Kukaiņa dzēliens nav nieks. Kuri dzēlieni bīstamākie un kā sniegt palīdzību 0
Kuram gan nav gadījies sastapties ar našķoties kārajām lapsenēm vai, staigājot basām kājām pa zāli, uzkāpt bitei. Parasti kukaiņa dzēliena vieta tikai mazliet pietūkst un sūrst, taču gadās, ka rodas izteikti alerģiska reakcija, turklāt – pavisam negaidīta, brīdina Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centra ārste Ita Pakalna.
Katram sava inde
Bites dzēliens ne vienmēr ir salds, kā dzied populārajā dziesmā, jo kukainis izdala bioloģiski aktīvas vielas saturošu indi, uz kuru organisms reaģē ar vairāk vai mazāk izteiktu iekaisumu. Parasti tas izpaužas tikai dzēluma vietā, taču smagākos gadījumos – visā organismā.
Bīstamas var būt ne tikai bites, bet arī lapsenes, kamenes un sirseņi jeb irši, jo šiem kukaiņiem daba devusi indi kā aizsardzības ieroci. Katras sugas pārstāvjiem tā ir atšķirīga, tāpat kā cilvēka reakcija pret to, piemēram, kādam slikti var beigties tikai saskarsme ar lapsenēm, bet bites nebūs bīstamas.
Gadās, ka tūska 24 – 48 stundu laikā pēc dzēliena izplatās tālāk. Var būt slikta pašsajūta: nogurums, galvas reiboņi, nelaba dūša un vemšana. Tad pastāv risks, ka iestāsies arī anafilaktiskais šoks, kas izpaužas ar bālumu, krasu asinsspiediena pazemināšanos, elpas trūkumu un samaņas zudumu. Laikus nesaņemot medicīnisko palīdzību, var apstāties elpošana un sirdsdarbība.
Par laimi, šādas smagas reakcijas pēc kukaiņu dzēlumiem novēro tikai 3 – 4 procentiem cilvēku, tās mēdz atkārtoties 60 procentos gadījumu.
Visbīstamākie ir dzēlieni galvā, mēlē un kaklā, kad, rodoties balsenes tūskai, cilvēks var nosmakt. Tad, lai mazinātu tūsku, kamēr ierodas neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, maziem malciņiem jādzer auksts šķidrums vai jāsūkā ledus gabaliņi.
Odu, dunduru un mušu uzbrukums parasti izraisa tikai vietēju pietūkumu un niezi, jo organisms reaģē uz tam svešajām olbaltumvielām kukaiņu siekalās. Odu mātītes kož tikai noteiktos periodos, lai, sūcot asinis, papildinātu savus olbaltumvielu krājumus un spētu izdēt vairāk oliņu. Uzbrūkot daudziem sīcējiem, var veidoties apjomīga tūska.
Lai iekaisums nepastiprinātos, jācenšas atturēties no cietušās vietas kasīšanas. Niezi mazinās, piemēram, “Fenistil gel”, “Psilo-balsam” vai smagākos gadījumos ārsta izrakstīti specifiskus hormonus kortikosteroīdus saturoši krēmi.
