Kuldīga aicina kalējus uz kopīgu saietu “Laimes kalēji” 0
27. un 28. aprīlī pirmo reizi Kuldīgā notiks starptautisks kalēju saiets “Laimes kalēji”, pulcējot kalēja amata meistarus, pasniedzējus un studentus no Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas. Saiets tiek rīkots pavasara palu šova “Lido zivis Kuldīgā” ietvaros, sadarbojoties ar tradīcijām bagāto stāstnieku festivālu “Ziv zup”. Uz pasākumu aicināts ikviens, kurš vēlas izmēģināt kalšanas darbu.
Kurzemes kultūras mantojuma centra “Kūrava” pagalmā divu dienu garumā notiks atvērtā darbnīca ar vairākām brīvdabas kalvēm, kurās kalēji gatavos apjomīgu kopdarbu – āra pavardu. Tāpat kalēji uz vietas izkals mazākus metāla priekšmetus, piemēram, nagliņas un krampīšus, piedāvājot iespēju iemēģināt roku ikvienam interesentam.
Atvērtā darbnīca sākies jau piektdien, 27. aprīlī, plkst 10. Šajā laikā “Kūravas” pagalmā varēs aplūkot arī vērienīgu kalēju darbu izstādi ar Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma metālmākslas studentu diplomdarbiem un kalēju Ginta Haņecka, Mārtiņa Dakša, Kārļa Zvana, Jāņa Vaivoda, Anta Brimerberga un citu meistaru darbiem.
Starptautiskā kalēju saieta “Laimes kalēji” saimnieks būs Latvijas kalēju brālības vadītājs Guntis Jakubovskis. Pasākumā piedalīsies Latvijas kalēju brālības biedri, kalēja amata studenti no Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma, studenti un pasniedzējs, kalēja amata meistars Joonas Kiri no Vana Vigala arodskolas Igaunijā, kalēja Nīna Hedenfelde (Nina Hedenfeldt) un viņas mācekle no Zviedrijas pilsētas Eskilstunas.
Īpaša saikne ar Latviju ir kalējai no Zviedrijas Nīnai Hedenfeldei. Viņa pārstāvēs unikālu vietu – seno Rademahera kalēju ciemu (Rademachersmedjorna – zviedru val.), kurš izveidojies pirms aptuveni 350 gadiem, pateicoties Zviedrijas karaļa Kārļa Gustava X vēlmei reģionā attīstīt metālapstrādi. Lai īstenotu savu ieceri, Gustavs X uzrunājis Livonijas labāko kalēju Rademaheru, kurš tolaik dzīvojis Rīgā (!). Meistars aicinājumam piekritis un izveidojis ciematu, kurā tika apmācīti amatnieki – kalēji un kur īpaši tika attīstītas kalēja amata prasmes. Vēsturiskā kalēju ciema apbūve, modernas pilsētas ieskauta, ir saglabāta vēl šobaltdien, un Eskilstunas muzeja pārvaldītajās ēkās arī šobrīd strādā amatnieki, pārsvarā kalēji, kas turpina praktizēt senās amata prasmes. Tur ne tikai tiek darināti metāla izstrādājumi, bet arī notiek atvērtās nodarbības ikvienam interesentam un tiek organizētas teatralizētas ekskursijas, lai iepazīstinātu ar 17. gadsimta kalēja ikdienu.
Paralēli “Laimes kalēju” saietam biedrības “Kūrava” pagalmā notiks arī tradicionālais stāstnieku festivāls “Ziv zup”. Festivāla trīs dienu ciklā otrā diena tiks veltīta tieši kalēju tēmai, un klausītājiem tiks piedāvātas dziesmas un stāsti par šo seno arodu.
Starptautisko kalēju saietu rīko Kuldīgas novada pašvaldība sadarbībā ar Latvijas Kalēju brālību un Kurzemes kultūras mantojuma centru „Kūrava”. Pasākuma norisi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma “Kultūra”.
