Latvijā kūdras ieguvei izmanto tikai 4% no visām kūdrāju platībām. Vai jaunā stratēģija veicinās platību apguvi? 2
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā valdība apstiprinājusi “Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.–2030. gadam”, Latvijas kūdras nozari aptverot no ekonomiskā, sociālā, dabas aizsardzības un klimata pārmaiņu mazināšanas aspekta, kā arī nospraužot nozares ilgtermiņa mērķus.
LKA šā gada sākumā cēla trauksmi par nozares tālāko pastāvēšanu, jo janvāra vidū kļuva zināms, ka, izziņojot ES Zaļā kursa investīciju plānu, sarežģījumos nonākuši Latvijas kūdras purvi.
ES plāna ietvaros izveidots “Taisnīgas pārkārtošanās fonds”, kas paredz finansējumu Eiropas valstīm, kurām no videi kaitīgām nozarēm jāpāriet uz citu darbības lauku.
Īpaša uzmanība bija pievērsta fosilā kurināmā ieguvei: Polijas akmeņoglēm, Igaunijas degslāneklim un Latvijas kūdrai. Pēc VARAM apkopotajiem datiem, kūdras ieguve un atvērti kūdras lauki (tostarp arī tie, kas stāv pamesti kopš padomju laikiem) kopā izdala aptuveni 1,5 miljonus tonnu CO2 ekvivalenta gadā.
Salīdzinājumam: enerģētikas nozare saražo 3,9 miljonus tonnu, transports – 3,3 miljonus, lauksaimniecība – 2,7 miljonus.
Lai gan kūdra Latvijā nav lielāko piesārņotāju trijniekā un absolūti lielāko daļu savu produktu ražo nevis enerģētikai, bet dārzkopības vajadzībām, kas kaitīgās SEG emisijas palīdz neitralizēt, Briseles piedāvājumā paredzēts, ka Latvija no “Taisnīgās pārkārtošanās fonda”, sākot ar 2021. gadu, varēs saņemt 68 miljonus eiro kūdras nozares pārorientācijai.
Kaut kur cirkulē
“Labi, ka tagad ir pamatnostādnes kaut vai uz desmit gadiem, lai gan kūdras nozarē plānojam un strādājam ilgtermiņā, sākot ar 25 gadiem un uz priekšu,” valdības lēmumu komentēja Edijs Ločmelis, LKA padomes priekšsēdētājs un SIA “Pindstrup Latvia” direktors.
“Taisnīgās pārkārtošanās fonda” Latvijai piešķirto līdzekļu izlietošanas projekts “kaut kur cirkulējot” un nozare tikai priecātos, ja Latvijai iedalītā nauda, kas būšot saņemta purvu sakārtošanai, pie nozares arī nonāktu.
“Pagaidām mēs vēl nezinām, kādas aktivitātes par šo naudu atbalstīs. Ļoti ceram, ka būs pieejami līdzekļi jaunu produktu attīstīšanai. Noteikti atbalstām agrāk izstrādāto purvu rekultivāciju pamestajās teritorijās.
Uz tagadējiem nozares dalībniekiem tas neattiecas, jo mums visiem teritorijas rekultivācija pēc purva izstrādes paredzēta apsaimniekošanas līgumā. Tāpat mēs ceram, ka kūdras nozares turpmākajā attīstībā lielās jautājuma zīmes ir noņemtas.
Politiķi Latvijā un ES apgalvo, ka uz dārzkopību vērstās kūdras industrijas attīstību šķēršļu nebūs, gluži otrādi – tai jāpaplašina piedāvāto produktu klāsts.
Šajā ziņā Latvijā jau patlaban esam diezgan labā līmenī, jo mūsu produktiem pievienotā vērtība, rēķinot uz vienu pārstrādāto kūdras tonnu, ir viena no augstākajām pasaulē,” skaidroja nozares eksperts.
Izmanto tikai 4% no resursa
Galvenās problēmas kūdras nozarē, kuru risināšanai nepieciešams īstenot valdības politiku, ir aizsargājamo un kūdras ieguvei atvēlamo platību noteikšana, resursa tautsaimnieciskās lomas aktualizācija, kūdras izmantošanas ietekmes uz klimata pārmaiņām novērtējums, ģeoloģiskās informācijas kvalitāte un pieejamība, senāk kūdras ieguvei izmantoto platību efektīva apsaimniekošana, kā arī vairākas citas.
Ingrīda Krīgere, LKA valdes locekle: “Svarīgākais, ka, apstiprinot pamatnostādnes, valsts apņēmusies nodrošināt prognozējamu kūdras resursu pieejamību tautsaimniecībā, proti, pašreizējā kūdras ieguves apjomā jeb 26 000 ha platībā, ļaujot iegūt vidēji gadā 1,2 miljonus tonnu kūdras.
Jāatgādina, ka no visām kūdrāju platībām Latvijā kūdras ieguvei izmanto tikai 4%, vienlaikus radot būtisku pienesumu valsts ekonomikai.
Šis valsts lēmums nozarei ļauj paaugstināt investīciju drošību un noteikti veicinās jaunu kūdras produktu ražotņu būvniecību, kūdras produktu ar pievienoto vērtību attīstību un to daļas palielināšanu eksportā, tādējādi sniedzot vēl būtiskāku pienesumu valsts ekonomikai.”
Latvijā iegūto kūdru 97% apjomā izmanto dārzkopībā – kūdrā audzē pārtikas un dekoratīvo augu, kā arī koku stādus. Latvijā darbojas 64 kūdras ieguves uzņēmumi, kas 2019. gadā kūdru eksportēja par 185 miljoniem eiro uz 112 valstīm pasaulē.
Kūdras nozare gadā vidēji nodokļos samaksā 18,5 milj. eiro, tajā nodarbināti 1800–3000 cilvēku, galvenokārt reģionos (atkarībā no sezonas).
