Vienu no pelnošākajām nozarēm gaida būtiskas pārmaiņas 1
Janvāra vidū kļuva zināms, ka Briseles redzeslokā nonākuši Latvijas kūdras purvi un kūdras ieguves nozare. Eiropas Komisija (EK) gada sākumā izziņoja Eiropas Zaļā kursa investīciju plānu.
Plāna ietvaros izveidots “Taisnīgas pārkārtošanās fonds”, kas paredz finansējumu Eiropas valstīm, kurām no videi kaitīgām nozarēm jāpāriet uz citu darbības lauku. Īpaša uzmanība pievērsta fosilā kurināmā ieguvei: Polijas akmeņoglēm, Igaunijas degslāneklim un Latvijas kūdrai.
Pēc VARAM apkopotajiem datiem, kūdras ieguve un atvērti kūdras lauki (tostarp arī tie, kas stāv pamesti kopš padomju laikiem) kopā izdala aptuveni 1,5 miljonu tonnu CO2 ekvivalenta gadā. Salīdzinājumam: enerģētikas nozare saražo 3,9 miljonus tonnu, transports – 3,3 miljonus, lauksaimniecība – 2,7 miljonus.
Lai gan kūdra Latvijā nav lielāko piesārņotāju trijniekā, EK piedāvājumā paredzēts, ka Latvija no “Taisnīgās pārkārtošanās fonda”, sākot no 2021. gada, varēs saņemt 68 miljonus eiro kūdras nozares pārorientācijai. Tikmēr statistika rāda, ka kūdras ieguves uzņēmumi katru gadu valsts budžetā ienes aptuveni 20 miljonus eiro. Ja pieskaita vēl kūdras nozari apkalpojošos uzņēmumus, piemēram, palešu un plēvju ražotājus, transportētājus, tad tie varētu būt pat 50 miljoni eiro gadā.
Latvijā kūdru enerģētikai neiegūst
Latvijas Kūdras asociācija (LKA) informē, ka pie mums jau kopš 2004. gada kūdru enerģētiskām vajadzībām gandrīz vispār neiegūst – enerģētikā izmantojot tikai 2% no kūdras kopapjoma.
Latvijā 95% no iegūtās kūdras izmanto lauksaimniecībā, to pārstrādā kūdras produktos un eksportē uz vairāk nekā 100 valstīm pasaulē, kur to izmanto dārzkopībā, mežsaimniecībā un augsnes ielabošanai.
LKA uzsver – tieši kūdrā audzētie dekoratīvo augu, dārzeņu un koku stādi piesaista siltumnīcefekta gāzes. Piemēram, vienā kubikmetrā kūdras var izaudzēt 6000 koku stādu, ar ko iespējams apstādīt 3 ha meža, kas 50 gadu perspektīvā var piesaistīt 1110 t CO2. Vienā kubikmetrā kūdras var izaudzēt arī 7000 dārzeņu stādus, no kuriem vēlāk var iegūt 16 t gurķu ražu vai 32 t tomātu ražu – ievērojamu pārtikas daudzumu.
Latvijas kūdras ieguves un pārstrādes nozare gadā vidēji nodarbina vairāk nekā 3000 darbinieku. Zīmīgi, ka kūdras nozarei ir izteikti reģionāls raksturs – tā nodrošina darba vietas Latvijas reģionos. Bieži kūdras ieguves uzņēmums ir lielākais darba devējs novadā.
Nozares slēgšanai varētu būt neprognozējamas sociālekonomiskas sekas, kas nekādā veidā neuzlabotu siltumnīcefekta gāzu emisiju kopējo bilanci. LKA vadītāja Ingrīda Krīgere norāda: “Ierēdņi pierāda, ka valstij nav ilgtermiņa domāšanas un netiek skatīta kopaina. Cilvēki, kuri mūs pārstāv Eiropā, nepārzina nozari, par kuru spriež. Īstermiņā ir vēlme iegūt līdzekļus, bet līdz ar to tiktu iznīcināta nozare, kas dod darba vietas un sniedz lielu ieguldījumu pārtikas ražošanas ķēdē.
Vēlme iegūt finansējumu neesošai enerģētiskās kūdras ieguves jomas pārprofilēšanai varētu tikt definēta kā Eiropas Savienības naudas izsaimniekošana.”
No pudeles izlaistais “džins”
Vai tā ir “kļūda” un kā tāda varēja rasties, I. Krīgere “LB” atzina: “Ierēdņi redzēja, ka ir iespēja apgūt finanšu līdzekļus, ko ES dala pēc fosilā resursa apjoma. Kūdra mums ir, to pieskaitīja kā enerģētisko resursu, un tādēļ viss te tagad sākās!”
Nozarei pēkšņo un nepatīkamo situāciju “LB” komentēja arī LKA padomes loceklis, SIA “Olaines kūdra” valdes priekšsēdētājs un piecu ar kūdras nozari saistītu uzņēmumu līdzīpašnieks Gunārs Cankalis: “Ziņa, ka esam “pārprofilējamo” nozaru sarakstā, mums nāca tikpat negaidīti kā pārējai sabiedrībai – izlasījām EK paziņojumu, un ieraudzījām, ka esam tur iekšā kopā ar poļu akmeņoglēm un igauņu degslānekli. Visvairāk satrauca paziņojumā ierakstītais, ka Latvijai nauda paredzēta kūdras nozares uzņēmumu darbības un darbinieku pārorientācijai. Šī ziņa janvāra vidū parādījās kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, neviens ierēdnis, neviena valsts iestāde pirms tam ar mums par šādiem pagriezieniem nebija runājusi.
Kā nozare strauji reaģējām. Piedalāmies sapulcēs, informējam par savu viedokli. Rakstījām arī mūsu augstajam pārstāvim EK Valdim Dombrovskim. Viņa birojs jau ir atsūtījis mierinājumu – nē, kūdras ražošanu pārtraukt neesot domāts. Arī VARAM pārstāvji sāk “locīties” un skaidrojumi kļūst citādi: strādājiet mierīgi, nekas nemainīsies! Iegūto naudu virzīšot Latgalei un Vidzemei pamesto purvu rekultivācijai. Ko darīs – atkal nav skaidrības. Kopējā situācija ap nozari tikmēr veidojas nelabvēlīga. Ar tādu nepārdomātu paziņojumu “džins” no pudeles ir izlaists, un tagad visi cīnāmies, mēģinām to savaldīt.”
Nozari jāturpina modernizēt
Nozares pozīciju aizstāvībai LKA pagājušajā nedēļa VARAM iesniegusi savus priekšlikumus par turpmāko attīstību, ievērojot zaļās ekonomikas pamatprincipus. Kamēr atbildes no ierēdņiem nav saņemtas, LKA vadība iesniegtos priekšlikumus vairās publiskot, vienlaikus informējot, ka tie vērsti uz nozares produktu pievienotās vērtības, purvu rekultivācijas, apjomīgu stādu audzēšanas siltumnīcu kompleksu būvniecību un citiem modernizācijas pasākumiem.
Latvija ir kūdras resursiem bagāta valsts, kūdra ir viens no nedaudzajiem Latvijas derīgajiem izrakteņiem, no kura ražotos eksporta produktus ir atzinusi visa pasaule, un pieprasījums pēc kūdras produktiem ir stabili augošs. LKA uzskata – ilgtspējīgi apsaimniekojot šo resursu, Latvijai ir iespēja attīstīt valsts ekonomiku un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas.
Bankas jau uztraucas?
Tālākajai kūdras ieguves modernizācijai, kas diezgan strauji notikusi arī līdz šim, nepieciešami ieguldījumi. Nozares pārstāvji salīdzina, ka, piemēram, šobrīd neskaidrie noteikumi, sākot no nākamā gada, kūdras ieguvē ir tikpat kā “rīt”, jo ieguldījumu stratēģiju tur plāno ne mazāk kā 20–30 gadiem.
G. Cankalis “LB” apliecināja, ka pēc EK paziņojuma jau ir bijusi reakcija no sadarbības partneriem, kuri izplata produkciju. Savukārt LKA ar kādas lielas vietējās bankas pārstāvi notikušas konsultācijas, kuras saturu atklāt viņš nevēlējās.
Par finansistu viedokli “LB” interesējās Latvijas Finanšu nozares asociācijā, un saņēma visai nomierinošu komentāru. To sniedza SEB bankas valdes loceklis un asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs Kārlis Danēvičs:
“Bankas izvērtē katras nozares ilgtermiņa perspektīvas ilgtermiņā. Ja nozare pamatoti vai nozaresprāt nepamatoti tiek uzskatīta par tādu, kas rada CO2 emisijas un negatīvi ietekmē vidi, tad bankas šādu informāciju, protams, ņem vērā. Redzam, ka Eiropa klimata jautājumos vēlas būt līderis pasaulē un pamato to gan ar globālo sasilšanu, gan arī ar to, ka tā ir būtiska vēlētāju un sabiedrības izvēle. Rezultātā tiks izdarīts spiediens uz finanšu nozari un arī reālajā ekonomikā strādājošajām nozarēm mainīties un ieguldīt vairāk līdzekļus nozarēs, kas nerada negatīvus vides vai klimata efektus.
Specifiski par nozari Latvijā varam piebilst, ka tā ir bijusi viena no pelnošākajām nozarēm un ilgtermiņa kredītu atmaksa parasti ir notikusi krietni īsākā periodā kā gandrīz jebkurā citā nozarē. Līdz ar to attiecību risināšana ar bankām un spēja norēķināties ar kredītiem netiek saskatīta kā tūlītēja finanšu problēma. Kūdras nozare Latvijas gadījumā arī nerada tiešu un lielu CO2 emisiju iespaidu, līdz ar to bankām nav arī tūlītēju ētisku apsvērumu strauji reaģēt.”
VARAM meklē izeju
VARAM šajā sakarā paskaidroja, ka ministrija ir uzklausījusi Latvijas Kūdras asociācijas iesniegtos priekšlikumus, un tie tiks izvērtēti. Priekšlikumi tiks arī ņemti vērā, sagatavojot Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes, kuras pašlaik ir izstrādes un apspriešanas procesā. Taisnīgas pārkārtošanas mehānisma ietvaros pieejamais finansējums saskaņā ar Eiropas Komisijas publicēto priekšlikumu varēs tikt izmantots vairākiem mērķiem, t.sk. kūdras nozares pārveidei, kā arī investīcijas uzņēmumiem jaunu zaļu darba vietu radīšanai.
Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma regulas priekšlikums šobrīd ir tikai publicēts. Sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos Eiropas Savienības ietvaros notiks aktīvas diskusijas gan par mehānisma ietvaros pieejamā finansējuma izlietošanas iespējamajiem virzieniem, gan arī to, kādā veidā Latvija varētu izlietot mehānismā pieejamos finanšu līdzekļus. Šobrīd nav pieņemti saistoši lēmumi par to, kas varētu būt potenciālie finansējuma saņēmēji un kurām nozarēm Latvijā šī pārkārtošanās būtu veicama prioritārā kārtā. Eiropas Komisijas piedāvāto priekšlikumu ministrija diskutēs ar visām iesaistītajām pusēm, lai rastu tādu risinājumu, kas Latvijai ir visderīgākais gan no klimata, gan tautsaimniecības viedokļa.
UZZIŅA
Latvijā iegūto kūdru izmanto visā pasaulē – 95% Latvijas kūdras tiek eksportēti, un pērn eksports sasniedza 176 miljonu eiro.
Kopumā purvi klāj 10% valsts teritorijas. No visiem Latvijas purviem kūdras ieguve notiek tikai 4% un, pateicoties labvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem Latvijā, ikgadējais kūdras dabiskais pieaugums ievērojami pārsniedz ieguves apjomus.
Latvijā darbojas 63 kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumi, nozare nodarbina apmēram 3000 strādājošo.
