Valsts amatpersonu iekārdina ar viltus Covid-19 sertifikātu – zināms tiesas spriedums kukuļņēmējam 11
Ritvars Raits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ar Daugavpils tiesas spriedumu nu jau bijušais Valsts robežsardzes inspektors Sandijs Boriss atzīts par vainīgu gan kukuļa piedāvājumā, gan kukuļa pieņemšanā, kā arī dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā mantkārīgā nolūkā.
Par kukuļņemšanu Boriss sodīts ar brīvības atņemšanu uz trīs gadiem nosacīti, par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu – ar 160 stundu sabiedrisko darbu. Ir arī papildsods – notiesātajam atņemtas tiesības trīs ar pusi gadus ieņemt valsts amatpersonas amatus. Spriedums stājies spēkā.
Kad ziņo par kukuļņemšanu, visbiežāk runa ir par naudas došanu un ņemšanu. Bet ir arī citādi gadījumi. Piemēram, divus ceļu policistus šobrīd tiesā par Zemgales pusē kukulī paņemtiem vairāk nekā 50 kilogramiem medus, pirmajā instancē spriedums nolasīts, bet tas pārsūdzēts. Savukārt kāda Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes augsta ranga amatpersona apsūdzēta par to, ka kukulī kopā ar 100 eiro pieņēmusi arī alkohola pudeli un kūpinātu gaļu.
Bijušā robežsarga Borisa lieta atmiņā paliks ar to, ka šī valsts amatpersona piekrita piedāvājumam kā kukuli nelikumīgi iegūt Covid-19 vakcinācijas sertifikātu.
Prasa telefonu un alkoholu
Robežsardzes inspektors Sandijs Boriss 2021. gadā dienēja aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā “Daugavpils”. Viņa pienākumos ietilpa tur izmitināto ārzemnieku un patvēruma meklētāju apsargāšana. 4. jūnijā šajā centrā tika ievietots Ukrainā dzimis ārvalstnieks Aivars Artemenkovs. Viņš gan nebija tikko kā ieradies Latvijā. Par to liecina kaut vai Rīgas apgabaltiesas 2010. gada 20. janvāra spriedums, ar kuru viņš atzīts par vainīgu trijos smagos noziegumos (izvarošana, seksuāla vardarbība un laupīšana). Tiesa ukraini toreiz sodīja ar brīvības atņemšanu uz 12 gadiem, sodu pēc tam nedaudz samazināja, bet brīvībā Artemenkovs bija iznācis tikai nepilnu pusgadu pirms nokļūšanas izmitināšanas centrā “Daugavpils”.
Boriss, pildot dienesta pienākumus, iepazinās ar Artemenkovu, bet tas šo pazīšanos mēģināja izmantot, lai ar robežsarga palīdzību tiktu pie mobilā telefona ar SIM karti un alkohola, kas izmitināšanas centrā ir aizliegto mantu sarakstā. Jau jūnijā Artemenkovs par telefonu un alkoholu piedāvāja inspektoram gan naudu (300 eiro), gan savu palīdzību, lai valsts amatpersona varētu nelikumīgi iegūt vakcinācijas sertifikātu. Robežsargu šis piedāvājums ieinteresējis. Viņš sācis ar to, ka no Artemenkova paņēmis 15 eiro un nodevis viņam alkoholu, kas maskēšanās nolūkā bija iepildīts sulas pakā, kā arī viedtālruni “Xiaomi” ar SIM karti.
Solīto sertifikātu nesagaida
Jūlijā robežsarga kontakts ar izmitināšanas centra iemītnieku turpinājās, viņš vēlreiz tam sagādājis alkoholu sulas pakā, kā arī turpinājis cerēt uz Artemenkova palīdzību viltus sertifikāta iegūšanā. Septembra pirmajā pusē, atrodoties norīkojumā un izmantojot savu dienesta stāvokli, Sandijs Boriss kārtējo reizi ienesis un nodevis ārzemniekam alkoholu, šoreiz – kopā ar viedtālruni “Xiaomi” un SIM karti. Pretī inspektors saņēmis kukuli, tiesa, ne tik lielu, kā kukuļdevējs bija solījis, – 200 eiro. Piedāvāto palīdzību vakcinācijas sertifikāta nelikumīgā iegūšanā Boriss no Artemenkova tā arī nesagaidīja. Visdrīzāk, bijušais cietumnieks robežsargu vienkārši piemānīja…
Robežsarga un centrā izmitinātā ārzemnieka nelikumīgās darbības nāca gaismā. 2022. gada 18. janvārī Sandijs Boriss tika aizturēts. Apcietinājumu aizdomās turētajam nepiemēroja, jo viņš sadarbojās ar procesa virzītāju, no savu procesuālo pienākumu izpildes neizvairījās. Būdams apsūdzētā statusā, Boriss savu vainu atzina arī prokuratūrā. Ar prokurori Inesi Slūku, kura šajā kriminālprocesā bija valsts apsūdzības uzturētāja, S. Boriss vienojās par viņam piemērojamo sodu, ko pēc tam ar spriedumu apstiprināja Daugavpils tiesas tiesnesis Vladimirs Isajevs.
Kukuļdevējs nonāk cietumā
No soda neizvairījās arī kukuļdevējs Aivars Artemenkovs. Viņš arī ar prokurori noslēdza vienošanos par vainas atzīšanu un sodu. Artemenkovam konstatēts viens viņa atbildību pastiprinošs apstāklis – viņš kukuļus solīja un deva laikā, kad iepriekšējā sodāmība vēl nebija dzēsta, tāpēc veidojās noziedzīgu nodarījumu recidīvs. Tajā pašā laikā viņam bija pat divi atbildību mīkstinoši apstākļi – Artemenkovs ne tikai vaļsirdīgi atzina un patiesi nožēloja savu vainu, bet arī esot sekmējis citas personas izdarīta nozieguma atklāšanu. Spriedumā tas nav norādīts, bet nav grūti uzminēt, ka tieši A. Artemenkovs varētu būt bijis tas, kurš palīdzēja atmaskot kukuļņēmēju. Kukuļdevējs Artemenkovs tika sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz trīs mēnešiem.
