– Jūs ar Latvijas ministriem pārrunājāt ārzemēs dzīvojošo latviešu piedalīšanos Latvijas simtgades sarīkojumos. Pirmais lielākais pasākums tātad būs Dziesmu svētki Baltimorā nākamgad? 3
– Mums ik pa pieciem gadiem notiek Vispārējie latviešu dziesmu svētki. Baltimoras Dziesmu svētku rīcības komiteju vada enerģiska trīsdesmitgadniece, Amerikas Latviešu apvienības sekretāre Marisa Gudrā. Baltimora ir skaista ASV austrumkrasta pilsēta, tās pašvaldība ļoti atbalsta ideju par svētkiem, jo saskata iespēju spodrināt savu tēlu. Gaidīsim uz svētkiem Latvijas korus. Amerikā esam iecerējuši kādu Latvijas simtgades sarīkojumu ik mēnesi vairāku gadu garumā, un galvenais akcents būs – amerikāņus vairāk iepazīstināt ar Latviju, vairot viņu zināšanas par to.
– Deviņdesmito gadu sākumā bija diezgan stipri jūtama plaisa starp latviešiem šeit, kam bija ilgus gadus potēta padomju ideoloģija “neuzticies ārzemju tautiešiem!”, un starp trimdas latviešiem. Gribas domāt, ka tagad plaisa ir mazinājusies. Man nesen aptaujā dažādās valstīs dzīvojušie latvieši teica – esam vienai tautai piederīgi, tikai mītam dažādās valstīs.
– Mēs visi esam latvieši. Bet esam atšķirīgi savas pieredzes, audzināšanas dēļ. Mēs trimdā bijām raduši domāt – ko es pats varu panākt, šeit viss bija atkarīgs no tā, ko deva valsts. Man bija nozīmīgi tas, ka pirmo reizi atbraucu uz Latviju 1987. gadā un redzēju, kā toreiz te izskatījās. Kādreiz vecāki cilvēki, runājot par politiku, nosaka, ka padomju laiki nemaz neesot bijuši tik slikti. Cilvēki ātri aizmirst, kā toreiz dzīvojuši. Daudz kas ir mainījies. Esmu ievērojis, ka manā studentu korporācijā tagadējie divdesmitgadnieki domā, ka Latvijā vienmēr ir bijis tā kā tagad.
