Vai labības eksports notiks? “Ukrainas labības eksporta atjaunošana novērstu ne tikai badu” 6
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rietumi sagaida, ka Krievija tomēr pildīs pagājušajā nedēļā Stambulā ar ANO un Turcijas starpniecību panākto vienošanos ar Ukrainu par labības piegāžu atsākšanu pasaulei caur Ukrainas Melnās jūras ostām. Šaubas par to radās aizvadītās nedēļas nogalē, kad krievi nepilnu diennakti pēc līguma parakstīšanas deva raķeštriecienu Odesas ostai.
Vai cieta ar labības eksportu saistīta infrastruktūra un ostā glabātie labības krājumi, vai tomēr mērķis bija cits, ziņas ir pretrunīgas. Tikmēr ANO paziņojusi, ka labības izvešana sāksies jau šonedēļ, un līdzīgu optimismu paudis Ukrainas prezidents Volodomirs Zelenskis.
Cerības lielas
“Mēs visu esam sagatavojuši. No mūsu puses darbojas koridors, mūsu ūdeņos to kontrolē Ukraina un kuģu pārbaudi tajos veiks tikai ukraiņi. Mēs noteikti uzsāksim eksportu, lai kārtējo reizi pierādītu visai pasaulei: ne jau Ukraina ir tā, kas traucē eksportam – vēstījums, kuru kā dezinformāciju šobrīd izplata Krievija,” pirmdien uzsvēra Ukrainas prezidents Zelenskis.
Pēc viņa teiktā, tālākā labības ceļa drošība Melnās jūras akvatorijā ir Turcijas un ANO atbildība: “Tas jau būs jautājums viņiem, kā viņi spēs kontrolēt Krievijas Federāciju, kas demonstrēja, ka var dot raķeštriecienus.
Tas parādīs arī viņu [Krievijas] attieksmi pret pašu parakstīto vienošanos un Turciju.” Zelenskis atzīmēja, ka ANO un Turcijas solījumiem viņš uzticas. Noprotams, ka graudu izvešana notiks ar citu valstu, ne Ukrainas kuģiem.
Visoptimistiskākā ir ANO, kuras pārstāvis Farhans Haks presei pirmo ukraiņu labības kuģu izbraukšanu no ostām solījis burtiski tuvākajās dienās, jo visas 22. jūlija Stambulas vienošanās parakstītājpuses līdz otrdienai apgalvojušas, ka to ievēros.
Par graudu izvešanas gaitu būs atbildīgs Stambulā bāzēts visu līgumslēdzēju pārstāvēts koordinācijas centrs. To paredzēts atvērt šodien. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš šajās dienās atrodas turnejā pa Āfrikas valstīm, preses konferencē Kongo sacījis, ka “neredz šķēršļus” Ukrainas labības eksporta uzsākšanai – tas turklāt netraucēšot Maskavai pēc saviem ieskatiem turpinās “specoperāciju”, proti, karadarbību.
Stambulas līgums ir spēkā 120 dienas kopš parakstīšanas brīža un var tikt pagarināts ar pušu piekrišanu. Kuģus ceļā, bet ne Ukrainas teritoriālajos ūdeņos, pārbaudīs īpašas inspekcijas grupas. To uzdevums ir nodrošināt, lai uz klāja un tilpnēs nebūtu aizliegtu kravu, piemēram, ieroču un nepiederošu personu.
Platākais “kanāls”
Labības izvešanai jānotiek no Odesas, Čornomorskas un Južnes ostām. To darbību kopš 24. februāra iebrukuma bloķē gan Krievijas karaflote, gan abu pušu jūrā izliktie mīnu lauki.
Pirms kara Ukrainas graudaugu raža bija svarīga gandrīz 400 miljonu cilvēku pabarošanai visā pasaulē, pārsvarā Āzijas un Āfrikas valstīs, kuras pašas sev nepieciešamo dažādu iemeslu dēļ nespēj saražot. Iepriekš Ukrainas graudaugu eksports svārstījās starp 6–7 miljoniem tonnu mēnesī.
30% eksporta parasti pienācās Eiropai, 30% – Ziemeļāfrikai un 40% – Āzijai. Aptuveni puse visas pasaulē tirgotās saulespuķu eļļas bija ukraiņu izcelsmes. Pēc kara sākuma un Melnās jūras ostu blokādes ukraiņiem ar Rietumu palīdzību izdevās izkārtot daļēju eksporta plūsmu pa sauszemes apkārtceļiem un Donavas upju ostām, taču jūnijā tas deva vien 2,2 miljonus tonnu izvestas labības mēnesī.
Pirms pāris mēnešiem lēsa, ka kopumā Ukrainas ostās kara dēļ iestrēguši līdz 25 miljoniem tonnu dažādu graudu un sēklu ap 10 miljardu ASV dolāru eksporta vērtībā vēl no pērnās ražas. Tās nepiegādāšana draudēja ar badu līdz 47 miljoniem cilvēku trūcīgākajās pasaules valstīs, paaugstinot nemieru, jaunu karu un bēgļu plūsmu riskus, kas darīja bažīgu kā ANO, tā rietumvalstis un ļāva runāt par Krievijas spēli, izmantojot bada briesmas spiediena izdarīšanai uz Rietumiem ar mērķi panākt kara dēļ uzlikto ekonomisko sankciju maidzināšanu.
“Eksports pa jūru ir daudz “platāks” kanāls, salīdzinot ar visiem citiem alternatīvajiem veidiem, kurus Ukraina jau paspējusi attīstīt. Arī lētākais, kas ļaus Ukrainas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem iegūt līdzekļus nākamajai sējai. Eksporta kravu atjaunošana caur jūras ostām ļaus pacelt cenu līmeni vietējā tirgū,” Ukrainas ziņu aģentūrai “UNIAN” skaidrojusi Ukrainas Agrārās uzņēmējdarbības kluba eksperte Svitlana Litvina.
Samazināsies loģistikas izmaksu slogs ukraiņu zemniekiem un reizē kritīsies pārtikas cenas pasaules tirgū. Citi eksperti gan brīdina, ka vēl jāpavēro, cik droši būs ostu darba apstākļi un kuģu ceļi jūrā.
Tāpat arī labības transportu ceļš uz ostu elevatoriem. Ja riska līmenis būs augsts, cerības uz raitu jūras eksportceļa darbību un mērenām cenām var neattaisnoties. Tostarp Ukrainas labības eksporta atjaunošana novērstu ne tikai badu.
Tā arī nodrošinās Kijivai kritiski nepieciešamos ieņēmumus. Valsts budžets varētu pieaugt par aptuveni miljardu dolāru mēnesī, bet līdz gada beigām, pieskaitot jauno ražu, kopumā par 20 miljardiem dolāru.
