Kukaiņi noēd ražu – graudkopji norūpējušies par sēklu kodnes aizliegumu 8
Lauksaimnieki saistībā ar Eiropas Komisijas aizliegumu izmantot bišu bojāejā vainotos neonikotinoīdu grupas pesticīdus šajā gadā būtiski samazinājuši vasaras rapša platības. Taču izsalušie ziemāji piespieda platības pārsēt ar vasarājiem. Vairākiem saimniekiem, kas sēja nekodinātu rapšu sēklu, sējumi pavasara sausuma vai kukaiņu uzbrukuma dēļ bija jāpārsēj ar citu kultūru.
Tas noved pie tā, ka nākamajā gadā vasaras rapša platības varētu samazināties vēl vairāk, paredz saimnieki. Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) līdzīgi kā Somijā, Igaunijā un Rumānijā pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju šā gada 4. un 14. aprīlī izsniedza vienreizējās atļaujas uz 120 dienām kodinātu vasaras sēklu sēšanai. VAAD direktore Kristīne Kjago teic, ka atļaujas piešķirtas vien veco sēklu krājumu izmantošanai. Ar tām pietiek vairāk nekā 10 000 hektāru sējumu apsēšanai.
Nekodinātām sēklām – ķīmijas vēl vairāk
Saistībā ar pētījuma secinājumiem par neonikotinoīdu grupas pesticīdu saglabāšanos augos arī nektāra vākšanas laikā, Eiropas Komisija uz diviem gadiem līdz rūpīgākam stāvokļa izvērtējumam pērn aizliedza šīs ķimikāliju grupas vielu izmantošanu rapša sēklas kodināšanā. Līdz ar to, ja rapsis uzreiz pēc izdīgšanas nevar strauji attīstīties, tad to apēd kukaiņi, spradži. Kā daudzviet šā pavasara sausajā laikā. “Vidzemē visvairāk audzē vasaras rapsi. Pērn apstiprinātais aizliegums izmantot kodni visiem bija šoks. Nu jau esam to pārdzīvojuši. Rudenī daudzi saimnieki iesēja ziemas rapsi, kas kailsalā izsala. Šā gada sējai nekodināto vasaras rapša sēklu pārdevām 15 reizes mazāk nekā citus gadus. Vien divas tonnas, ar ko var apsēt līdz 500 hektāriem sējumu,” teic LPKS “Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība” (VAKS) agronome Zinta Jansone.
Sausuma dēļ aprīļa beigās spradzis vairākiem kooperatīva biedriem apēdis nekodināto rapsi aptuveni 90 ha platībā, atzīst Z. Jansone . “Ja rapši dīgšanas sākuma stadijā spēj labi attīstīties, tad ar papildu trīs četriem miglojumiem pret insekticīdiem kodnes trūkumu var aizvietot. Tomēr insekticīdi un miglošana maksā naudu, tiek arī darīts pāri dabai. Mans subjektīvs viedoklis – daba cieš pat vairāk nekā tad, kad pret kukaiņu uzbrukumu kodinātā sēkliņa ir ielikta zemē,” piebilst VAKS agronome.
VAKS biedri tic, ka pētnieki atradīs alternatīvu neonikotinoīdu grupas preparātu izmantošanai. Kamēr tās nav, saimnieki pielāgojas, vasaras rapša vietā sēj vairāk citas graudaugu kultūras, arī pupas. Naudas izteiksmē zaudējumu tikpat kā nebūšot tāpēc, ka kvieši Vidzemē esot ienesīgāki. Z. Jansone paredz, ka zaudētāji būšot biškopji tāpēc, ka lielās vasaras rapša platības bija labas ganības nektāra vācējām.
Dažādas versijas
Latvijas Biškopju biedrības vadītājs Armands Krauze nepiekrīt viedoklim par medus vākuma samazinājumu saistībā ar vasaras rapša platību samazināšanos. “Rapšu medus ir īpašs ar to, ka tas ātri kristalizējas, ne visi biškopji prot ar to darboties. Tāpat bites ne visos rapša laukos vāca nektāru, ir rapša šķirnes, kas tām nepatīk. Ikvienam cilvēkam vajadzētu sekot līdzi EK pasūtītajiem pētījumiem tāpēc, ka, piemēram, pēdējie Zviedrijā veiktie pētījumi rāda, ka savvaļas ‘ŌSMIA BICORNIS’ bitei pēc saskares ar neonikotinoīdiem pilnībā zūd reprodukcijas spējas. Viena no neonikotinoīdu grupas vielām ietekmē arī cilvēka nervu sistēmu, kas arī bija komisijas aizlieguma iemesls. Ja vēlamies Latvijā ražot veselīgus produktus, tad vajag arī veselībai nekaitīgas izejvielas,” tā A. Krauze.
Oskars Balodis, agronoms, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra augkopības nodaļas vadītājs, piekrīt Z. Jansonei, ka šogad zemnieki labprātīgi vasaras rapsi nesēj, jo ir ļoti liels risks, ka kaitēklis– krustziežu spradzis – rapsi vienkārši nograuzīs. “Vairākās saimniecībās jau ir ilggadēja pieredze audzēt vasaras rapsi, lietojot ar insekticīdu nekodinātu sēklu. Lai panāktu labu ražu no šādi nekodinātas sēklas, saimniekiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem un sējumi rūpīgi jāvēro, jāveic smidzināšana, spradzim parādoties. Aptuveni par 10% jāpalielina arī izsējas normas, rēķinoties, ja atsevišķi augi tiešām aiziet bojā.”
O. Balodis uzsver – šajā sezonā situāciju sarežģī fakts, ka ziemā lielās platībās gāja bojā ziemas rapsis un samērā daudzus laukus pārsēja ar vasaras rapsi. Tāpēc šogad vasaras rapša platības īpaši nesamazināsies. Viņš vērš uzmanību – ja Latvijā sāk audzēt mazāk rapšu (gan ziemas, gan vasaras), bet to vietā audzē graudaugus, tad graudaugu raža no viena hektāra, visticamāk, samazināsies, jo rapši ir lielisks priekšaugs un, audzējot pēc tā graudaugus, ražas pieaugums ir aptuveni 0,8 – 1,0 t/ha salīdzinājumā ar to, ja audzē graudus pēc graudiem.
Edgars Ruža, LPKS “Latraps” ģenerāldirektors, teic, ka Eiropas Komisijas lēmums, visticamāk, bija saistīts ar smalki plānotu ģenētiski modificēto kultūru lobija rīcību. Tam izdevīgs ražas samazinājums nemodificētajām kultūrām, lai gūtu atļauju sākt graudkopībā un rapšu audzēšanā izmantot ģenētiski modificētus organismus. “Es Briselē vēl neesmu dzirdējis nevienu pārliecinošu argumentu nikotinoīdu grupas preparātu aizliegumam. It kā sēšanas laikā rodoties bitēm kaitīgie putekļi, tomēr kritiku tas neiztur. Mēs vēl patlaban neesam apjautuši Eiropas Komisijas lēmuma postošo ietekmi. Graudkopjiem no 2015. gada būs jāaudzē trīs kultūras, vasaras rapsi Vidzemē un Latgalē aizvietot nav īsti ar ko. Ja būtu attīstīta lopkopība, varētu sēt āboliņu, stiebrzāles, tomēr pienu un gaļu arī izdevīgi nevar pārdot. Ar pupām lielas rapša platības aizvietot nevarēs tāpēc, ka kritīs cena.”
