– Kā pērn ziņojis telekanāls “NBC News”, Tramps esot izteicies, ka ļoti labi satiktu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu… Tomēr tādi izteikumi liek jautāt, ko no viņa var sagaidīt ārpolitikā. Ko Trampa kļūšana par prezidentu nozīmētu ASV un pasaulei? 3
– Tramps ir biznesmenis, viņš domā reāli. Nezinu, cik daudz pašreiz viņš zina par ārpolitiku, bet esmu pārliecināts, ka viņš ātri izpratīs Krievijas vēsturi un politiku. Krievija ir valsts ar lielām dabas bagātībām, bet ekonomikā – pundurvalsts. Un bruņota ar atomieročiem. Ārpolitikā Tramps, domāju, noteikti būtu stingrāks par Obamu. Piemēram, ja Asads, par spīti brīdinājumiem, tik un tā būtu turpinājis lietot ķīmiskos ieročus, domāju, ka ASV reakcija būtu asāka. ASV iekšpolitikā būtu lielāka sakārtotība, piemēram, stingrāka imigrācijas kontrole, nevis kā tagad, kad cilvēki ienāk ASV un paliek.
– Pievērsīsimies jūsu vadītās organizācijas darbībai. Šogad PBLA aprit 60 gadi…
– Rudenī sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju plānojam PBLA vēsturi skaidrojošu konferenci.
Interesants posms PBLA vēsturē bija septiņdesmito gadu sākumā. Tad par priekšsēdi bija kļuvis Uldis Grava, un PBLA rīkoja pasaulē pamanāmas politiskas akcijas, pēc kā rietumvalstīs tika nostiprināta Baltijas valstu okupācijas neatzīšanas politika. 1973. gadā nodibināja Brīvības fondu, lai finansētu Brīvības kuģa braucienu un citas akcijas. Uldis Grava, manuprāt, no Latvijas valsts nav saņēmis pietiekamu atzinību.
– Ar pasaules latviešu ekonomikas forumu rīkošanu PBLA cenšas veicināt Latvijas attīstību un labklājību. Kādi vēl pašreiz ir svarīgākie organizācijas mērķi?
– Neticu masveidīgai reemigrācijai, teicu to jau 2013. gadā. Esmu bijis Anglijā, Īrijā un redzu, ka daudzi netaisās braukt atpakaļ. Bet ir jāaptur Latvijas noasiņošana jeb cilvēku aizplūšana. Tāpēc radās ideja rīkot pirmo ekonomikas forumu – iet pie cilvēkiem, kas dzīvo Amerikā un citur, varbūt pat latviski vairs nerunā, un teikt: jums jānāk palīgā tēvu un vectēvu zemei. Bet man šķiet, reizēm no mums par daudz tiek gaidīts. Ekonomikas veicināšanā esam tikai viena maza daļiņa kopējā bildē. Valstī ir Ekonomikas ministrija, ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ar divsimt darbiniekiem; tur ir valsts nauda, pieeja Eiropas struktūrfondiem. Pagājušogad sarīkojām otro ekonomikas forumu, un šogad decembrī Melburnā Austrālijas latviešu kultūras dienu laikā notiks jau trešais ekonomikas forums.
Ja raugāmies, kāds atbalsts forumiem līdz šim ir bijis no Latvijas valdības puses, jāteic, no Ārlietu ministrijas tas ir bijis. Ceru, ka mums izdosies izveidot ciešāku sadarbību arī ar Ekonomikas ministriju. Priecājamies, ka Latvijas prezidents Raimonds Vējonis ir piekritis kļūt par foruma patronu un ka Latvijas Ministru prezidenta biroja paspārnē ir izveidota augsta līmeņa diasporas uzņēmēju konsultatīvā padome.
– Kā veicas sadarbība ar Izglītības un zinātnes ministriju, gādājot par latviešu valodas mācīšanu diasporas bērniem?
– Mums ir programmētājs Arnis Gross no Austrālijas, kas izstrādājis tālmācības programmu latviešu bērniem. Ar ārzemju latviešu skolotāju pieredzi solījuši iepazīties Latviešu valodas aģentūras speciālisti. Mums galvenais, lai bērni iemācās latviešu valodu tā, ka spēj sarunāties sadzīvē. Amerikas Latviešu apvienība turpina dārgu projektu “Sveika, Latvija!” – vidusskolas vecuma jauniešu grupas vasarā brauc uz Latviju, pavada divas nedēļas, apskatot daudz ko interesantu Kurzemē, Latgalē un citur. Šogad arī būs kādas četras grupas, iespēja piedalīties atsevišķi gan tiem, kuri latviski runā, gan tiem, kuri latviski neprot.
