Kūdras ieguvēji meklē atbildīgo 0
Pēc tam kad Valsts meža dienests būs iesniedzis visu to faktoru izvērtējumu, kas ietekmē meža un purvu ugunsgrēku dzēšanu, tiks sasaukta starpinstitūciju darba grupa, kas piedāvās pilnveidot meža ugunsdrošības normatīvo vidi.
Latvijas kūdras purvi patlaban ir Vides un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā, savukārt Zemkopības ministrija saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofu likumu atbild par katastrofām mežos un arī – purvos. Tādēļ tādos gadījumos kā Valdgales ugunsnelaime atbildība par, piemēram, ātri nesasauktu krīzes padomi tiek futbolēta no vienas ministrijas uz otru, beigu beigās par konkrēto notikumu atbildību uzveļot konkrētās operācijas vadītājiem, proti, ugunsdzēsējiem.
Valdgales kūdras purva ugunsgrēks saasinājis problēmu, par kuru jau gadiem rūpi tur kūdras ieguves nozare. Proti, nozares uzņēmēji Zemkopības ministrijā vēlētos redzēt īpašu Kūdras departamentu. Kā vēstulē atbildīgajām ministrijām norāda kūdras ieguves uzņēmuma SIA “Laflora” vadītājs Uldis Ameriks, būtu jānosaka viena atbildīgā institūcija, kura vada un koordinē kūdras ieguves jomu.
“Manā ieskatā tā būtu Zemkopības ministrijas (ZM) Meža un kūdras departaments. Savukārt konkrētos dzēšanas darbus, protams, vada Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, pamatojoties uz ZM izstrādātajiem koordinācijas plāniem un papildu resursu iesaisti no saistītajām nozarēm,” saka uzņēmējs.
Tāpat būtisks priekšlikums ir atļaut dabas liegumos veikt zināmus darbus, izveidojot stigas, pa kurām ugunsdzēsēji var tikt klāt ugunsnelaimes vietai. “Kūdras ieguves vietas daudzos gadījumos ir līdzās dabas liegumiem. Tieši infrastruktūras neesamība tajos rada draudus katastrofu likvidācijai, un normatīvajos aktos būtu jāparedz bezierunu pasākumi infrastruktūras izveidei arī dabas liegumu teritorijās operatīvai rīcībai katastrofu gadījumiem,” norāda Ameriks.
Tikmēr zemkopības ministrs Jānis Dūklavs “LA” atzīst, ka ar sapratni izturas pret minētajiem priekšlikumiem, bet tik vienkārši tas nebūšot, kamēr par purviem, tāpat kā līdz šim, atbildēs VARAM. Tomēr kaut kas lietas virzībā tiekot darīts.
Veidos darba grupu
“Jā, esmu saņēmis vēstuli no Amerika kunga, esam tikušies un runājuši par šiem jautājumiem. Protams, šie priekšlikumi ir vērā ņemami un tur ir praktiskas lietas. Tomēr tas nevar saistīties ar rītdienas piedāvājumiem, te jātiekas visām ieinteresētajām pusēm un jārunā,” tā ministrs. Patlaban Valsts meža dienests, ņemot vērā šīs vasaras kopumā ugunsbīstamo situāciju un lielos meža ugunsgrēkus, izvērtē visus faktorus, kas lielākā vai mazākā mērā ietekmē meža un purvu ugunsgrēku dzēšanu. Izvērtējums tiks iesniegts Zemkopības ministrijā, un, mazinoties ugunsbīstamībai, tiks sasaukta starpinstitūciju darba grupa.
“Šajā grupā pieaicināsim visas iesaistītās institūcijas – purvu apsaimniekotājus, VARAM, Valsts vides dienestu, uzņēmējus, tai skaitā arī SIA “Laflora”. Darba grupā tiks izskatīts Valsts meža dienesta izvērtējums un citu institūciju priekšlikumi, un tad tiks lemts par meža ugunsdrošības normatīvās vides pilnveidošanu,” stāsta Dūklavs.
Par kompensācijas apjomu runāt pāragri
Savukārt, jautāts, cik liela summa varētu tikt prasīta kompensācijās par izdegušajiem meža hektāriem, nozares ministrs pagaidām ir atturīgs. “Šobrīd konkrētu summu neminēšu, aplēses ir dažādas. Šis ir viens no lielākajiem ugunsgrēkiem valsts vēsturē. Protams, kamēr te ir darbs kriminālpolicijai, mēs visi gaidīsim izmeklēšanas rezultātus. Ja būs konstatēti vainīgie, tad tās summas būs ļoti lielas.”
