“Kūkle kai bārns.” Izveidots multimediāls kokļu katalogs 0
Platformā “Kokļu mežs” izveidots Latvijas labāko kokļu būves meistaru multimediāls katalogs, kurā var gan apskatīt meistaru rokdarbu un iepazīt to dažādību, gan arī dzirdēt, kā skan dažādas meistaru kokles, pastāstīja projekta dibinātājs Ansis jansons.
Mūsdienu kokļu būves nozares pamatlicējs pirms aptuveni 40 gadiem Donāts Vucins pret kokļu gatavošanu izturējies īpaši: “Kotra kūkle ir kai bārns. Kotrai savaiduoka skaņa, kotrai sovs liktins. Kūklis navar sataisiet, tos var tikai radeit.”
Šo attieksmi ir mantojuši arī šī brīža labākie kokļu meistari. “Kokļu meža” dibinātājs Ansis Jansons par ideju stāsta šādi: “Ik pa brīdim runājot ar meistariem gaisā bija jūtama doma, ka koklētgribētāju izvēli par kokles iegādi atvieglinātu vieta, kur būtu iespējams iepazīties ar visu meistaru būvētajiem instrumentiem. Šāda iespēja tika dota 2018. gada novembrī, Mūzikas Instrumentu būves izstādē, kur bija 14 dažādu meistaru kokles vienuviet, bet izstāde nav mūžīga. Tāpēc nolēmām izveidot tādu kā “virtuālo izstādi” ar labāko meistaru koklēm!”
Katram meistaram ir savs skaņas un vizuālais “rokraksts”. To nosaka meistarības līmenis, izvēloties koksni, un to pēc tradicionālām metodēm vai mūsdienīgiem atklājumiem apstrādājot.
Skaņu ietekmē arī koka izvēle. Kokles gatavo no teju visiem Latvijā augošajiem kokiem: kļava, egle, melnalksnis, liepa, bērzs un citi. katram piemīt savs skanējums.
Labākie instrumenti gatavoti izmantojot arī koksni no ārvalstīm: Alpu egles vai Sibīrijas ciedra.
Katras kokles tapšanā iespējams piedalīties arī pašam koklētajam, izvēloties personalizētu rakstu, ko meistars rūpīgi iegrebj kokles korpusā.
Kokļu katalogā iespējams apskatīt septiņu meistaru būvētos instrumentu modeļus, kas kopā ir izgatavojuši vairāk nekā tūkstoš instrumentu.
Katram meistaram atvēlēta lapa, kur iespējams noklausīties un apskatīt viņa būvētās kokles un “meistara rokrakstu”.
Ansis stāsta: “Pēdējā laikā Latvijā ir ienākuši piedāvājumi iegādāties koklēm līdzīgos instrumentus (kantele, gusļi) no Somijas, un Krievijas. Latvija ir labs tirgus, jo koklēšana šobrīd ir tik populāra kā vēl nekad: pamazām sākam pārspēt citas Baltijas valstis un, iespējams, pat Somiju. Tad nu saprotam, ka latviešiem jāturas kopā un jāveido skaidrs un saprotams piedāvājums, ar ko varam apturēt ārzemju tirgus ienākšanu Latvijā, un nākotnē piedāvāt kokli arī ārpus Latvijas.”
