiek iestiprināts sienā vai kā veidots dūmenis. Kā atklāšanā atklāja Kuldīgas Aktīvās atpūtas centra vadītāja Jana Bergmane, pirmās trīs tūristu grupas jau pieteikušās Restaurācijas centra apskatei.
Būvprojektu ēkas atjaunošanai izstrādāja SIA “Darbnīca A projekti” pieredzējušie arhitekti Aldis un Anita Orniņi.
Būvdarbi norisinājās vairākās kārtās. Tā kā ēka bija cietusi ugunsgrēkā un atradās sliktā stāvoklī, vispirms bija nepieciešams veikt ēkas nesošo un norobežojošo konstrukciju atjaunošanu un restaurāciju, tāpat vajadzēja ēkai nostiprināt pamatus un uzlikt jumtu.
Piesaistot līdzekļus no Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas, restaurēja esošos logus, slēģus un durvis, kā arī pēc esošo parauga izgatavoja jaunus koka logus un durvis. Visbeidzot ēkai atjaunoja fasāžu apmetumu, vadoties no esošo fragmentu paraugiem, ierīkoja pagalma lieveni un atjaunoja priekšnamu, pielietojot priekšnama un dēļu sienas demontētos fragmentus. Pirmajā stāvā veica iekštelpu apdari, saglabājot esošos sienu apmetuma un krāsojuma fragmentus, ierīkojot apdares un konstrukciju atsegumu parauglaukumus. Vēl ēkas ārsienās un pārsegumos ierīkoja siltumizolāciju, telpās ierīkoja apkures un vēdināšanas sistēmu, kā arī inženierkomunikācijas.
Būvdarbus ēkā veikušas kompānijas SIA “AB Būvniecība”, SIA “Būvfirma INBŪV” un pilnsabiedrība Konsorcijs RT-ALTE. Kopumā būvdarbi izmaksāja 433 tūkstošus eiro.
Kuldīgas Restaurācijas centra rīkoto izglītojoši aktivitāšu kopums 2013. gadā saņēma Eiropas Savienības balvu kultūras mantojumā “EUROPA NOSTRA”. Latvijā šī balva piešķirta vēl tikai Rundāles pilij.
