Kulbergs: Beidzot mums, latviešiem, vēlreiz ir dota šī zelta iespēja – vienvalodība 37
Gaidu kārtējo operāciju kājām un ieved palātas biedru. Krievs, ap 50 no Rīgas, ar lauztu elkoni. Nerunā un nesaprot nevienu vārdu latviski. Domāju, ka iebraucējs, izrādās dzimis Rīgā.
Nu pasakiet, kā tas ir iespējams‼️
Šeit tādu ir pilns, viss personāls ir spiests runāt RUS pic.twitter.com/TFpEAQ0uQ9— Andris Kulbergs (Apvienotais Saraksts) 🇺🇦🇱🇻 (@AndrisKulbergs) December 27, 2022
Vai situācija uz kara fona, vai tas, ka vairs nepārejam bieži sarunā uz krievu valodu, vai tas ko mainīs latviešu valodas lietojumā?
Mums, latviešiem, šī zelta iespēja ir dota vēlreiz. 1991. gadā igauņi izmantoja iespēju ļoti veiksmīgi, vienkārši nemākot pietiekami labi krievu valodu, tad tagad beidzot šī kārts ir arī mūsu rokā – vai nu mēs laužam, vai nelaužam šo situāciju, jo tā ir labvēlīga tam, ka cieti varam atrisināt skolu, bērnudārzu jautājumu. Viedokli izsaka Andris Kulbergs, 14.Saeimas deputāts (AS), Auto asociācijas prezidents, LDDK padomes loceklis.
Viss stāsts, kāpēc runājam par kultūru, par divvalodību un visu pārējo, tāpēc, ka deviņdesmitajos gados cieti neizlēmām par šo jautājumu, bet vienkārši turpinām šo problēmu. jo ātrāk nonāksim pie vienvalodības, jo lētāk būs arī nodokļu ziņā – uzturēt visas šīs lietas. Reklāmas, mājaslapas, mediji – viss būs vienkāršāk. Jaunā paaudze būtu gatava integrēties, ja būtu šī iespēja piespiedu kārtā radīta jau saknē, uzskata Kulbergs.
Šis piemērs ar slimnīcu, kur Gaiļezerā Kulbergs pavadīja pusotru mēnesi, – “realitāte ir tāda, ka jaunieši, jaunākais medpersonāls, nevar pastrādāt slimnīcā, jo viņi nevar sarunāties ar krieviski pieprasošu cilvēku, kas nihilistiski spļauj acīs.
Cilvēki ir devuši zvērestu palīdzēt, bet situācija ir kutelīga.
Krievvalodīgajam pacientam kādā citā situācijā zāles ne tādas, ēdiens ne tāds, personāls lauzītā krievu valodā mēģina palīdzēt, bet nekas nav labi, apraksta Kulbergs. Ceturtajā dienā brīdī, kad cilvēkam vajadzējis palīdzību sakopt gultu pēc apkakāšanās, pēkšņi sieviete spējusi pasaukt latviski palīgā. “Tas nozīmē, ka mums ir sabiedrības daļa, kas principa pēc netaisās un negrib mācīties latviešu valodu,” rezumē Kulbergs.
