Kūdras ieguve gandrīz pilnībā nonākusi ārzemnieku rokās 0
Latvijā gandrīz visu pašlaik iegūtās kūdras un saražoto kūdras produktu apjomus izved uz ārzemēm. Kūdras ieguves purvi un kūdras produktu ražošana gandrīz pilnīgi nonākusi ārzemnieku rokās.
Patlaban no aptuveni 30 Latvijas kūdras ražotāju asociācijas uzņēmumiem tikai dažos daļa kapitāla vēl pieder latviešu uzņēmējiem. Pārējo īpašnieki un Latvijas lielākās dabas bagātības izmantotāji ir vācieši, somi, dāņi, beļģi un citi ārzemnieki.
Gan zaudējumi, gan ieguvumi
Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, SIA “Klasmann-Deilmann Latvia” ražošanas direktors Andis Gredzens uzskata – ārzemnieku pieplūdums nav nejaušs, reizē ar zaudējumiem tam bijuši arī savi ieguvumi. Proti, bez ārzemju kapitāla ieguldījumiem, modernu tehnoloģiju ieviešanas ražošanā un plašākām iespējām pārdot ražotos produktus ar vietējo uzņēmēju spēkiem vien, viņaprāt, būtu krietni mazāk iespēju noturēties uz ūdens. Arī aizņemties naudu bankā ražošanas izaugsmei pašmāju uzņēmējam savulaik bija neiespējami. Baņķieriem šķita, ka ieguldīt šajā ražošanā ir pārāk riskanti. Toties ārzemnieki pirmie aptvēra, ka ražot substrātu var tepat Latvijā, pēc tam to var izvest uz Vāciju, Spāniju, Vjetnamu, AAE un citām valstīm. Patlaban viens no lielākajiem šādiem pārstrādes uzņēmumiem, piemēram, ir Talsu novadā dāņiem piederošais “Pindstrup Latvia”, Aknīstes novadā vāciešiem piederošais “Nord Torf”.
Pārsteidz vienaldzība
“Pie mums līdz šim valdīja uzskats, ka kūdra par kurināmo vispār nav izmantojama. Latvijā kūdrai nav pieprasījuma, tirgus lauksaimnieciskām vajadzībām ir niecīgs. Bet citās valstīs apzinās kūdras vērtību un izmantošanas iespējas. Kamēr Latvijā lāgā nezinām, kur likt kūdru, tikmēr ārzemēs to sekmīgi izmanto ne tikai lauksaimniecībā, bet arī enerģētikā,” atzīst Andis Gredzens, “kūdras ražotājiem, protams, pietiks darba, apmierinot eksporta pieprasījumu. Bet pārsteidz valsts vienaldzība par to, kā tiek izmantota viena no lielākajām Latvijas dabas bagātībām.”
Kūdras krājumi un patēriņš enerģētikā (ktoe)*
| Somija | Īrija | Zviedrija | Igaunija | Latvija | Lietuva | Kopā | |
| Enerģētikā izmantotās kūdras krājumi | 1 100 000 | 47 500 | 370 000 | 10 000 | 57 000 | 4000 | 1 589 000 |
| Gada kūdras patēriņš enerģētikā | 1980 | 984 | 372 | 28 | 0 |
4 |
3368 |
*ktoe – enerģijas mērvienība
Avots: Latvijas Kūdras ražotāju asociācija
1997. gadā Eiropas Savienības PHARE programmas ietvaros veiktajā pētījumā par kūdras ieguvi un izmantošanu atzīts, ka Latvijā būtu lietderīgi izmantot kūdru 12 pilsētās – siltuma ražošanai un divām termoelektrocentrālēm. Bet, tā kā pašlaik ne valsts subsīdijas, ne Eiropas fondu finanšu atbalstu jaunu ar kūdru darbināmu katlu māju celtniecībai nepiešķir, nekas nenotiek. Andis Gredzens atminas, ka vēl nesen somiem piederošais uzņēmums “Seda”, kurā viņš savulaik strādāja, bija vienojies ar Strenču novada pašvaldību par kūdras izmantošanu namu apkurē akmeņogļu vietā. “Taču iecere izputēja, tāpēc ka somiem apnika gaidīt, kad Ekonomikas un Finanšu ministrijas ierēdņi izstrīdēsies un kaut ko izlems,” viņš piebilst.
Staigājam pa zelta paklāju
“Ar pašreizējiem ieguves apjomiem Latvijā kūdras iegulas būtībā ir neizsmeļamas. Pat divkārt palielinot kūdras ieguvi, tās krājumu pietiktu vēl četrsimt piecsimt gadus,” atklāj Andis Gredzens, “būtībā mēs staigājam pa zelta paklāju, kas ik gadu valsts ekonomikai varētu ienest latu miljonus.” Viņaprāt, arī dabai kūdras ieguve lielākos apjomos neradītu kaitējumu, tāpēc ka izsmeltie kūdras krājumi pamazām atjaunojas. Ņemot vērā pašlaik iegūtos apjomus, “bilancē ir nulle – cik iegūstam, tik tā dabiskā ceļā atjaunojas,” apgalvo Andis Gredzens.
Apkurē nevajag nevienam
“Kūdras izmantošana enerģētikā bijis viens no iemesliem, kāpēc 1996. gadā 11 nozares uzņēmumi nodibināja asociāciju,” atceras asociācijas vadītājs. “Tolaik kūdru vēl izmantoja apkurē, viens no lielākajiem patērētājiem – līdz 1 miljonam tonnu gadā – bija Rīgas TEC 1. Mēs cerējām, ka tās izmantošana gan siltuma, gan elektrības ražošanā paplašināsies. Bet kopš 2003. gada apkurē to vairs nevajag nevienam. Patlaban Latvijas purvos iegūtā kūdra tiek izmantota tikai substrāta ražošanai lauksaimniecībai un dārzkopībai.”
Bijušais Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Ansis Šnore uzskata, ka no valsts puses nozare ir nepelnīti pamesta novārtā jau kopš valstiskās neatkarības atgūšanas pirmajiem gadiem. Viņaprāt, būtu aplami domāt, ka enerģētikā ar kūdru varētu pilnībā aizstāt no Krievijas importēto dabas gāzi, mazutu vai citu kurināmo.
“Taču šo ievesto energoresursu īpatsvars Latvijā ir aptuveni 70% no kopējā patēriņa. To cenas nepārtraukti kāpj, turklāt tik lielu mūsu atkarību kaimiņvalsts var izmantot arī politisku mērķu sasniegšanai,” spriež Ansis Šnore.
Ar gaušanos vien nebūs līdzēts
Viņaprāt, kūdras izmantošana apkurē būtu izdevīga tajās pilsētās, kas atrodas kūdras ieguves tuvumā, jo pārvadāt kurināmo lielos attālumos nebūtu prāta darbs. Kūdras ieguves uzņēmumi nodrošina arī vairāk nekā 1500 darba vietas ziemā un divreiz vairāk vasarā. Kūdras ieguve būtu sevišķi izdevīga Latgalē, kur atrodas gandrīz 40% no visiem krājumiem un kur pašlaik ir vislielākais bezdarbnieku skaits Latvijā.
Uzņēmuma “Peat Export LLC” valdes loceklis Valērijs Kozlovs uzskata, ka pēdējais laiks pašiem no runāšanas pāriet pie darbiem, jo ar gaušanos vien nekas nebūs līdzēts. Viņaprāt, kūdras ražotāji paši vainīgi pie tā, ka kurināmajai kūdrai nav pieprasījuma.
“Savulaik lielākie kurināmās kūdras ieguvēji “saskrūvēja” cenas tā, ka izmantošana apkurē vairs nebija izdevīga, patērētāji meklēja citus, lētākus kurināmā veidus. Tagad kaut ko vērst par labu nav tik vienkārši,” viņš saka. Tomēr uzņēmējs domā, ka jau nākamgad Latvijā būs pieprasījums arī pēc kurināmās kūdras, ņemot vērā strauji augošās gāzes cenas. Uzņēmumā plāno daļu pieprasījuma apmierināt, ievedot kūdru no Baltkrievijas.
Cerības tomēr paliek
Kūdras ražotāju asociācijas pārstāvji tomēr cer, ka nākotnē arī valsts attieksme pret kūdras izmantošanu enerģētikā mainīsies.
Par attieksmes maiņu liecina valdības apstiprinātās “Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.– 2016. gadam”, kur atzīts – kūdra ir izmantojama kā kurināmais. Cita starpā dokumentā teikts, ka ES nav vienotas un stingri politikas kurināmā resursu izvēles un izmantošanas lietās. Tātad no Briseles neko neuzspiež, un ikviena dalībvalsts var pati izlemt, kādi enerģijas avoti tai būtu visizdevīgākie. Pamatnostādņu autori tāpat atzinuši, ka no Krievijas ievestā dabas gāze ir visriskantākais kurināmā veids, jo Latvijā nevienam nav īsti skaidrs, kāda ir procedūra starp “Gazprom” un “Latvijas gāzi” dabas gāzes cenas noteikšanai.
Uzziņa  Kūdra Latvijā Latvijā ir apzināti 6,8 tūkstoši purvu, kas aizņem 10,7% valsts teritorijas un kuros kūdras krājumi sasniedz 1,5 miljardus tonnu; enerģētikā izmantojamie kūdras krājumi ir novērtēti 230,4 miljonu tonnu apmērā, t. i., aptuveni 15% no visiem krājumiem, kas dotu 663 miljonus megavatstundu MWh enerģijas, tostarp 39,3 miljoni tonnu jau sagatavoti kūdras ieguvei; no kūdras krājumiem sagatavotajās platībās lielāko daļu – 29,3 miljonus tonnu jeb aptuveni 75% – patlaban neizmanto; aptuveni 70% no Latvijas purviem ir dabiski, tostarp 20% ir aizsargājami. Vēl 20% purvu ir nosusināti lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām. Patlaban kūdras ieguve notiek tikai 3,2% no purvu kopējās teritorijas un vēl tikpat lielā teritorijā purvu kūdra ir pilnībā izstrādāta; Latvijas kūdra labās kvalitātes dēļ ir ļoti pieprasīta – to eksportē uz 95 pasaules valstīm. Ja kūdras īpatsvars kurināmā bilancē pieaugtu kaut vai līdz 5%, tas dotu iespēju radīt vismaz 400 jaunas darba vietas tikai nozarē vien. Savukārt valsts saņemtu nodokļos par 90% vairāk nekā līdz šim, reizē samazinātos Latvijas atkarība no Krievijas importētās dabas gāzes. 2012. gadā Latvijas kūdras ražotāji samaksāja valstij nodokļos 8 miljonus latu, nozarē nodarbinot ap 4000 cilvēku. Avots: Latvijas Kūdras ražotāju asociācija |
