Kūlas ugunsgrēku skaits sasniedz rekordu; astoņās vietās deg arī meži 0
Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 10.marta plkst. 6:30 līdz 11.marta plkst. 6:30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 274 izsaukumus. Kopumā dzēsti 237 ugunsgrēki, tajā skaitā 195 kūlas ugunsgrēks, veikti 10 glābšanas darbi, bija arī 19 maldinoši izsaukumi. Ugunsgrēkos cietuši pieci cilvēki, portāls “LA.lv” uzzināja VUGD.
Aizvadītajā diennaktī reģistrēti 195 kūlas ugunsgrēki, kas ir šogad lielākais vienā diennaktī dzēsto kūlas ugunsgrēku skaits. Lielākie kūlas ugunsgrēki dzēsti:
Ciblas novada Ciblas pagastā – 80 hektāri;
Lubānas novada Indrānu pagastā – 40 hektāri;
Ciblas novada Blontu pagastā – 35 hektāri;
Daugavpils novada Vecsalienas pagastā – 30 hektāru platībā;
Salas novada Salas pagastā – 26 hektāri;
Babītes novada Babītes pagastā – 25 hektāri;
Daugavpils novada Kalupes pagastā – 22 hektāri;
Balvu novada Vīksnas pagastā – 20 hektāri;
Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Rēzeknes novada Rikavas pagastā– 15 hektāri;
Daugavpils novada Naujenes pagastā – 14 hektāri;
Gulbenes novada Beļavas pagastā – 13 hektāri;
Limbažu novada Vidrižu pagastā, Daugavpils novada Tabores pagastā, Madonas novada Sarkaņu pagastā, Jēkabpilī Brīvības ielas galā – 10 hektāri;
Aglonas novada Grāveru pagastā, Riebiņu novada Rušonas pagastā – 8 hektāri;
Rēzeknes novada Ozolaines pagastā – 7 hektāri;
Ventspils novada Ugāles pagastā – 6,5 hektāru platībā;
Ilūkstes novada Eglaines pagastā, Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, Rēzeknes novada Griškānu pagastā, Tukuma novada Džūkstes pagastā – 6 hektāri;
Rēzeknē Bērzu ielā – 5,5 hektāri;
Salacgrīvas novada Liepupes pagastā, Salaspils novada Salaspils pagastā, Iecavas novada Raņķos – 5 hektāri;
Pļaviņās Dārza ielā, Balvu novada Briežuciema pagastā, Amatas novada Drabešu pagastā – 4 hektāri.
Iespējams, tieši kūlas dedzināšanas dēļ nodegušas arī vairākas ēkas. Jaunjelgavas novada Sērenes pagastā dega sausā zāle piecu hektāru platībā un nodega dārza mājiņa piecu kvadrātmetru platībā.
Zilupes novada Zaļesjes pagastā kūla dega 15 hektāru platībā, un divi šķūņi dega 30 kvadrātmetru platībā. Jēkabpilī Madonas ielā sausā zāle dega četru hektāru platībā. Kūlas dedzināšanas rezultātā dega arī šķūnis 6m2 platībā. Salaspils novada Salaspils pagastā dega sausā zāle divu hektāru platībā, celtniecības vagons, riepas un kokmateriāli 7 kvadrātmetru, kā arī siltumnīca piecu kvadrātmetru platībā.
Liepājā Spīdolas ielā dega divas dārza mājiņas 20 kvadrātmetru platībā un sausā zāle 50 kvadrātmetru platībā. Daugavpils novada Maļinovas pagastā dega sausā zāle hektāru hektāru platībā un pagrabs 10 kvadrātmetru platībā. Rēzeknē Komunālā ielā dega kūla trīs hektāru platībā un nodega arī trīs dārza mājiņas 12 kvadrātmetru platībā. Rīgā Lielupes ielā kūlas dedzināšanas rezultātā nodega konteiners ar laivu. Gulbenē tilta ielā dega kūla trīs hektāru platībā un nodega arī dārza mājiņa 10 kvadrātmetru platībā.
Ugunsdzēsēji glābēji dzēsuši arī astoņus meža ugunsgrēkus. Šajā laikā plaši mežu ugunsgrēki visbiežāk izceļas tieši kūlas dedzināšanas rezultātā. Daugavpilī Pilsētas mežā dega meža zemsedze 4800m2 platībā. Rēzeknes novada Lūznavas pagastā dega kūla 10 hektāru un mežs divu hektāru platībā. Rīgā Ozolciema ielas galā dega meža zemsedze 3 hektāru platībā un kūla viena hektāra platībā. Daugavpils novada Skrundalienas pagastā dega meža zemsedze trīs hektāru un kūla astoņu hektāru platībā. Auces novadā meža zemsedze un sausā zāle dega trīs hektāru platībā. Kuldīgas novada Skrundas pagastā dega meža jaunaudze un kūla 6 hektāru platībā.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšanas rezultātā izdeg lauki, nodeg ēkas un cieš vai pat iet bojā cilvēki. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas.
Kūlas ugunsgrēki var būt tikai tajās vietās, kur nav sakopts, rudenī nopļauta zāle. Kūlas dedzināšana – tas nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Turklāt neapsaimniekoti ir ne vien lauki, bet arī daudzviet ir nesakoptas pilsētu teritorijas.
Kūlas ugunsgrēku problēma ir ne vien laukos, bet arī pilsētās. Kūlas ugunsgrēku bīstamība pilsētās ir daudz lielāka, jo apbūve ir daudz blīvāka, un kūlas ugunsgrēki apdraud dzīvojamās mājas, saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus u.c. pilsētas objektus. Ugunsgrēku rezultātā tiek piedūmota un piesārņota pilsētas teritorija.
Maldīgs ir cilvēku priekšstats par to, ka nekas nenotiks, jo ugunsgrēks tiek kontrolēts. Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Aizvadītajā gadā kūlas dedzināšanas rezultātā nodega 44 ēkas un sadega divi transportlīdzekļi.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados VUGD arī šogad informēs Lauku atbalsta dienestu par kūlas degšanas vietām. Šo zemju īpašniekiem par lauku nesakopšanu un kūlas degšanu tiks samazināts Eiropas Savienības (ES) mazāk labvēlīgo apvidu maksājums.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir administratīvi sodāma. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 179.panta ceturto daļu par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt eiro, kā arī atbilstoši LAPK 51.panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt eiro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt eiro. Saskaņā ar LAPK 210.pantu pašvaldību administratīvās komisijas ir tiesīgas izskatīt šā kodeksa 51.panta otrajā daļā un 179.panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Dienests arī atgādina, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 “Ugunsdrošības noteikumi” 21.punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šās prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179.panta pirmajai daļai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit eiro, bet juridiskai personai – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt eiro.
