Kūdras asociācija: Pieņemtās pamatnostādnes ļauj vismaz uz desmit gadiem ilgtspējīgi plānot nozares darbību 2
Latvijas kūdras nozarei ir svarīgi, ka pieņemts pirmais uz nozari attiecināmais politikas plānošanas dokuments – Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030.gadam, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.
Lai gan kūdras ieguve ir investīciju ietilpīgs process, kas atdevi sniedz vairāku desmitu gadu laikā, pieņemtās pamatnostādnes ļauj vismaz uz desmit gadiem ilgtspējīgi plānot nozares darbību un attīstību, sacīja Krīgere.
“Svarīgākais, ka apstiprinot pamatnostādnes, valsts apņēmusies nodrošināt prognozējamu kūdras resursu pieejamību tautsaimniecībā, proti, pašreizējā kūdras ieguves apjomā jeb 26 000 hektāru platībā, ļaujot iegūt vidēji gadā 1,2 miljonu tonnu kūdras. Jāatgādina, ka no visām kūdrāju platībām Latvijā, kūdras ieguvei tiek izmantoti tikai 4%, vienlaikus radot būtisku pienesumu valsts ekonomikai.
Šis valsts lēmums ļauj paaugstināt investīciju drošību nozarē, kas veicinās jaunu kūdras produktu ražotņu būvniecību un kūdras produktu ar pievienoto vērtību attīstību un to daļas palielināšanu eksportā, tādējādi sniedzot vēl būtiskāku pienesumu valsts ekonomikai,” teica Krīgere.
Kūdras asociācijas valdes locekle piebilda, ka pamatnostādņu tapšanā ieguldīts liels darbs, un Kūdras asociācija ir gandarīta par sadarbību ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM).
“Pamatnostādņu apstiprināšana ir īpaši svarīga laikā, kad valstij jālemj par Eiropas Komisijas (EK) Taisnīgas pārkārtošanās fonda (TPF) līdzekļu izlietojumu. Jau iepriekš saņēmām solījumus gan tepat Latvijā, gan Briselē par iespēju nozarei darboties un plānot savu nākotni, iekļaujoties Zaļajā kursā,” sacīja Krīgere.
Viņa pauda, ka Kūdras asociācija cer, ka līdzekļi būs pieejami gan pētījumiem par jaunu kūdras produktu izstrādi un siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) samazināšanu kūdras ieguves un apstrādes tehnoloģiskajos procesos, gan jauno produktu ieviešanai tirgū.
“Īpaši svarīgi, lai TPF plānā tiktu ietverti visi Latvijas reģioni – Latgale, kur pieejami lielākie kūdras resursi, Zemgale un Kurzeme, kur notiek intensīvākā kūdras ieguve, un Vidzeme, kur ir plašākās vēsturiskās ieguves vietas,” atzīmēja Kūdras asociācijas pārstāve.
Jau ziņots, ka valdība otrdien apstiprināja Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030.gadam, ar kurām par vienu no galvenajiem rīcības virzieniem noteikts veikt kūdras atradņu inventarizāciju un nodrošināt ilgtspējīgu kūdras resursu apsaimniekošanu un izmantošanu tautsaimniecībā.
Tāpat kā galvenie rīcības virzieni noteikti arī pilnveidot purvu izmantošanas juridisko ietvaru un celt institucionālo kapacitāti un pilnveidot informācijas pieejamību un veicināt zinātnisko pētniecību un inovatīvus risinājumus kūdras ieguvei un izstrādei un siltumnīcefekta gāzu emisiju uzskaitei.
Kā norādīja pamatnostādņu izstrādātāja VARAM, kūdras atradnes ir nozīmīgs resurss valsts attīstībai, Latvijas teritorijā tās aizņem ap 10%-15% no valsts platības jeb apmēram 6782 līdz 9700 kvadrātmetru, taču kūdras atradņu ekonomiskais potenciāls netiek pilnvērtīgi izmantots.
Kūdrājiem ir būtiska loma tautsaimniecībā, kā arī tie nodrošina sabiedrībai ekosistēmu pakalpojumus – pārtikā lietojamās dabas veltes, atpūtas un rekreācijas iespējas, ūdens regulāciju dabā, aizsardzību pret plūdiem, dzīvesvietu putniem -, kā arī uzglabā lielus oglekļa krājumus.
Kā galvenās problēmas kūdras nozarē Latvijā, kuru risināšanai nepieciešams īstenot valdības politiku, VARAM norāda īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, mikroliegumu un kūdras ieguvei atvēlamo platību noteikšanu, resursa tautsaimnieciskās lomas aktualizāciju, kūdras ieguves un ieguves teritoriju radīto SEG kompensācijas iespējas, ģeoloģiskās informācijas kvalitāte un pieejamību, terminoloģiju, pieejamo datu atšķirības dažādos datu avotos, senāk kūdras ieguvei izmantoto un nerekultivēto platību efektīva apsaimniekošanu, kā arī speciālistu trūkums kūdras nozarē.
Pamatnostādnes izstrādātas, lai novērtētu kūdras ilgtspējīgas izmantošanas potenciālu, ņemot vērā saistīto nozaru, tautsaimniecības un sabiedrības intereses dabas aizsardzībā, klimata pārmaiņu ierobežošanā un rekreācijas vajadzības, kā arī radītu priekšnoteikumus ilgtspējīgai kūdras resursu apsaimniekošanai, nodrošinātu sistemātisku datu par kūdrāju izplatību un pieejamiem kūdras resursiem ieguvi, aktualizēšanu un uzturēšanu.
Kā skaidro VARAM, Latvijā kūdras nozare ir joma, kuras ieguves rezultātā rodas ap 15% SEG emisiju, tādēļ ilgtermiņā, lai sekotu Eiropas Zaļā kursa prasībām un 2050.gadā izpildītu klimatneitralitātes plānus, ir jāmeklē risinājumi, kā SEG emisijas samazināt vai neļaut tām pieaugt. Pamatnostādnēs kā viena no potenciālajām iespējām SEG emisiju samazināšanā tiek piedāvāta purvu rekultivācija tajos purvos, kur saimnieciskā darbība netiek veikta.
