Kuldīdznieki, izkļuvuši no atkarību dūksts, palīdz izķepuroties citiem (Foto) 1
Viņi neslēpj savu pagātni, tomēr daudz labprātāk runā par šodienu. Savulaik grimuši narkotiku un alkohola dūkstī, tagad kuplas ģimenes mamma un tētis. Naira un Juris Šķoņi no Kuldīgas. Glābti paši, nu palīdz citiem – Ziru pagastā izveidojuši rehabilitācijas centru jeb tā dēvētās pusceļa mājas.
Fotoattēlos neliels ieskats pusceļa mājas ikdienā, kur 36,6 °C tikās gan ar Nairu un Juri, gan Šķoņu audžudēlu Ivo un viņa sieviņu Kristīni, gan Edgaru. Ivo un Edgars arī spējuši izkļūt no alkohola posta, šobrīd abi strādā par audzinātājiem šajā centrā. Kā iespējams nepadoties un sākt jaunu dzīvi, lasiet maija 36,6 °C.
Piecas Nairas un Jura atziņas, kas var noderēt
1. Ja spīvi turēsies viens pats, agri vai vēlu atkal iestigsi dūkstī. Vari iet uz AA – anonīmo alkoholiķu vai narkomānu grupu, vari atrast draudzi, savu garīgo ģimeni. Nevajag baiļoties – ko es tur iešu, uz mani lūrēs…Tev pašam to vajag, nevis mācītājam vai tantei baznīcā. Draudze vai jebkurš cilvēks, kas par tevi iestājas, ir svarīgs atbalsts.
2. Mūsu centra iemītnieki tiek mudināti rakstīt žurnālu, kur attēlo savus kalnus un lejas – labo un nelāgo, kas dienas gaitā noticis. Tā mācās saskatīt izjūtu iemeslus, apjaust emocijas, saprast sevi. Lai “jūtos slikti, tādēļ eju un dzeru” nomainītu cita izpratne un arī izvēle.
3. Centra darbiniekiem vienmēr sakām – svarīgi pamanīt un uzteikt pat jebkuru mazāko pārmaiņu cilvēkā, katru milimetru.
4. Atbalstot citus, var izdegt pats. Tādēļ būtisks ir skatījums īstermiņā – palīdzu šajā brīdī, šeit un tagad.
5. Ja nolaižas rokas, vairs nav spēka, var teikt vienkārši – es darīju visu, ko varēju, dari, Dievs, tālāk.
Rakstu “Izlaušanās laiks. Dieva gādībā” lasi maija žurnālā “36,6”
