Sešpadsmit gadu vecumā viņa guva smagu traumu, un plāni par nākotni saira. Tagad Amanda cep kūkas 0
Elīna Prikule, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Amanda Ozoliņa ir sporta meistare daiļlēkšanā. Sacensībās viņa ir guvusi godalgotas vietas un bijusi olimpiskā cerība. Skolas laikā Amanda bija pārliecināta, ka savu dzīvi saistīs ar sportu: kļūs par treneri un popularizēs daiļlēkšanu.
Taču sešpadsmit gadu vecumā viņa guva smagu traumu, un plāni par nākotni saira. Divus gadus vēlāk jaunā sieviete izdomāja cept kūkas, lai gan nekādas pieredzes nebija.
Kopš tā brīža ir pagājuši astoņi gadi, nu viņai ir stabils uzņēmums “Kūkas gardas”, Amanda vada konditorejas meistarklases un pavisam drīz izdos savu pirmo pavārgrāmatu.
Amanda pēc sporta traumas iegūšanas sapratusi, ka neko citu neprot, taču jau 11. klasē vēlējusies iegūt neatkarību: “Es nāku no labi situētas ģimenes. Pelnīt pašai nebija vajadzības, bet es vēlējos pierādīt, ka to varu. Sociālajos tīklos pamanīju, ka dāmas pārdod mājās gatavotas kūkas. Man šķita, ka šādu nodarbošanos varu apvienot ar mācībām.”
Zīmola “Kūkas gardas” radītāja atzīst, ka tobrīd viņai nav bijušas ne zināšanas, ne prasmes, taču tas nebija šķērslis: “Vienā dienā mammai pēkšņi paziņoju, ka turpmāk cepšu kūkas, un ieliku sludinājumu. Pirmie pasūtījumi bija mana debija gatavošanā. Kūkas sanāca briesmīgas.”
Amanda teic, ka tas ne brīdi viņu nav atturējis turpināt iesākto: “Es esmu ļoti ambiciozs cilvēks. Man ir svarīgi sevi pierādīt.”
Konditore atzīst, ka viņai ne tikai ļoti patīk gatavot, bet kūkas arī ļoti garšo: “Kad kāds konditors saka, ka viņam negaršo kūkas, man rodas jautājums: kāpēc tās gatavo!? Man tas šķiet gluži tas pats, ja veģetārietis strādātu gaļas veikalā. Pati uzturā nelietoju gaļu, tāpēc drīkstu tā salīdzināt.”
Amanda savas prasmes apliecinājusi daudz un dažādos konkursos, kuros ieguvusi godalgotas vietas, kā arī ir labi zināma kāzu kūku meistare. Ir grūti noticēt, ka pirms astoņiem gadiem viņa nezināja neko par kūku gatavošanu: “Sākumā nemācēju pat želatīnu izkausēt.”
Ķīmijas izglītība noder
Amanda stāsta, ka pēc vidusskolas aizgājusi studēt ķīmiju, jo tobrīd ne viņas ģimene, ne arī pati kūku cepšanu neuzskatīja par nopietnu nodarbošanos: “Tas vairāk šķita kā hobijs. Tā kā mani plāni par sportistes karjeru nepiepildījās, domāju savu dzīvi saistīt ar farmāciju. Paralēli turpināju rosīties pa virtuvi.”
Braucot uz lekcijām, konditore piegādāja klientiem pasūtījumus: “Tas bija grūts laiks. Es atrados it kā starp divām pasaulēm. Astoņas stundas dienā pavadīju, studējot ķīmiju, un tikpat daudz laika veltīju kūku cepšanai.”
Otrajā kursā Amanda apjauta, ka ķīmija nav viņas aicinājums: “Vecāki man bija iemācījuši, ka iesāktais vienmēr ir jāpabeidz. Bakalaura grādu ieguvu.”
Sieviete teic, ka kūku gatavošanā viņas ķīmijas zināšanas īpaši labi noder, radot jaunas receptes:
“Kad es izdomāju jaunu garšu kombināciju, uzreiz zinu, kas ar ko ir jājauc kopā, vai rezultāts būs baudāms.”
Pilnveidošanās – panākumu atslēga
Amanda stāsta, ka viņa savas zināšanas un prasmes apguvusi pašmācības ceļā, apmeklējot daudz un dažādas meistarklases pie Latvijas un ārvalstu profesionāļiem: “Latvijā iegūt augstāko izglītību konditorejas jomā diemžēl nav iespējams. Visiem, kuri vēlas nodarboties ar kūku cepšanu, uzreiz pēc vidusskolas iesaku iet mācīties uz Restorānu servisa skolu. Vislabākais veids apgūt prasmes ir iet praksē pie konditora, to darīju arī es.”
Kūku meistare teic, ka reizi ceturksnī joprojām apmeklē kādu meistarklasi, jo tas ir veids, kā iedvesmoties jaunām receptēm un pilnveidoties: “Tā kā pati vadu meistarklases, ir svarīgi nemitīgi attīstīties. Mēs visi zinām kotlešu recepti, bet tomēr katram tās garšo nedaudz citādāk. Tāpat ir ar kūkām. Nav iespējams atklāt jaunu Ameriku, bet katram ir sava īpaša pieeja, un garša mainīsies.”
Sapņi piepildās
Studiju laikā Amanda sapņoja par savu konditoreju, taču nenojauta, ka sapnis par to piepildīsies tik drīz.
Trīs mēnešus pēc bakalaura grāda iegūšanas, 2018. gada rudenī, konditore Siguldā atvēra pirmo “Kūkas gardas” studiju: “Tā bija 35 kvadrātmetrus maza telpa. Pieņēmu darbā vienu palīgu.”
Jau pēc gada “Kūkas gardas” ievācās 85 kvadrātmetru telpās un atvēra arī mazu veikaliņu: “Bijām jau desmit cilvēku kolektīvs. Šajās telpās un sastāvā strādājām divus gadus. No 2022. gada janvāra esam piecpadsmit kolēģi un darbojamies paši savās, 300 kvadrātmetru lielās, ražošanas telpās ar diviem cehiem un meistarklašu zāli.”
Amanda atzīst, ka dažkārt grūti apjaust notiekošo: “Es bieži jokoju, ka nedrīkstu piedalīties nevienā loterijā, jo “Kūkas gardas” ir mans lielais laimests. Protams, tas ir arī milzīgs darbs, bet viss notiek īstajā vietā un laikā.”
Konditore teic, ka viņai patīk izstaigāt jaunās ražošanas telpas vakaros, kad visi ir prom: “Viss spīd un laistās, var just vieglu hlora smaržu. Tā ir maģiska sajūta.”
Vienlaikus viņa atzīst, ka mēdz piedzīvot arī krīzes brīžus, jo attīstība ir daudz straujāka nekā viņas uzkrātā dzīves pieredze: “Tā ir milzīga atbildība. Rokas ne vienmēr tiek līdzi ātrajam tempam, kādā viss notiek. Tad es sevi sapurinu un turpinu iet uz priekšu.”
Konkurenci neizjūt
Amanda stāsta, ka konditorejas jomā konkurence kopumā ir liela, taču tā atšķiras konkrētās nišās: “Ir bulciņas, ātra noieta kūkas un pasūtījuma kūkas, ar ko nodarbojamies mēs. Tā ir augstas klases niša, kur cenas ir virs vidējā līmeņa. Mūsu kūkas cilvēki iegādājas īpašos brīžos. Tā nav ikdienas patēriņa prece.”
Amanda norāda, ka “Kūkas gardas” meistardarbi ir gatavoti no dabiskiem, Latvijā audzētiem un ražotiem produktiem. Uzņēmēja teic, ka neizjūt lielu konkurenci: “Uzņēmumam ir divi virzieni. Izgatavojam kūkas pēc pasūtījuma, kā arī šobrīd ir stabila makarūnu ražošana.”
Amandas radītos gardumus var iegādāties vairāk nekā trīsdesmit Rīgas un Vidzemes reģiona “Elvi” un “Rimi” esošajos “Klēts” veikalos: “Tas mums ir liels sasniegums. Katrs jauns veikals ir maza uzvara. Drīzumā mūsu makarūnus varēs iegādāties vēl divos veikalu tīklos.”
Cilvēku atbalsts
Amanda stāsta, ka ģimene vienmēr viņu ir atbalstījusi: “No sākuma gan neviens nedomāja, ka mans lēmums cept kūkas rezultēsies nopietnā uzņēmumā, taču vecāki mani atbalstīja. Pirmos divus gadus viņi finansēja manu nodarbošanos.”
Vēl joprojām ģimenes locekļi viņai nepieciešamības gadījumā palīdz: “Omīte uz svētkiem nāk palīgā pakot pasūtījumus, mamma ir pārdošanas vadītāja pārtikas nozarē un nekad neliedz savu padomu, tētis sniedz dažādu veidu tehnisku atbalstu, piemēram, nesen pagatavoja ziedu kastes. Vīrs ir digitālais speciālists un palīdz šajā jomā.”
Amanda uzsver, ka viņas sasniegumi nebūtu iespējami bez tik brīnišķīga “Kūkas gardas” kolektīva: “Viņas visas ir lieliskas!”
Atelpas brīži
Konditorejas uzņēmuma radītāja atzīst: “Apmēram pusi laika vēl joprojām pavadu virtuvē. Zinu, ka daudzi vadītāji pāriet tikai uz ofisa darbu, bet man ļoti patīk gatavot, tāpēc turpinu rosīties pa virtuvi. Man ir paveicies, ka vīrs arī daudz strādā un mums nav domstarpību par darbā pavadīto laiku.”
Amanda stāsta, ka četras reizes gadā viņa paņem pauzi no darbiem, lai ceļotu: “Tie var būt pavisam īsi braucieni uz kādu tuvējo valsti. Pateicoties sportam, esmu izbraukājusi pusi pasaules. Ceļot ir mana nepieciešamība. Tā ir iespēja atklāt kaut ko jaunu un skaistu.”
Būdama citās valstīs, kūku meistare apmeklē konditorejas, ne tikai lai smeltos idejas, bet arī baudītu kūkas: “Savas kāzas svinēju Itālijā. Saldumu galds bija no vietējās konditorejas. Mūsu saspringtajā grafikā ieplānojām veselu dienu, lai izstaigātu visas konditorejas un atrastu to, kur pasūtīsim saldumus svinībām.”
Mērķis – augt profesionāli
Amanda stāsta, ka nākotnes plāni saistīti ar makarūnu ražošanu: “Mēs vēlamies, lai makarūni kļūtu par ikdienas našķi.” Kūku meistare teic, ka neplāno atvērt ražotnes citās pilsētās vai pārdot zīmola franšīzes: “Zīmols “Kūkas gardas” paliks tāds, kādu to esmu izveidojusi. Vairāk tiecos sevi profesionāli pilnveidot. Rudenī iznāks mana pirmā pavārgrāmata.”
Amanda nākotnē vēlas izveidot arī mācību centru, jo mācīšana ir viņas sirdslieta: “Jau skolas laikā vēlējos būt trenere. Kad studēju ķīmiju, gadu biju dabaszinību skolotāja pirmsskolā.”
Viņa norāda, ka Latvijā katra otrā sieviete cep kūkas, bet nav daudz to, kas attīsta savas prasmes: “Es vēlos palīdzēt pilnveidoties, tāpēc jaunajās telpās ir izveidota speciāla meistarklašu telpa.”
Viņa atklāj, ka reiz gribētu organizēt arī kādu kūku festivālu, jo kūku cepšanas konkursu, viņasprāt, Latvijā ir pārāk maz: “Cilvēkiem ir jādod iespēja sevi apliecināt.”
