Kukurūzas slimība – acsveida plankumainība 0
Anna Treguba, LAAPC
Iepriekšējo gadu veģetācijas sezonu laikā kukurūzas sējumos uz lapām attīstījās sēne Kabatiella zeae Narita&Y.Hirats, kas ierosina kukurūzas lapu acsveida plankumainību. Slimība attīstījās intensīvāk 2017. gadā, ko varētu uzskatīt par brīdinājuma signālu slimības izplatībai.
K. zeae ir augu patogēns, kas pieder pie asku sēņu nodalījuma. Patogēns pārziemo uz lauka kukurūzas augu atliekās, kas paliek uz augsnes virsmas, un izdzīvo, lai veidotu jaunas sporas kukurūzas inficēšanai pavasarī. Slimības pazīmes var veidoties nedēļas laikā kopš inficēšanas brīža vai ātrāk. Bet slimības attīstības pakāpe ir lielāka tajos sējumos, kur ir inficētas kukurūzas augu atliekas no iepriekšējiem gadiem.
Acsveida plankumainība parasti inficē augus vēsā laikā augustā un septembrī, bet neierasti aukstas veģetācijas sezonas laikā inficēšanās var notikt arī agrāk (kukurūzas ziedēšanas laikā). Slimības attīstībai labvēlīga temperatūra ir ap 14–17 °C. Lai uz inficētas lapas sāktu veidoties slimībai raksturīgie plankumi, ir nepieciešams, lai lapu virsma ir mitra vismaz septiņas stundas.
Slimības simptomi
Slimības simptomi ir ļoti īpatnēji, to izpausme sākas kā mazi apaļi plankumi uz augu lapām dzeltenā vai gaiši zaļā krasā. Slimībai attīstoties, plankums kļūst tumšāks, apkārt veidojas brūna vai violeta apmale. Ja apskata lapu pret gaismu, apkārt plankumam var redzēt dzeltenu halo, kura dēļ slimību sauc par kukurūzas acsveida plankumainību. Slimības attīstības sākumā plankumi aizņem ļoti mazu lapas plātnes daļu kā mazi atsevišķi punkti. Kad slimība sāk attīstīties, plankumi var apvienoties un aizņemt lielāko daļu no lapas plātnes.
Slimības pazīmes var parādīties ne tikai uz lapām, bet arī uz lapu makstīm un uz kukurūzas vālīšu apvalka. Ar acsveida plankumainību klātās augu daļas kļūst dzeltenas un žūst. Stipras infekcijas gadījumā, ja augs inficējas agrās attīstības stadijās pirms ziedēšanas, augs var nokalst divu nedēļu laikā. Slimības simptomi ir redzami uz auga arī tad, ja lapa jau ir atmirusi.
Lapu plankumainības galvenokārt samazina auga lapu fotosintezējošo virsmu, kavē elpošanas un vielmaiņas procesus. Inficētajās lapās veidojas mazāk cukuru, kas savukārt samazina grauda masu un var izraisīt ražas zudumus no 1,7 līdz 14%. Dānijā kukurūzas ražas zudumi sasniedza 30%, Vācijas ziemeļpusē – 10%, ASV – 9%. Lieli ražas zudumi lielākoties tika konstatēti pēc ilggadējas minimālas augsnes apstrādes bez augu maiņas sējumos.
Slimības profilakse
Augsnes aršana, lai ieartu kukurūzas atliekas zemē, ir profilaktisks pasākums slimības ierobežošanai, kas palīdzēs samazināt dzīvotspējīga infekcijas materiāla daudzumu. Bieži vien kukurūza tiek audzēta bez augu maiņas, tomēr agrotehniskie pasākumi varētu būt efektīva profilakse kukurūzas acsveida plankumainības ierobežošanai.
Protams, labākais zināmais slimību ierobežošanas veids ir slimībizturīgu kukurūzas hibrīdu šķirņu izvēle. Latvijā piedāvāto šķirņu klāstā nav izteikti izturīgu šķirņu, jo pašlaik kukurūzas acsveida plankumainība Latvijā nav aktuāla problēma.
Fungicīdu lietošana K. zeae ierobežošanai līdzšinējos apstākļos nav ekonomiski efektīva. Pētījumi Vācijā liecina, ka fungicīdi jāsmidzina, slimības attīstībai sasniedzot 17%, kad smidzināšanas izmaksas atspēko slimības izraisītos ražas zudumus.
Ieteikums kukurūzas audzētājiem: regulāri apsekot sējumus, lai laikus pamanītu slimību attīstības risku – īpaši, ja vēsi vasaras periodi sakrīt ar agrām kukurūzas attīstības stadijām līdz ziedēšanai.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
