Kūdras ražotāji: Ne viss ir zelts, kas spīd; kāpēc Latvijai šoreiz nevajag Eiropas miljonus 2
Ar izziņoto Eiropas Zaļā kursa investīciju plānu un tā pielikumu – Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu – Eiropas Komisija apmaiņā pret pārdesmit miljoniem eiro iznīcina Latvijas tautsaimniecībā tradicionālu nozari ar būtisku pienesumu valsts ekonomikā – kūdras ieguvi un pārstrādi.
Latvijā iegūtā kūdra, atšķirībā no Īrijas un Somijas, kur tā tiek dedzināta enerģētiskām vajadzībām, tiek izmantota lauksaimniecībā, un nav pielīdzināma fosilajiem resursiem, no kuru izmantošanas vēlas atteikties Eiropa. Kūdras nozarē Latvijā nodarbināti aptuveni 3000 darbinieki vidēji gadā, galvenokārt, reģionos un nodokļos tiek nomaksāti vismaz 20 miljoni eiro gadā.
Latvijas kūdras nozarei ir retorisks jautājums – šīs kardinālās kūdras izmantojuma atšķirības neņemšana vērā ir lēmēju nezināšana vai ļaunprātība?
Vakar Eiropas Komisija izziņoja Eiropas Zaļā kursa investīciju plānu, kas paredz finansējumu Eiropas pārejai uz klimatneitralitāti līdz 2050.gadam. Šī investīciju plāna ietvaros izstrādāts Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms, kas paredz papildu finansējumu īpašiem Eiropas reģioniem, kuri vairāk nekā citi ir atkarīgi no fosilo energoresursu (akmeņogles, lignīts, degslāneklis) ieguves un izmantošanas enerģētikā.
Šajos reģionos darbavietas atkarīgas no fosilā kurināmā ieguves un izmantošanas vai oglekļietilpīgiem rūpnieciskajiem procesiem, t.i., smagās rūpniecības.
Eiropa piedāvā kompensēt darbavietu zaudēšanu ar jaunām darbavietām, strādājošo pārprofilēšanu, investīcijām tīrā enerģijā u.c. Neilgi pirms mehānisma izziņošanas tajā līdzās fosilajiem resursiem tika iekļauta arī kūdra, ko izmanto enerģētikā jeb t.s. enerģētiskā kūdra, ko sadedzinot, rodas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Viens no Zaļā kursa mērķiem ir dekarbonizēt enerģētikas nozari, kur enerģijas ražošana un izmantošana rada vairāk nekā 75 % no Eiropas Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijām.
Latvijā kūdru enerģētikai neiegūst
Jau kopš 2004. gada Latvijā kūdru enerģētiskām vajadzībām gandrīz vispār neiegūst – enerģētikā izmanto tikai 2% no kūdras kopapjoma.
Latvijā 95% no iegūtās kūdras izmanto lauksaimniecībā, to pārstrādā kūdras produktos un eksportē uz vairāk nekā 100 valstīm pasaulē, kur to izmanto dārzkopībā, mežsaimniecībā un augsnes ielabošanai.
Kūdrā audzētie dekoratīvo augu, dārzeņu un koku stādi piesaista siltumnīcefekta gāzes. Piemēram, vienā m3 kūdras var izaudzēt 6000 koku stādu, ar ko iespējams apstādīt 3 ha meža, kas 50 gadu perspektīvā var piesaistīt 1110 t CO2. Vienā m3 kūdras var izaudzēt arī 7000 dārzeņu stādus no kuriem vēlāk var iegūt 16t gurķu ražu vai 32t tomātu ražu – ievērojamu pārtikas daudzumu.
Kūdrai ir ļoti liela loma pārtikas ražošanā visā pasaulē, tā ir pamats dārzeņu audzēšanai. Latvijā iegūtā kūdra ir trešā daļa jeb 31% no profesionālajā dārzkopībā izmantotās kūdras Eiropas Savienībā.
Pasaulē 70% no profesionālajā dārzkopībā izmantojamiem substrātiem ir kūdras substrāti. Aprēķināts, ka 2050. gadā iedzīvotāju skaits pasaulē sasniegs 10 miljardus un pārtikas nodrošināšanai, dekoratīvajiem augiem un koku stādiem būs nepieciešams par 415% vairāk substrātu.
Pieprasījums pēc dārzkopības kūdras augs vismaz par 250% (ņemot vērā arī citu substrātu pieaugumu pat par 1000%).
Tāpat tiek runāts par kūdras substrātu aizstāšanu dārzkopībā ar citiem substrātiem, bet netiek ņemtas vērā SEG emisijas, ko rada dažādu kūdras aizstājēju, piemēram, akmens vates ražošana un pielietošana, kā arī to pēc-izmantošanas iespējas. Kūdru pēc izmantošanas stādu audzēšanā izmanto augsnes ielabošanai.
Bez kūdras substrātiem nav iespējams izaudzēt dabīgu, veselīgu pārtiku un kvalitatīvus stādus.
Ingrīda Krīgere, Latvijas Kūdras asociācijas vadītāja, norāda: “Šādi rīkojoties ierēdņi pierāda, ka valstij nav ilgtermiņa domāšanas un netiek skatīta kopaina. Cilvēki, kuri mūs pārstāv Eiropā, nepārzina nozari, par kuru spriež. Īstermiņā ir vēlme iegūt līdzekļus, bet līdz ar to tiktu iznīcināta nozare, kura sniedz lielu ieguldījumu pārtikas ražošanas ķēdē. Vēlme iegūt finansējumu neesošai enerģētiskās kūdras ieguves jomas pārprofilēšanai varētu tikt definēta kā Eiropas Savienības naudas izsaimniekošana.”
Kūdras nozare jāturpina modernizēt
Latvija ir kūdras resursiem bagāta valsts, kūdra ir viens no nedaudzajiem Latvijas derīgajiem izrakteņiem, no kura ražotos eksporta produktus ir atzinusi visa pasaule, un pieprasījums pēc kūdras produktiem ir stabili augošs. Pārdomāti, ilgtspējīgi apsaimniekojot šo resursu, tā ir iespēja attīstīt valsts ekonomiku un sasniegt Eiropas Savienības dzīves līmeni, vienlaikus samazinot siltumnīcu gāzu emisijas.
Viens no attīstības virzieniem ir veicināt nozares modernizāciju – mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un veicināt jaunu kūdras produktu ar vēl augstāku pievienoto vērtību ražošanu Latvijā. Otrs – attīstīt un radīt priekšnosacījumus stādu audzēšanai un dārzkopībai, kā nozīmīgam tautsaimniecības sektoram, vietējā kūdrā audzējot koku, dārzeņu un citu augu stādus vietējam patēriņam un eksportam. Sekojot Ķīnas piemēram, arī Latvijā, iespējams veidot siltumnīcu kompleksus stādu un dārzeņu audzēšanai.
Darbavietas reģionos
Latvijas kūdras ieguves un pārstrādes nozare Latvijā nodarbina vairāk nekā 3000 darbinieku vidēji gadā. Zīmīgi, ka kūdras nozarei ir izteikti reģionāls raksturs – tā nodrošina darbavietas Latvijas reģionos. Bieži kūdras ieguves uzņēmums ir lielākais darba devējs novadā. Nozares slēgšanai varētu būt neprognozējamas sociālekonomiskas sekas, kas nekādā veidā neuzlabos siltumnīcefekta gāzu emisiju kopējo bilanci.
Viedokļi kūdras nozarē
Dainis Aļeksējevs, SIA “Saukas kūdra” valdes priekšsēdētājs, Latvijas Kūdras asociācijas padomes priekšsēdētājs:
“Kūdras nozares darbība ir saistīta ar virkni citu nozaru, piemēram, kokapstrādi, transportu, servisa pakalpojumiem, degvielas tirdzniecību, tehnikas tirdzniecību u.c. Tāpat kūdras nozare sniedz ievērojamu pienesumu valsts kasē no nomaksātā akcīzes nodokļa par degvielu. Zudums nebūs tikai kūdras ieguves uzņēmumu negūtie ieņēmumi un valsts ienākumu nodokļa nomaksa, bet gan daudz plašāks. ”
Uldis Ameriks, SIA “Laflora” vadītājs, Latvijas Kūdras asociācijas padomes loceklis:
“Dzīvotspējīga, eksportspējīga un Latvijai tradicionāla nozare tiek apdraudēta ar viltus informāciju un, iespējams, Eiropas Komisija tiek maldināta par patieso situāciju Latvijas kūdras nozarē. Cilvēkiem ir satraukums un zudusi drošības sajūta par nākotni, bankas vairs nefinansē uzņēmumus. Šādai ierēdņu neizdarībai ir katastrofālas sekas ar reāliem zaudējumiem”.
Edijs Ločmels, SIA “Pindstrup Latvia” Finanšu un administratīvais direktors:
“Tā vietā, lai cīnītos par darbavietām un nozīmīgu nozari Latvijas tautsaimniecībā, izskatās, ka Latvijas ierēdņi jau plāno Eiropas Savienības naudas apguvi. Cukura ražošanas nozari “veiksmīgi” likvidējām, tagad pienākusi kārta kūdras ieguves un pārstrādes nozarei.”
UZZIŅAI
• Latvijā iegūto kūdru izmanto visā pasaulē – 95% no Latvijas kūdras tiek eksportēta, un pērn eksports sasniedza 176 miljonu eiro.
• Kopumā purvi klāj 10% no valsts teritorijas. No visiem Latvijas purviem kūdras ieguve notiek tikai 4% un, pateicoties labvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem Latvijā, ikgadējais kūdras dabiskais pieaugums ievērojami pārsniedz ieguves apjomus.
• Latvijā darbojas 63 kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumi.
