“Kuldīgas labumi” veiksmes stāsts, kā apvienoties mājražotājiem 0
Mājražošanas kooperācijas pionieri – “Kuldīgas labumi” turpina iekarot Kurzemi, piesaistot jaunus pircējus un apliecinot arī citu novadu mājražotājiem, ka kopdarbība dod labus rezultātus. Produkcija tagad pieejama ne vien Kuldīgā un Liepājā, bet arī Rīgā un Pierīgā.
2019. gadu kooperatīvs noslēdza ar 120 953 eiro neto apgrozījumu, salīdzinot ar 106 514 eiro 2018. gadā. Savukārt šā gada pirmajos sešos mēnešos neto apgrozījums sasniedzis jau 96 792 eiro.
“Mūsu mērķis ir mazajiem ražotājiem un mājražotājiem palīdzēt ātrāk kļūt atpazīstamiem un ar savu produkciju sasniegt iespējami plašāku pircēju loku,” uzsver kooperatīvās sabiedrības “Kuldīgas labumi” valdes priekšsēdētāja Gunita Šternberga.
Kooperatīvs “Kuldīgas labumi” darbojas jau no 2014. gada, un tagad Kuldīgas novada mājražotāju un mazo ražotāju produkciju iespējams pasūtīt arī Rīgas iedzīvotājiem interneta veikalā http://kuldigaslabumi.mozello.lv.
Piegāde ir pieejama Rīgas pilsētas robežās un Babītes, Ķekavas, Mārupes un Garkalnes teritorijā. Minimālā pasūtījuma summa ir 30 eiro, bet piegāde izmaksās 5 eiro. Norēķināšanās iespējama skaidrā naudā vai ar bankas karti.
Kuldīgas veikals mainījis atrašanās vietu un izskatu, bet produkcijas klāsts līdztekus pārbaudītām un klasiskām vērtībām ir regulāri mainīgs lielums, kas reaģē uz pircēju vēlmēm un ierosinājumiem.
“Kooperatīvs mājražotājam atbrīvo rokas, jo daudzus darbus paveic manā vietā. Sāku ar vienu maizīti, bet tagad ir jau piecas. Tieši dalība kooperatīvā man devusi iespēju izdomāt, radīt jaunas receptes un paplašināt produkcijas klāstu,” pieredzē dalās mājražotāja Gita Dravniece.
Startēt palīdzēja pašvaldība
G. Šternberga atgādina, ka mājražotāju kooperatīvu izveidot palīdzējusi pašvaldība, bet kooperatīva organizēšanas iniciatīva nākusi no pašiem ražotājiem – mēs sākām domāt, kā varam apvienoties, kā kopīgi braukt uz izstādēm, lai katram nebūtu jāstāv ar savu metriņu un jākavē četras darba dienas.
Viens no biedriem kopš kooperatīva dibināšanas ir SIA “Inrad”, kuras saimnieki Inta un Raimonds Dinsbergi mājas apstākļos ražo kūpinājumus.
“Brīdī, kad notika sarunas par mājražotāju kooperatīva izveidi, sapratām, ka mums obligāti jāpiedalās,” ar gandarījumu atceras I. Dinsberga.
Vārmes pagasta zemnieku saimniecības “Blāzmas” saimniece Simona Zandere stāsta, ka lēmums pievienoties kooperatīvam pieņemts, lai varētu gūt maksimālu labumu no savas mazās saimniecības.
“Kopā ar vīru audzējam kartupeļus, burkānus, bietes, gurķus, tomātus un citus dārzeņus. Gatavojam gan mazsālītus gurķīšus, gan skābētus kāpostus, adžikas, čili želeju un vēl vairākus produktus. Protams, ka mēs konkurējam ar citām saimniecībām, kas arī audzē dārzeņus, un kooperatīvs paaugstina mūsu konkurētspēju un dod plašāku noieta tirgu,” ieguvumus uzsver S. Zandere.
“Blāzmu” saimniece norāda, ka arī paši saviem spēkiem tirgo saražoto, brauc uz tirdziņiem, bet nevar pagūt būt vairākās vietās vienlaikus.
“Mēs varam vairāk pievērsties tam, ko protam vislabāk – audzēt dārzeņus, ražot dažādus produktus, bet kooperatīvs mums palīdz ar tirdzniecību. Īpaši kooperatīva spēku jūtam ziemā, kad pašiem tirdzniecības iespējas ir ierobežotas, bet “Kuldīgas labumu” veikalā pircēju nepaliek mazāk,” novērojusi S. Zandere.
Mājražotāju labumus novērtē arī Liepājā
Ne tik sen atpakaļ kooperatīvs Liepājas Pētertirgū atvēris tirdzniecības vietu “Mājražotāju labumi”. Ražošanas apjoms audzis tiktāl, ka biedri bija gatavi produkciju piedāvāt plašāk, rezultātā kopsapulcē nolemts par labu jaunai tirdzniecības vietai.
Liepājā līdzīgi kā veikaliņā Kuldīgā, Pilsētas laukumā, var iegādāties biedru ražojumus: desas, olas, sieru, sulas, dārzeņus, maizi, sīrupus, cepumus u. c.
“Tirdzniecības vietas atklāšana Liepājā deva tādu uzrāvienu, ka iegādājos jaudīgāku krāsni maizes cepšanai, lai varētu ātrāk padarīt vairāk un augtu līdzi kooperatīva attīstības līmenim. Tagad plānoju iegādāties arī lielo maizes mīcītāju,” atklāj G. Dravniece.
Viņa darbojas viena, līdz ar to vēl vairāk novērtē kooperatīva nodrošinātos tirdzniecības kanālus.
“Kooperatīvs man ir kā darbinieks, partneris un padomdevējs, kas palīdz augt un attīstīties,” gandarīta mājražotāja.
Iestāšanās izmaksas – simboliskas
Kooperatīva biedri atzīmē, ka dalības nosacījumi un biedra nauda ir ļoti demokrātiska. Ieguvumu šajā gadījumā esot nesalīdzināmi vairāk nekā simboliskā dalības maksa par kooperatīva sniegtajiem pakalpojumiem.
Mājražotāji novērtē arī savstarpējo informācijas un pieredzes apmaiņu, atlaides dalībai tirdziņos.
“Pircēji novērtē, ka vienuviet iespējams iegādāties ļoti plašu mājražotāju produktu sortimentu, kā arī augsto produkcijas kvalitāti. Ar vienu burciņu pircējam būs par maz, viņam vajag daudzas, un kooperatīvs to nodrošina,” apliecina S. Zandere.
Salīdzinot ar biedrību, kooperatīvam ir plašākas iespējas piedalīties dažādos projektos, vienlaikus arī tirgot mājas vīnus un citu mājražotāju darināto alkoholu, skaidro G. Šternberga.
Kuldīgas veikalā uz vietas pēc oriģinālas receptes tiek cepti arī sklandrauši. Veikaliņš lepojas ar saviem biedriem, ir tapuši arī video stāsti par vietējiem ražotājiem, kas piesaistījuši arī lielāku tūristu uzmanību.
“Ja pēkšņi brauc lielāks skaits tūristu un maizīte jau ir izpirkta, tad steidzu cept papildus, kaut nebija plānots. Kooperatīvam sokas tik labi, ka brīvā laika nepaliek daudz,” ar smaidu norāda G. Dravniece.
“Mums ir pozitīvs skats un pārliecība, ka mājražošanai un mājražotāju kooperācijai Latvijā ir nākotne. “Kuldīgas labumu” mērķis ir paplašināt savu darbību, piesaistīt arī citu novadu mājražotājus un paplašināt tirdzniecības vietu skaitu. Tas ir veids, kā apvienot mazos ražotājus un mājražotājus, pircējiem nodrošināt plašu produktu klāstu ar augstu kvalitāti un pievienoto vērtību, vienlaikus izkopjot mazās ražošanas tradīcijas,” uzsver G. Šternberga.
VĒRTĒJUMS
Inta Dinsberga, SIA “Inrad” vadītāja:
“Saimniekošana kā kooperatīva biedram ir krietni vienkāršāka. Piemēram, mums nav jāmeklē tirdzniecības darbinieki, kuru atrašana nav viegls uzdevums. Mums nav nepieciešams kases aparāts – piegādājam preci, un kooperatīvs noorganizē visu pārdošanas procesu. Salīdzinot ar pirmo gadu, mūsu uzņēmuma apgrozījums ir vairākkārtīgi pieaudzis.
Mūsu kūpinājumi top no gaļas, kuru iepērkam no vietējiem zemniekiem, un gaļas kūpināšanu veicam gandrīz katru dienu. Kā mazam ražotājam mums nav laika meklēt, kur un kad notiek tirdziņi, un to izdara kooperatīvs.
Mēs varam ar lielāku atdevi pievērsties ražošanai, bet visu pārējo izdara kooperatīvs. Pateicoties dalībai kooperatīvā, mūsu kūpinātie gaļas izstrādājumi kļuvuši daudz atpazīstamāki, un arī mēs ar savu zīmolu pievienojam vērtību “Kuldīgas labumiem”.”
Fakti par kooperatīvu “Kuldīgas labumi”
Dibināts 2014. gadā
Biedru skaits: 34
Neto apgrozījums 2014. gadā: 47 754 eiro
Neto apgrozījums 2019. gadā: 120 953 eiro
Avots: Kuldīgas labumi