Labi pelnošo kūdras nozari satrauc nedrošība nākotnē 2
Briseles redzeslokā nonākušajai, šobrīd labi pelnošajai Latvijas kūdras ieguves nozarei sakarā ar zaļās ekonomikas vadlīnijām pienācis nedrošības periods, lūkojoties uz tālāko attīstību.
Eiropas Komisija (EK) gada sākumā izziņoja Eiropas Zaļā kursa investīciju plānu, kura ietvaros izveidots “Taisnīgās pārkārtošanās fonds”. Tas paredz finansējumu ES valstīm, kurām no videi kaitīgām nozarēm jāpāriet uz citu darbības lauku. Jaunajos uzstādījumos īpaša uzmanība pievērsta fosilā kurināmā ieguvei, un šajā listē iekļuvusi arī Latvijas kūdra. Par nozares pārkārtošanu Latvijai piesolīti 67,8 miljoni eiro.
Par šādu pavērsienu nepatīkami pārsteigta bija Latvijas Kūdras asociācija (LKA), jo mūsu valstī kūdras ieguve kurināmā vajadzībām praktiski beigusies 2002. gadā, kad rekonstruēja Rīgas TEC1. Latvijā iegūto kūdru 95% apjomā izmanto dārzkopībā – kūdrā audzē pārtikas un dekoratīvo augu, kā arī koku stādus. Piemēram, pagājušajā gadā Latvijā iegūtā kūdra bija trešā daļa jeb 31% no profesionālajā dārzkopībā izmantotās kūdras ES valstīs, 93% no Latvijā iegūtās kūdras eksportē.
LKA uz situāciju reaģēja strauji – sazinājās, rakstīja vēstules visām atbildīgajām institūcijām Latvijā un Briselē. Šķiet, ka nozares asociācijai ar skaitļiem un faktiem izdevās pierādīt, ka kūdras izmantošana Latvijā būtiski atšķiras no citām ES valstīm. Procesa “pirmās sērijas” noslēgums solīja laimīgas beigas – EK priekšlikumi tikai publicēti, notiks diskusijas, nav mērķa nozari slēgt, tūlīt atbrauks augsts ierēdnis no Briseles un visus nomierinās.
Nozare pārkārtojusies jau pirms 20 gadiem
Dažādu iemeslu dēļ augstais ierēdnis no Briseles uz tikšanos Rīgā un Latvijas kūdras purvos vēl nav atbraucis. Tikmēr pozīciju pierādīšana un diskusijas turpinās. Pagājušajā nedēļā “kūdras lietu” izskatīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti, uz kuru kā liecību sniedzēji bija aicināti LKA un VARAM pārstāvji.
Nozares pozīciju deputātiem skaidroja LKA valdes locekle Ingrīda Krīgere, vēlreiz uzsverot, ka Latvija kūdru enerģētikas vajadzībām neiegūst kopš 2002. gada. Ar nozares rīcībā esošajiem datiem viņa arī pierādīja, ka Latvija Eiropas Zaļā kursa iniciatīvas mērķus enerģētiskās kūdras ieguvē sasniegusi jau pirms 20 gadiem. Tādēļ esot būtiski nepārprotami nodalīt kūdras ieguvi un izmantošanu enerģētikā un kūdras ieguvi un izmantošanu dārzkopībā.
VARAM viedokli sēdē pārstāvēja Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere un Klimata un tehnoloģiju departamenta direktora p. i. Raimonds Kašs. Viņi izstāstīja, ka ministrija izstrādā un virza attīstības plānošanas dokumentu kūdras nozarē – “Kūdras ilgtspējas izmantošanas pamatnostādnes 2020.–2030. gadam”, kur izvirzīti vairāki mērķi, tostarp novērtēt kūdras ilgtspējīgas izmantošanas potenciālu, radīt priekšnoteikumus ilgtspējīgai kūdras resursu apsaimniekošanai un prognozējamai resursu pieejamībai, kā arī nodrošināt sistemātisku datu par kūdrāju izplatību un pieejamajiem kūdras resursiem ieguvi, aktualizēšanu un uzturēšanu. Patlaban dokuments esot saskaņošanas procesā, un 5. martā to plānots virzīt izskatīšanai valdībā. Ministrija izstrādājusi arī nacionālās pozīcijas “Par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu” projektu.
Kopumā deputātu vidū valdīja pilnīga vienprātība, ka Latvijai dārzkopības kūdras ieguves nozari ir būtiski ne tikai saglabāt, bet arī attīstīt un veicināt, bet VARAM tika veltīti pārmetumi, ka nozares ilgtspējas dokumentu izstrādā tikai uz desmit gadiem, kas līdzīgi kā meža nozarē labākajā gadījumā varētu būt īstermiņa stratēģija.
Tāpat komisija bija vienprātīga, ka sarunās Briselē jāpanāk Eiropas institūciju izpratne par kūdras ieguvi un pārstrādi Latvijā videi draudzīgiem mērķiem, nodrošinot nozares turpmāku pastāvēšanu. Kā to panākt, deputātiem domas gan dalījās. Romāns Naudiņš (NA) nozares aizstāvībai rosināja pieņemt konkrētu dokumentu Saeimā, bet, piemēram, Jānis Urbanovičs (“Saskaņa”) izteicās, ka ar deklarācijām nekas nebūs līdzēts. Šajā jautājumā viss esot skaidrs – lēmumam jābūt pozitīvam, tikai nedrīkst nokavēt pozīcijas skaidrošanu un pielāgoties Briselei, kā tas pie mums esot ierasts.
Jānis Dūklavs (ZZS) sēdē vērsa uzmanību citā aspektā:
“Nav tik vienkārši, ka EK kaut ko iedos. Latvijai no savas puses būs jāpiemaksā 174 miljoni eiro kā nacionālais līdzfinansējums.”
Viņš arī pauda pārliecību, ka kūdras nozares attīstības stratēģijai ir jābūt pamatīgākam dokumentam, balstītam uz valstij tik svarīgās nozares vajadzībām. Kūdriniekiem beidzot jātiek saprastiem un sadzirdētiem, lai viņi varētu attīstībā virzīties uz priekšu, lai nebūtu jābaidās veikt ieguldījumus un strādāt. Bet pie frakcijām nepiederošais deputāts Didzis Šmits nāca klajā ar pavisam radikālu priekšlikumu – Latvijai neesot jāpretendē uz EK piedāvājumā paredzētajiem līdzekļiem 68 miljonu eiro apmērā kūdras nozares pārorientācijai, jo tā nebūs nekāda “papildu nauda”, bet pārdalījums no jau esošajām kopējām iemaksām. No fonda solītie līdzekļi esot vērsti uz pasākumiem, kas neattīstīs valsts ekonomiku. Latvijai esot neskaitāmi citi pasākumi, kā nodrošināt valstij izvirzītos klimata neitralitātes mērķus.
“Mūsu mājas darbs ir izpildīts vēl ilgi, pirms ES ir devusi darba uzdevumu, tāpēc mēs nedrīkstam pieļaut, ka ar kūdras nozari notiek tas pats, kas ar Latvijas cukurfabrikām un zvejas kuģiem. Par nozari ir jācīnās un jāpanāk, lai Eiropā izprot Latvijas atšķirīgo situāciju – kūdru iegūst dārzkopībai, nevis apkurei,” sēdē runāto rezumēja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs (“KPV LV”).
Pozīciju skaidrošana turpinās
LKA par kūdras nozares perspektīvām Taisnīgās pārkārtošanās fonda kontekstā 25. februārī saņēmusi atbildi no EK Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta, kurā cita starpā apgalvots: “Kūdras nozares slēgšana Latvijā netiek paredzēta un nav priekšnosacījums fonda finansiālā atbalsta saņemšanai. Gluži otrādi, šī būtu iespēja kūdras nozari modernizēt, lai tā kļūtu videi un klimatam draudzīgāka ar mērķi samazināt siltumnīcas efekta gāzes un nodrošinātu ilgtspējīgu kūdras ieguvi.”
Pagājušajā ceturtdienā Eiropas Komisija publicējusi Eiropas Zaļā kursa ietvaros tapušā Taisnīgas pārkārtošanās fonda regulas priekšlikuma finansējuma izlietojuma vadlīnijas, kur nosauktas prioritārās investīciju zonas Latvijā. Tie uzskatāmi par nosacījumiem, kā izlietojami Latvijai plānotie 67,8 miljoni eiro nākamajiem septiņiem gadiem, ņemot vērā ES plānu pārkārtoties uz klimatneitrālu ekonomiku, samazinot SEG emisijas no emisiju ietilpīgiem sektoriem, kā arī atsakoties no kūdras kā fosilā kurināmā izmantošanas enerģētikā.
No vadlīnijām noprotams, ka investīcijas plānotas ilgtspējīgas kūdras ražošanas nodrošināšanai un kūdrāju atjaunošanai, lai samazinātu SEG emisijas. Plānotas, piemēram, šādas aktivitātes – investīcijas izpētē un inovācijās, veicinot uzlabotu tehnoloģiju pārnesi infrastruktūrā u. tml. Tiktāl šīs vadlīnijas saskan ar nozares vēlmi saglabāt un attīstīt dārzkopības kūdras ieguves un pārstrādes nozari Latvijā.
Taču bažas radot vadlīniju formulējumi “kūdras nozares adaptācija, lai tā kļūtu vairāk vides kontekstā ilgtspējīga, klimatam draudzīga un oglekļa neitrāla, novestu pie nodarbinātības izmaiņām ietekmētajos reģionos” un “tāpat tas ietver arī nepieciešamību pēc jaunām iemaņām tiem cilvēkiem, kas šobrīd nodarbināti kūdras sektorā un tās vērtību ķēdē”. LKA cer, ka ar šiem formulējumiem EK saprot enerģētiskās kūdras ieguvi un izmantošanu. Būtu nepieciešams skaidri noformulēt šo izpratni izstrādātajos dokumentos. Tāpēc jo būtiskāk lēmumu pieņēmējiem Briselē izskaidrot Latvijas kūdras nozares īpašo situāciju un dārzkopības kūdras nozares nozīmīgumu valsts ekonomikai.
LKA tāpat cer, ka lietotais formulējums “ilgtspējīga kūdras ražošana” pēc būtības ietver EK izpratni arī par kūdras ieguvi, lai Latvijā nenonāktu pie paradoksālas situācijas, ka ilgtspējīgi ražot kūdras produktus drīkst, bet kūdru iegūt nedrīkst un tā jāimportē, piemēram, no Krievijas.
Latvijas nacionālās pozīcijas “Par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu” projektu VARAM izskatīšanai Ministru kabinetā plāno virzīt 5. martā.
