“Somijā gandrīz nogāza valdību!” Kūdras ražotāji ar apmēram simt fūrēm bloķēja Helsinku galveno maģistrāli 1
Gunta Paavola, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Līdzīgi kā Latvijā, arī Somijā kūdras iegūšanas nozare Zaļā kursa ietekmē tiek pārprofilēta un tās darbība pamazām izbeigta kopā ar citām fosilās enerģijas nozarēm.
Nozares rentabilitāte jau ir strauji kritusies atļauto CO2 izmešu ierobežojumu dēļ.
Kūdras ražotāji bloķē parlamentu
Pagājušajā nedēļā Valpurģu priekšvakarā Helsinkos sabrauca vairāk nekā simt piekrautas smagās kūdras transporta mašīnas, bloķējot Helsinku galveno Mannerheima ielu parlamenta ēkas priekšā.
Protestētāju galvenā prasība bija atzīt kūdru par atjaunojamo enerģijas resursu, jo kūdras apjoms, raugi, gadā pieaugot vairāk, nekā tiek izmantots. Līdzīgi domā vēl vismaz 36 000 Somijas pilsoņu, kuri parakstīja petīciju ar prasību mainīt kūdras definīciju.
Neskatoties uz to, ka valdības vidusposma pārskatā kūdras ražotāju atbalstam tika apsolīti 60 miljoni eiro vēl šogad un 10 miljoni nākamgad, uzņēmēji nav apmierināti. Finansiālais atbalsts tiek piešķirts dedzināmās kūdras ieguves izbeigšanai un jauna biznesa uzsākšanai.
Kūdras ieguves rajonos atbalsts ir paredzams jaunām darba vietām, kas būtu saistītas ar kūdras purvu atjaunošanu. Salīdzinājumam: pētniecības nozarei tajā pašā pārskatā tika izlemts samazināt finansējumu par 35 miljoniem eiro.
Kā ir iespējams, ka ar pasaulē labāko izglītības sistēmu pazīstamā Somija piešķir finansējumu kūdrai, bet atņem zinātnei? Somi paši smej, ka zinātniekiem neesot kravas automašīnu, tāpēc.
Vēl sildās ar kūdru
Apmēram trešā daļa no Somijas platības jeb apmēram 10 miljoni hektāru ir dažādi purvi. 10–15% jeb 1,5–3 miljoni kubikmetru kūdras tiek izmantoti citiem mērķiem: lauksaimniecībā, dārzniecībā, augsnes uzlabošanai, zaļajā celtniecībā, ainavu veidošanā, filtrēšanai, naftas negadījumu seku novēršanā, kosmētikā un pat tekstilrūpniecībā, kurā tiek izmantotas kūdras slāņos saglabājušās spilvu šķiedras.
Tomēr visvairāk kūdra Somijā tiek lietota siltuma ražošanā: miljons somu māju, skolu un darbavietu tiek apsildītas ar kūdru. Kūdra arī lieti noder, dedzinot tādus sliktāk degošus materiālus kā meža šķelda un lauku biomasa. Pēdējos gados kūdras īpatsvars apsildīšanā ir bijis 10–15%, dažos reģionos sasniedzot gandrīz ceturtdaļu.
Lai gan parasti somi pret kaimiņiem zviedriem izturas ar veselīgām aizdomām, viens no populārākajiem izmantotajiem argumentiem kūdras ieguves aizstāvībai ir tas, ka Zviedrijā kūdrai esot noteikts lēni atjaunojošās biomasas statuss.
Somijas Dabas aizsardzības savienība labo šo neprecīzo priekšstatu un atgādina, ka kūdra Zviedrijā tiek klasificēta pa vidu starp atjaunojamiem un fosilajiem resursiem.
Ģeoloģijas pētniecības centra vecākais pētnieks Juka Turunens intervijā nacionālajam ziņu dienestam YLE skaidro, ka jaunā kūdra veidojas virspusē, ir irdena un slikti sadalījusies. Lai to izmantotu enerģijas ražošanā, nāksies nogaidīt vairākus tūkstošus gadu. Tas nozīmē, ka siltumenerģijas ražošanā derīgas kūdras iegūšanai ir jāizmanto arvien jauni purvi.
Pētnieks piebilst arī, ka izstrādātie purvi sāks atkal ražot kūdru tikai tādā gadījumā, ja tiks atjaunoti. Pēc kūdras ieguves beigām platības tiek atdotas zemes īpašniekam, kurš izlemj, ko ar to darīt. Praksē lielākā daļa tiek izmantota mežu audzēšanai vai lauksaimniecībā.
Tas ir viens no iemesliem, kādēļ pēc Otrā pasaules kara beigām Somijas purvu platības ir samazinājušās jau par miljonu hektāru. Jāņem vērā arī tas, ka no vairāk nekā deviņiem miljoniem purva hektāru tikai nepilns miljons Somijā ir izmantojami siltumenerģijas ražošanai.
Dedzināt vai izmantot dārzkopībā?
70% Somijai nepieciešamās enerģijas tiek importēta. Kūdras aizstāvji uzskata, ka, izmantojot pašu purvos izveidojušos kūdru, būtu iespējams uzlabot valsts enerģijas neatkarību. Ja kaimiņi pēkšņi pārtrauktu gāzes, naftas vai akmeņogļu piegādi, kūdra palīdzētu izdzīvot aukstajās ziemās.
No otras puses, Somijas enerģijas patēriņā kūdrai ir 5–6%, bet tā rada apmēram 15% enerģijas sektora izmešu. Somija ir apņēmusies kļūt enerģijas neitrāla līdz 2035. gadam.
Lai šo mērķi sasniegtu, līdz 2030. gadam kūdras izmantošana ir jāsamazina uz pusi. Daudzi somu skeptiķi uzskata, ka pāreja tikai uz atjaunojamiem enerģijas avotiem nav iespējama – šo apgalvojumu gan apgāž Skotijas piemērs, kur pagājušajā gadā jau 97% elektroenerģijas tika saražoti no atjaunojamiem avotiem.
Arī Spānijas piemērs ar pāreju no akmeņogļu ieguves uz ilgtspējīgākiem enerģijas iegūšanas veidiem ir iepazīšanās vērts.
Kā vienu no risinājumiem vecākais pētnieks Turunens piedāvā izmantot dažos purvos esošo apmēram 30 cm biezo sfagnu sūnu slāni dārzniecības vajadzībām, bet tas būtu jādara tikai meliorētos purvos, kuri jau ir zaudējuši savu dabas vērtību.
Somijas Kreiso partijas jaunā politiķe Minja Koskela atgādina, ka Somijas kūdras ieguves nozarē strādā 2300 personas. Ja pieskaita pastarpināti nodarbinātos, skaitlis pieaug līdz apmēram 5000. Salīdzinājumam parlamenta deputāte min, ka kultūras nozare nodarbina 135 000.
Tautas folklorā jau ir iedzīvojusies intervija, kurā kultūras ministre Centra partijas biedre Annika Sāriko uz jautājumu par koronakrīzē smagi cietušo kultūras jomu atbild, ka viņa atbalsta kūdras nozari.
Sadalot kūdras nozarei piešķirtos 70 miljonus uz katru nozarē strādājošo, summa ir 14 000 eiro uz cilvēku, bet, sasummējot visas valsts dotācijas kūdrai, summa uz cilvēku pieaug līdz apmēram 400 000 eiro.
Somijas valsts iegulda kultūrā apmēram 0,8% budžeta, bet kultūras nozare veido 3–5% no nacionālā kopprodukta.
Somu kūdra pret ES atveseļošanos
Somijas valdības termiņa vidusposma pārskata sastādīšana aprīļa beigās ievilkās uz deviņām dienām. Parasti process ir krietni ātrāks, jo tiek izskatītas jau sagremotas lietas.
Šogad Centra partija jau pirmajā dienā nostājās pret visām pārējām valdības partijām, par izšķiroši svarīgiem jautājumiem uzskatot nodarbinātību, tātad arī atbalstu kūdras izstrādei, un to darītu, pārsniedzot jau agrāk pieņemto 2023. gada budžetu.
Kūdras jautājums pagājušajā nedēļā gandrīz gāza Somijas valdību, un nu Centra partijas izmisīgā turēšanās pie 2023. gada budžeta pārsniegšanas jautājuma (kuram partija jau bija piekritusi!), iespējams, gāzīs visas ES ekonomikas atveseļošanas finansējuma paketi.
Ir iespējams, ka Somija būs vienīgā ES dalībvalsts, kura neakceptēs ekonomikas atveseļošanas finansējuma paketi. Šobrīd jau 19 ES dalībvalstis paketi ir pieņēmušas, bet septiņas – Somija, Igaunija, Holande, Īrija, Austrija, Rumānija un Polija – vēl domā.
Pagājušajā nedēļā Somijas parlamenta Konstitucionālā komiteja pieņēma lēmumu, ka finansējuma paketes pieņemšanai ir nepieciešamas divas trešdaļas no 200 parlamenta deputātu balsīm atšķirībā no parasti nepieciešamā vienkāršā vairākuma.
Konstitucionālā komiteja vienmēr tiecas pieņemt vienbalsīgus lēmumus, bet šajā jautājumā uzvarēja valdībā esošās Centra partijas un opozīcijā sēdošo “Īsteno somu pārstāvju” viedoklis ar vienas balss pārsvaru.
Ja Somijas parlaments nākamajā trešdienā akceptu nedos, ES rīks ekonomikas atveseļošanai būs jāpārstrādā.
Par laimi, parlamenta valsts finanšu komiteja tikko publicētajā ziņojumā uzskata, ka ES kopīgā pakete kopumā atbilst Somijas interesēm, un arī svaigāko aptauju dati liecina, ka lielākā daļa somu ir par ekonomikas atveseļošanas finansējuma paketes pieņemšanu.
Kurš kuru, kūdra vai Eiropa?
