Kulakovai daudznacionālums – pilsētas kapitāls 0
“Latvijas Avīzes” līdzstrādnieki Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis Daugavpilī tikās ar pilsētas domes priekšsēdētāju ŽANNU KULAKOVU (Attīstības partija).
V. Krustiņš: – Latgale tagad bieži tiek locīta Rīgas varas personu mēlēs. Esot jāpalīdz, jākonsultē, jāapspriežas. Atšķirīgie referenduma rezultāti satraucot. Pašvaldību kongresu šogad noturēja Latgalē, ne bez iemesla.
Ž. Kulakova: – Nekad nepiekritīšu, ka Latgale ir depresīvais reģions. Esmu te dzimusi, zinu, cik cilvēki ir aktīvi un lieli patrioti, kuri vēlas, lai šeit dzīvo palicēji, nevis atpalicēji. Mums jānotur jaunieši – tas ir viens no iemesliem, kamdēļ valdības atbalsts mums vajadzīgs. Liels prieks, ka to jau jūtam, kamēr iepriekšējo valdību laikos amatpersonas ļoti reti mēroja ceļu pie mums. Tagad pat Valsts prezidents pabija ar vizīti, arī Dombrovska kungs viesojās, šķiet, vai visi ministri atbraukuši.
Viņus informējām par savām problēmām, risinājumiem, dalījāmies domās par Latgales glābšanas programmu, ar kuru jātiek uz priekšu. Šai ziņā nozīmīga ir ne tikai varasvīru interese, bet vēl vairāk finanšu atbalsts.
Daugavpilī pirms gada nolēmām attīstīt divus virzienus. Vispirms – ekonomikā un biznesā. Daugavpils ir otra lielākā pilsēta Latvijā un lielākā Latgalē, līdz ar to šī programma sniedzas pāri mūsu teritorijas robežām, un jūtamies atbildīgi par to, kas vispār notiek mūsu valsts austrumpusē. Daugavpils un novada ekonomika ir atkarīga no tā, kā klāsies uzņēmējiem, – tāpēc uzņēmējdarbības attīstība ir spēku pielikšanas punkts. Gada laikā papriekš inventarizējām visu informāciju par pilsētas uzņēmumiem. Līdz tam trūka analīzes, kādās jomās tie darbojas, kādi un cik tie ir. Tagad noskaidrots, ka līderi ar 22% īpatsvaru starp nozarēm ir metālapstrādātāji, seko pārtikas produktu ražošana un šūšana. Lai šiem un citiem uzņēmējiem palīdzētu informēt par sevi un investīciju iespējām, dome uzņēmusies veidot uzziņu mājas lapu par pašvaldības līdzekļiem. Tā ir pilnvērtīga informācija, kas ir kas Daugavpils uzņēmējdarbībā. Otrs solis attiecas uz Daugavpils Universitāti, ar kuru aktīvi sadarbojamies, veidojot investīciju piedāvājumu, varētu teikt, “veidlapu”. Tika arī nodrukāts īpašs biznesa piedāvājumu katalogs trijās valodās, un pērn oktobrī notika pirmais Investīciju forums. Lepojamies, ka tāds tas bija pirmais Latvijā un šo forumu augstu novērtēja Valsts prezidents.
Ņēmām vērā pārrunāto ar ražotāju asociāciju cilvēkiem, kur, piemēram, metālapstrādātāju asociācijas vadītājs kā trūkumu minēja to, ka Daugavpils industrijas nav pārstāvētas liela mēroga starptautiskās vai vietējās izstādēs. Tā tiešām bija, un, lai motivētu uzņēmējus, pašvaldība atkal uzņēmās atbildību organizēt viņu piedalīšanos izstādēs, ieskaitot izmaksu segšanu.
Pēc tam bija secinājums, ka tas ir svarīgi un dod pozitīvus rezultātus. Kontaktos ar valdības pārstāvjiem vienmēr uzsveram, ka, gādājot par Latgales glābšanas programmu, kā viena no prioritātēm jāizvirza saimnieciskās darbības attīstība.
E. Līcītis: – Vajag “ekonomisko izrāvienu”?
– Jā, to vajag. Tas nozīmētu izveidot jaunas darba vietas un tādējādi noturēt cilvēkus, tas nozīmē nodokļu maksāšanu un citas svarīgas lietas. Esam pieprasījuši arī līdzekļus industriālo zonu attīstīšanai. Tas tieši skar Daugavpili, kur padomju laikā strādāja rūpniecības lieluzņēmumi, pēc kuriem daudzviet palikušas aizlaistas, tagad renovējamas zonas. Pilsēta varētu modernizēt ražotnēm nepieciešamo infrastruktūru, lai uz šīs bāzes potenciālos ieguldītājus ieinteresētu uzsākt ražošanu.
Otrs pilsētas stratēģiskais virziens ir tūrisma attīstība. To saistām ar unikālo objektu – Daugavpils cietoksni. Tā ir mūsu pērle, jo šīs militāras būves iesākumi datēti ar 1810. gadu. Pēc ES ekspertu ziņojuma – Daugavpils cietoksnis ir vislabāk saglabātā, ievērojamākā šāda tipa kompleksa celtne Eiropā. Saprotam, ka svarīgi šo objektu tālāk saglabāt un atjaunot. Tas nebūs paceļams tikai ar pašvaldības vai no ES piesaistītiem līdzekļiem, tāpēc rakstījām atbildīgajām ministrijām vēstuli, lūdzot cietoksni atzīt par nacionālas vērtības objektu. Teritorijā ir 150 hektāru zemes un 60 ēkas. Gribējām, lai Dinaburgas cietoksnis būtu arī UNESCO sarakstā, taču to neatbalstīja vietējā pārstāvniecība. Tad rakstījām centrālajai direkcijai, un Daugavpilī ieradās UNESCO prezidenta vietniece, kura augsti novērtēja gan cietokšņa vērtību, gan jau ieguldīto mūsu darbu. Domāju, ka tiksim ar šo objektu iekļauti UNESCO sarakstā. Jāsaka paldies arī ministrijām – Kultūras, Aizsardzības un citām, kuru pārstāvji darba grupā cenšas panākt, lai Daugavpils cietoksnis kā individuāla atjaunojamā teritorija saņemtu līdzekļus ES naudas piešķīrumā plānošanas periodā no 2014. gada. Kopējā summa, kas būtu nepieciešama renovācijai, pēc mūsu aplēsēm, ir 82 miljoni latu. Patlaban cietoksnī būvē un atjauno visu infrastruktūru, ir izremontēts vecais ūdenstornis, un šajā ēkā tagad atrodas Tūrisma un informācijas centrs.
Cerams, drīz pabeigsim remontu vēl citās ēkās, savukārt 2013. gada rudenī plānota Daugavpilī dzimušā slavenā mākslinieka Marka Rotko centra atklāšana. Viņa bērni solījuši, ka varētu izstādīt Rotko gleznu oriģinālus arī Daugavpilī. Tiem ir liela vērtība, gleznas maksā desmitiem miljonu dolāru.
Izstrādājot Tūrisma attīstības koncepciju, esam sapratuši, kāda nozīme ir Daugavpils tūrisma maršrutu savienošanai kopā ar apskatāmo visā Latgales reģionā, Zilo ezeru zemē. Gan tūrismā, gan uzņēmējdarbībā svarīgi aktivizēt Daugavpils lidostas projektu. Neiet viegli, taču cīnāmies, ceram piesaistīt līdzekļus no ES pārrobežu programmām.
V. Krustiņš: – Sakiet, cik liela nozīme ir Daugavpilij kā vēsturiskam dzelzceļa mezglam?
– Jā, tam ir sena vēsture, un “Latvijas dzelzceļš” šeit joprojām ir lielākais darba devējs apmēram 3000 darbiniekiem. Kad te viesojās premjerministrs, viņu pavadīja arī “LDz” vadītājs Magonis un mēs izrādījām attīstāmu teritoriju lokomotīvju remonta rūpnīcā. Iespējams, ar valdības atbalstu šeit veidos uzņēmumu ar apmēram 300 darba vietām.
– Sakiet, kā atbalsojušās jūsu aktivitātes starptautiskā kapitāla piesaistīšanā?
– Jau ir reakcija, jo notiek daudz tikšanos un pārrunu, mūsu uzņēmējiem ir sakari ar citu valstu pārstāvjiem, lai realizētu kopējus projektus Daugavpilī. Gribu minēt, ka sekmīgāk, ar pieaugumu strādājuši jau funkcionējoši uzņēmumi. Ir vairāk pasūtījumu šūšanas nozarei, plusus rāda rezultāti arī citās nozarēs.
– Kā Daugavpili apmierina darbošanās Lielo pilsētu asociācijā, ko tas dod pilsētai?
– Šīs deviņas pilsētas, nacionālas nozīmes centri ļoti veiksmīgi sadarbojas. Kā lieli darba devēji, pakalpojumu sniedzēji arī apkārtējo reģionu iedzīvotājiem šie centri atšķiras no pārējām pašvaldībām. Nevar salīdzināt 103 tūkstošu iedzīvotāju Daugavpils intereses un vajadzības ar mazo pašvaldību vajadzībām. Arī problēmas ir citas, un tās tiek apspriestas tieši Lielo pilsētu asociācijas sēdēs. Izstrādājam priekšlikumus, risinājumus, un tad asociācija dara zināmu pilsētu mēru viedokli tajās iestādēs, kur tas nepieciešams.
E. Līcītis: – Kāds pēc biežas ministru viesošanās jums palicis iespaids, vai “augšās” izprot situāciju, vai vairāk ieklausās pašvaldnieku teiktajā?
– Dialogs ir. Ieinteresētība uzklausīt arī.
Lūk, piemēram, notika kultūras ministres vizīte, un viņa atzinīgi vērtēja mūsu paveikto kultūras jomā. Jaunzemes-Grendes kundze pat jutās pārsteigta, ka daudzi kultūras iestāžu vadītāji viņai apliecināja, ka ir apmierināti ar pašvaldības doto finansējumu.
Naudu vienmēr var vēlēties vairāk, bet pašlaik labi iesākumi un jauninājumi ir, piemēram, Daugavpils teātrī – ministre to atzīmēja kā pozitīvu piemēru, kur notiek pacelšanās pēc zināma panīkuma. Tieši uzņēmējdarbības uzplaukuma dēļ varējām saņemt vairāk naudas budžetā un tāpēc atvēlēt vairāk latu kā kultūrai, tā ceļu, trotuāru labošanai un citiem darbiem.
– Vai Daugavpils kaut kādā veidā skar Briselē noteiktās ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju? Vai tamdēļ nācies ciest saimnieciskus zaudējumus?
– Man nav sajūtas, ka tādējādi tiktu bloķētas vai ierobežotas savstarpējās ekonomiskās attiecības ar kaimiņvalsti, bet iespējams tāpēc, ka mūsu pusē nedarbojas pārāk daudz baltkrievu uzņēmēju.
V. Krustiņš: – Aktivizējoties uz referenduma rīkošanu, bija tāds politisks darbinieks Lindermans, kurš teica, ka viņš ieņemšot Latgali, un tagad tā runāšana ir pat par atšķelšanu. Viņš lielījās, ka braukšot, runāšot ar vietējiem vadītājiem, beigu beigās būšot uzvarējis Latgalē. Vai Lindermans Daugavpilī izskatās pēc uzvarētāja?
– Šo kungu es pazīstu tikai no publiski pieejamās informācijas, jo tikušies nekad neesam.
– Tātad viņa ietekme te nav manāma?
– Nav gan vērojama.
Vienīgais bija Lindermana iesniegums domē, piedāvājot izlikt ielu nosaukumu plāksnītes divās valodās. Pašvaldība viņam deva negatīvu atbildi. Mēs uzskatām, ka tas nav vajadzīgs, mūsu iedzīvotāji, lai arī tie būtu krievu valodā runājošie, māk izlasīt ielas nosaukumu latviski, saprast, kur atrodas.
E. Līcītis: – Vai Lindermana ierosinātais referendums radīja lielus saviļņojumus Daugavpilī, vai tam ir arī atplūdi?
– Nē, viss ir mierīgi. Tiesa gan, Daugavpilī bija samērā daudz atbalstītāju prasībai par otru valsts valodu, kas skaidrojams ar lielo krieviski runājošo īpatsvaru, taču es uzskatu, ka referendumus par tādām lietām nevajadzētu rīkot. Tas tikai ienesa negāciju mūsu pilsētā, kur dzīvo vairāk nekā 20 nacionalitāšu pārstāvji, kuri ir draudzīgi un nemēdz izšķiest enerģiju etnisko attiecību uzkurināšanā. Vēl jo vairāk nevajadzēja šo balsojumu tāpēc, ka rezultāts bija iepriekš zināms, paredzams. Mūsu cilvēku aktivitātes vairāk izpaužas ne politiskos pretstatījumos, bet kultūras biedrībās, veicinot tautu tradīcijas un kolorītu. Daugavpilī ir ne tikai krievu, poļu vai latgaļu, bet, piemēram, arī tatāru un vācu kultūras biedrības. Pašvaldība atbalsta šo darbošanos un šo daudznacionālumu vērtē kā pilsētas bagātību. Vēl to krāšņo arī dažādu konfesiju darbība Daugavpilī.
– Vai pilsētā jūtams pašvaldību vēlēšanu tuvums? Dzird runājam, ka Daugavpilī konkurēšot pat vairākas vietējās partijas!
– Šķiet, pāragri spriest, kā viss izvērtīsies. Mēs savu Attīstības partiju nodibinājām jau rudenī. Daudzi partijas biedri bijām darbojušies LPP/”LC”, taču nevēlējāmies pāriet uz citu organizāciju, pieņēmām lēmumu veidot savu aktīvu organizāciju, jo darbību gribam saistīt ar pilsētas un Latgales reģiona attīstību. Tā būs svarīgākā prioritāte arī uz vēlēšanu laiku.
V. Krustiņš: – Bet kāda nākotne ir šīm reģionu, pilsētu partijām? Vai jums nenāksies tomēr mēģināt sūtīt savus pārstāvjus piedalīties arī Saeimas vēlēšanās?
– Nekur nav teikts, ka, jūtot mērķu kopību, šīs vietējās partijas nevarētu apvienoties lielākā savienībā, taču, vai pēc tā būs vajadzība un vai tā arī notiks, rādīs laiks. Latvija ir maza zeme, kurā vairāk jācenšas turēties vienoti, nevis nodalīties pa reģioniem, tāpēc, izmantojot izdevību, gribu visus valsts iedzīvotājus ielūgt uz Daugavpils pilsētas svētkiem, kuri sāksies 4. jūnijā, kad svinēsim Daugavpils 737. dzimšanas dienu. Šogad pilsētas svētki veltīti sportam, veselīgam dzīvesveidam. Daudz viesu jau pieteikušies, un kā galvenais pasākums svētku ietvarā – Eiropas čempionāts snūkerā. Paraugdemonstrējumus sniegs arī šīs spēles meistari, vīri no pasaules ranga pirmā desmitnieka. Laipni lūdzam uz Daugavpili!
