Krājumā Supplementum Curiouser und nutzbarer Anmerckungen von Natur- und Kunstgeschichten publicētos tekstus no vācu valodas tulkojis Agris Dzenis.) 0
Par kurzemnieku saldskābmaizi un Kuldīgas magoņkūkām (magoņmaizēm)
Kuldīgā ir paradums cept saldskābo maizi, par ko doktora kungs Lentīlijs vēsta: “Bez parastās maizes no rudzu un kviešu miltiem vēl sastopama maize, ko sauc par saldskābu maizi, jo tā ēdājiem no sākuma liekas salda, tad skāba; tās pagatavošanas veids man nav zināms, tāpat kā to cepumu, ko cep no magoņu sēklām un sauc par magoņkūkām.”
Tā kā viņam cepšanas veids nav bijis zināms, to īsumā izklāstīsim. Ņem uzvārītu ūdeni pietiekamā daudzumā, ielej to abrā, iejauc bīdelētus rudzu miltus, cik daudz vēlas, un ļauj tam netraucēti pusstundu stāvēt siltā istabā, līdz tas kļūst pilnīgi salds un atdzisis, ko kursiski sauc “sallinat”, kas nozīmē – saldināt, pēc kam to samīca kopā ar kādu skābo mīklu tā, kā jau parasti mīklu mēdz mīcīt, un ļauj tai visu nakti skābt jeb fermentēties.
Nākamajā rītā mīklu sajauc un samīca ar sagrieztu ingveru, citrona miziņām, sagrūstu kardamonu, ķimenēm un anīsa sēklām pēc garšas, kā arī divām pilnām karotēm rauga, korteli (ceturtdaļa stopa = aptuveni 300 mililitri) rudzu degvīna un 4–5 mārciņām (1 mārciņa = aptuveni 409 grami) medus. Tad ļauj mīklai siltā istabā uzrūgt, veido lielus, ovāli garenus kukuļus (mūsu valodā šo veidošanu sauc par atsišanu), iešauj izkurinātā krāsnī, sakur pie krāsns mutes priekšuguni un cep gatavus.
