“Kūdras nozari sagaida tāds pats liktenis kā cukurfabrikas!” Uzņēmējus satrauc nodoms pārtraukt kūdras ieguvi Latvijā 77
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmējus satrauc Eiropas Komisijas (EK) nodoms pārtraukt kūdras ieguvi Latvijā.
Latvijā kūdru izmanto galvenokārt kūdras substrāta ražošanai un dārzkopībā, tomēr, neskatoties uz to, Briseles ierēdņi to pieskaita fosilajiem resursiem, tāpēc ka to izmanto arī enerģētikā.
Bet, kūdru sadedzinot, rodas siltumnīcefekta gāzu izmeši, kas nebūtu pieļaujams, ievērojot Eiropas noteikto Zaļo kursu.
Nozares uzņēmēji grib skaidri zināt, vai Latvijas valsts viņus aizstāvēs un vai arī turpmāk gan viņi, gan ap 3000 nozarē nodarbināto varēs strādāt.
Pagājušā gada rudenī valdības apstiprinātās “Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.–2030. gadam” it kā vieš cerību, ka vismaz turpmākos desmit gadus Latvijā kūdras ieguves nozare pastāvēs.
Arī deklarācijā par Krišjāņa Kariņa vadītās valdības darbību solīts, ka tā īstenos tādu “zemes dzīļu un derīgo izrakteņu politiku, kas stimulē to ekonomiski pamatotu un ilgtspējīgu izmantošanu, tajā skaitā kūdras, sapropeļa un citu zemes dzīļu resursu izmantošanu”.
Savukārt Rīcības plānā Latgales reģiona izaugsmei 2018.–2021. gadam skaidrots, ka esot svarīgi izvērtēt iespējas efektīvāk izmantot Latgalē atrodamos kūdras resursus.
Uzņēmēji solījumiem netic
Vai pēc šiem vārdiem sekos arī rīcība, proti, vai valdība aizstāvēs valsts nacionālās intereses – par to uzņēmējiem gan nav īstas paļāvības. Piemēram, kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma “Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks pieļauj, ka, akli pakļaujoties šiem Briseles plāniem, nozari sagaida tāds pats liktenis kā cukurfabrikas.
Savukārt Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere spriež, ka nozares pastāvēšanu apdraud gan tas, ka kūdru pieskaita enerģētikā izmantotajiem resursiem, gan neprecīza siltumnīcefekta gāzu izmešu uzskaite Eiropā.
“Siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzuma rēķinus balsta uz to, ka kūdra tūlīt simtprocentīgi oksidējas, uzreiz izdalot kaitīgo gāzu izmešus,” skaidro Ingrīda Krīgere, “tā gluži nav, jo to iestrādā substrātā, pēc tam aizved uz citām valstīm, kur izmanto dārzkopībā.
Tā kā oksidēšanās notiek ilgtermiņā, izmešu apjoms būtu jādala starp ieguvēja un patērētāja valsti. Dārzkopības kūdras izmantošana substrātos dažādu augu audzēšanā veicina klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu. Piemēram, vienā kubikmetrā kūdras var izaudzēt 6000 koku stādus, ar kuriem var apstādīt trīs hektārus meža.”
Ierēdņi saredz tikai miljonus
“Lafloras” vadītājs Uldis Ameriks nesaprot, kāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Zemkopības ministrijas ierēdņi un valsts pārstāvji Eiropas Komisijā neskaidro Latvijas atšķirīgo situāciju, lai aizstāvētu valsts tautsaimniecībā būtisku nozari, ko raksturo, piemēram, eksporta apjoms – 2020. gadā 206 miljoni eiro.
Viņaprāt, pati lielākā nelaime tā, ka mūsu ierēdņi redz tikai tos 450 miljonus eiro, ko piedāvā Eiropas Zaļā kursa investīciju plāns apmaiņā pret kūdras ieguves pārtraukšanu, bet neredz, kādas sekas tas var radīt tautsaimniecībai.
Viņaprāt, tas ir plāns, kā iznīcināt Latvijas tautsaimniecībā tradicionālu nozari ar būtisku pienesumu valsts ekonomikā.
Savukārt no Taisnīgās pārkārtošanās fonda ietvaros piesolītajiem 198 miljoniem eiro, paredzētiem kūdras ieguves vietu rekultivācijai, daļa jau paredzēta VARAM, daļa Izglītības un zinātnes ministrijai. Bet uzņēmējiem vēl būs jāpiesakās uz pārpalikušo.
VARAM garantijas nedod
VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola atzīst, ka pieminētās pamatnostādnes viešot skaidrību par nozares turpmāko attīstību līdz 2030. gadam.
Tomēr ministrija nevarot dot garantijas ilgākam laikam, tāpēc ka Latvijai būšot jāizlemj, cik daudz siltumnīcefekta radīto gāzu izmešu būs iespējams samazināt lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, kūdras ieguvē un citās tautsaimniecības nozarēs.
Uz jautājumu, vai ir iemesls nozares uzņēmēju satraukumam, Saeimas deputāts, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro atbild, ka diemžēl tāds esot.
“Briselē uzskata, ka kūdru bieži izmanto kurināšanai, tādējādi radot kaitīgo gāzu izmešus,” viņš skaidro, “bet Latvijā kurināmajam izmanto tikai 2% no iegūtās kūdras apjoma – pārējo izmanto dārzkopībai un eksportam.
Komisijā es un citi deputāti paudām atbalstu kūdras nozares attīstībai nākotnē, uzdodot vairākām ministrijām pārliecināt EK, ka Latvijā kūdras nozare jāsaglabā. Sevišķi Latgalē un Vidzemē, ņemot vērā kūdras krājumus un potenciālu attīstībai.”
Jāatzīst, ka aprīļa beigās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē deputāti atzina, ka kūdras nozare jāvērtē ne tikai no dabas aizsardzības, bet arī no ekonomisko interešu viedokļa, ņemot vērā nozares devumu tautsaimniecībā.
Draud dramatiskas sekas
Jautāts, kādas būs sekas, ja, pakļaujoties Briseles spiedienam, kūdras ieguve un pārstrāde tomēr būtu jāpārtrauc, Ralfs Nemiro atbild, ka sekas būtu dramatiskas. Pieaugtu bezdarbs. Par aptuveni 40 miljoniem eiro gadā samazinātos valsts budžeta ieņēmumi. Palielinātos ēnu ekonomikas īpatsvars.
Saeimas deputāts, Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis teic, ka Eiropas Zaļā kursa ideja ir laba. Bet, viņaprāt, neesot taisnīgi pieprasīt visām ES dalībvalstīm vienādu procentuālo kaitīgo izmešu samazinājumu, neņemot vērā atšķirīgos apstākļus katrā dalībvalstī.
“Jau pašlaik Latvija ir krietni zaļāka nekā citas ES dalībvalstis. Kaitīgo gāzu izmešu apjoms Latvijā ir krietni mazāks nekā citās dalībvalstīs, kurās vēl joprojām enerģētikā izmanto akmeņogles un citu fosilo kurināmo,” viņš piebilst.
“Latvijā gāzu izmešus visvairāk rada nevis kūdras ieguve, kuru izmanto dārzkopībā, bet transports, lauksaimniecība un koģenerācijas stacijas.”
Jautāts, vai Ilgtspējīgas attīstības komisijā spriests par kūdras nozares attīstību, Vjačeslavs Dombrovskis atbild, ka spriests vēl neesot, bet to darīšot.
Sola neslēgt, bet modernizēt
Saeimas deputāte, Eiropas lietu komisijas vadītāja Vita Anda Tērauda stāsta, ka par kūdras nozari komisijā klausījušies Zemkopības ministrijas skaidrojumus, apspriežot Eiropas nosprausto Zaļo kursu.
No ministrijas pārstāvju skaidrotā viņa sapratusi, ka kūdras nozari pavisam neslēgšot. Bet ar Eiropas fondu atbalstu tikšot sekmēta nozares modernizēšana.
Līdzīgi sola arī augstākās Eiropas amatpersonas – 2020. gada 28. februārī EK izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis Latvijas sabiedriskajā televīzijā apgalvoja, ka Latvijai nav uzstādījuma, ka tai būtu jāatsakās no kūdras iegūšanas, jo tā netiek iegūta kurināšanai, bet galvenokārt lauksaimniecībai un dārzkopībai.
Bet būšot pieejams finanšu atbalsts nozares modernizācijai, siltumnīcefektu radošo gāzu izmešu samazināšanai kūdras ieguvē. Vai tā notiks – redzēsim.
UZZIŅA
Latvijas purvu īpašnieks ir Latvijas valsts – 93%, no tiem 58% ir AS “Latvijas valsts meži” valdījumā. Purvi klāj 10% no Latvijas teritorijas.Kūdras ieguve notiek 4% no kūdras atradņu teritorijas (0,4% no Latvijas teritorijas).
40% kūdras atradņu atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
Atradnēs ir 1,7 miljardi tonnu kūdras.
Gadā uzkrājas aptuveni 1,6 miljoni tonnu kūdras (vidējais uzkrāšanās ātrums ir 2 mm gadā).
Aizvadītajos desmit gados Latvijā vidēji gadā tiek iegūti 0,95 miljoni tonnu kūdras.
2021. gada 1. janvārī zemes dzīļu izmantošanas licenču laukumu platība kūdras ieguvei bija 25 724 ha. Kūdras ieguve dabā notiek 15 700 ha platībā.
Nozarē nodarbināti 1800 līdz 2700 iedzīvotāju.
2019. gadā ieguldījumi nozares attīstībā sasniedza aptuveni 20 miljonus eiro.
Valsts budžetā iemaksāto nodokļu apmērs – vidēji 19 milj eiro gadā.
Latvijā iegūtā kūdra veido 31% no profesionālajā dārzkopībā izmantotās kūdras ES dalībvalstīs.
No Latvijā iegūtās kūdras 97% izmanto dārzkopībā dārzeņu, dekoratīvo augu un koku stādu audzēšanā. No iegūtās kūdras apjoma 93% tiek eksportēti, savukārt 1,4% izmanto enerģētikā.
